Par lēmumu noraidīt ierosinājumu mainīt Krimināllikumu, lai mazinātu nosacītu sodu piemērošanu naudas atmazgāšanas lietās, Kontroles dienesta vadītāja Ilze Znotiņa 18. jūnija rītā strostēja Saeimas Juridiskās komisijas deputātus

Likumdošana

Krimināllikuma 55. panta grozījumu pieteikusi Iekšlietu ministrija, tomēr to patiesais iemesls ir Moneyval ziņojums, kurā teikts, ka Latvijā par naudas atmazgāšanu bieži tiesā nosacīti. Tieši šī iemesla dēļ bija rosināts samazināt nosacītā soda slieksni no 5 gadiem uz 3 gadiem. Līdzīgas normas jau iestrādātas citā likumprojektā, kas uz Saeimas plenārsēdēm ceļo parastā, nevis steidzamības kārtībā. Juridiskās komisijas vadītāja Juta Strīķe un Krimināltiesību apakškomisijas vadītājs Andrejs Judins jau iepriekš nolēma, ka šo jautājumu izņems no steidzamības likumprojekta, tomēr 18. jūnija Juridiskās komisijas sēdē dabūja noklausīties Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienests) vadītājas Ilzes Znotiņas pārmetumus par savu lietu virzības sapratni.

Ir cits likums

«Savulaik mēs saņēmām no Kontroles dienesta ierosinājumu aizliegt nosacītas notiesāšanas piemērojumu gadījumos, ja persona nodarbojas ar naudas atmazgāšanu. Mums ir cits likumprojekts, kur norma ir un likumprojekts top. Tas tiks iesniegts,» klātesošajiem komisijā sacīja A. Judins.

«Faktiski mēs saprotam, ka šie grozījumi ir komplicēti un saistīti, tādēļ nolēmām normu likumprojektā, kas virzās steidzamības kārtībā, neiekļaut,» pašreizējo lēmumu pamatoja J. Strīķe.

Arī Saeimas Juridiskais birojs norādīja uz to, ka likumprojektā trūkst anotācijas un grozījumi saistīti ar plašu praksi, tādēļ būtu nepieciešamas plašākas debates, lai likuma grozījumi būtu izsvērti un pamatoti.

J. Strīķe arī norādīja, ka, virzot likumprojektu steidzamības kārtībā, saredz riskus, un norādīja uz to, ka nevis Kontroles dienests, bet tieši Juridiskā komisija un tās deputāti konkrētajā gadījumā ir atbildīgi par tālāko notikumu gaitu.

Pēdējā diena jūlijā

«Es laikam biju nonākusi maldīgā pārliecībā, ka deputāti ir sapratuši, par ko mēs runājam! Šis likumprojekts būtu nepieciešams un būtu atbalstāms steidzamības kārtā, un būtu atbalstāma konkrētās normas pieņemšana pat ar satversmības riskiem. Es piekrītu par dažiem iebildumiem, tomēr kopš pēdējās reizes, kad šeit biju, lai prezentētu Kontroles dienesta priekšlikumu un aizstāvētu viedokli, ka nepieciešams šādu 55. panta grozījumu izdarīt, ir kaut kur pazudusi tā norāde, ka par šo pantu ir Moneyval rekomendācija. Ļoti žēl, ka mēs neprotam iztulkot Moneyval rekomendācijas tā, kā tas būtu tulkojams,» Juridiskās komisijas deputātus strostēja Kontroles dienesta vadītāja Ilze Znotiņa.

Viņa uzsvēra, ka Moneyval rekomendācijās ir skaidri pateikts par Krimināllikuma 55. panta ietekmi uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietu spriedumu sankciju efektivitāti, kas pieļauj nosacītu notiesāšanu uz laiku līdz 5 gadiem.

«Par steidzamību runājot, 31. jūlijs ir pēdējais datums, kad mēs varam demonstrēt kaut kādu efektivitāti, ja tas netiek pieņemts līdz tam brīdim, tad varat strādāt visu nākamo Saeimas laiku. Diemžēl tas neko mums vairs nepalīdzēs. Kontroles dienests ir devis ziņu, un mums nav nekādu iespēju savādāk ļaut saprast to, ka Moneyval rekomendācija ir tieša un nepārprotama,» sacīja I. Znotiņa.

Viņa norādīja uz to, ka 2017. gadā tiesā ir bijuši pieci notiesājoši spriedumi un visos gadījumos brīvības atņemšana noteikta nosacīti, 2018. gadā trīs spriedumi un vienā gadījumā nosacīts brīvības atņemšanas sods, bet pārējos divos sods nav bijis saistīts ar brīvības atņemšanu. 2019. gadā ir divi notiesājoši spriedumi – abi nosacīti.

Dienas Bizness jau rakstījis par Moneyval rekomendāciju neizpildes sekām, kas nozīmētu kredītlīdzekļu sadārdzināšanos un problēmas eksportētājiem.

Deputāti nesteigsies

A. Judins, runājot par Moneyval prasību izpildi, norādīja, ka par to atbildīgs ne tikai likumdevējs, bet arī tiesas, prokuratūra un citas institūcijas, kā arī uzsvēra, ka konkrētajā gadījumā lietās notiesāto skaits nepārsniedz 8 cilvēkus gadā. Viņš pauda, ka pieteiktā problēma tiek pārspīlēta.

«Procedurāli nav pareizi virzīt steidzami, ja tas ir atbalstīts citā likumprojektā. Runājot saturiski – likumprojekts satur pretrunas. Ir jābūt debatēm. Mēs atbalstām normu citā likumprojektā, bet ne šajā,» teica A. Judins.

Savukārt J. Strīķe atsaucās uz premjera parlamentārās sekretāres Evikas Siliņas komentāriem apakškomisijas sēdē, kur E. Siliņa norādījusi uz to, ka Moneyval pārmetums ir tieši par tiesu praksi, nevis likumdošanu.

«Tā ir prasība par soda piemērošanu. Tieši šie iemesli mūs pamudināja izvēlēties rīkoties bez steigas,» pamatoja J. Strīķe.

Domāsim pēc tam?

«Tas ir kļūdains interpretējums. 55. panta grozījums patiešām ir ielikts pie efektivitātes rādītājiem, kas it kā varētu novest pie domas, ka jautājums ir tikai un vienīgi par tiesu praksi. Pirmkārt, ir pateikts, ka sankcijām ir jābūt pārliecinošām, un, otrkārt, ar likumu jānosaka īpaši jautājumi. Godājamie kolēģi, mēs ļoti labi redzam no statistikas, ka gan policija, gan prokuratūra ar lieliem un steidzīgiem soļiem ir gājusi uz priekšu savā izpratnē par to, ka ir jāsāk izmeklēt un vajāt daudz vairāk pēc 195. panta. Tiesu statistika pagaidām par to neliecina. Es aicinu godājamos deputātus iesaistīties un aicinu domāt par 31. jūliju. Ja šis ātrais un ļoti vienkāršais risinājums nav panākts – diemžēl mēs esam nokavējuši vilcienu,» deputātus motivēja I. Znotiņa.

Faktiski I. Znotiņas norāde bija uz to, ka patlaban nozīmīgi ir izpildīt Moneyval prasību, nevis uztaisīt labu likumu, uzsverot, ka pietiekami ir izgāzties vienā no rādītājiem. Īsāk - domāsim pēc 31. jūlija, bet prasības ir jāizpilda. I. Znotiņu atbalstīja Iekšlietu ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Vilnis Vītoliņš, norādot, ka ir jāizvērtē samērs starp satversmību un sekām pēc Moneyval rekomendāciju neievērošanas.

Deputāts Aldis Gobzems norādīja, ka kaut kāda organizācija Moneyval nevar norādīt, ko neatkarīgai valstij darīt un ko nē, kas rosināja debatēs izteikties Augstākās tiesas tiesnesi Juri Stukānu.

«Es piekrītu deputāta teiktajam, ka ne Moneyval, ne arī kādi citi nevar neatkarīgai valstij kaut ko diktēt un noteikt, ko darīt. Pateikt, ko un kā darīt - tas ir jūsu, deputātu, pienākums! Tieši jūs, godātie deputāti, būsiet atbildīgi par to, kāda ir sodu politika attiecīgu lietu kategorijās,» noslēdzot debašu vispārīgo sadaļu, sacīja J. Stukāns.