Nodokļu atvieglojumu apmērs 2017. gadā bija 2,548 miljardi eiro, no kuriem lielākais īpatsvars bija iedzīvotāju ienākuma un pievienotās vērtības nodokļiem

Nodokļi

To liecina Finanšu ministrijas informācija. Finanšu ministrijas Nodokļu analīzes departamenta Nodokļu politikas stratēģijas nodaļas vadītāja Ieva Kodoliņa-Miglāne norāda, ka pēdējo gadu laikā bija jūtama tendence kopējam atvieglojumu apmēram pieaugt, bet 2017. gadā apmērs ir samazinājies par 5%, un arī īpatsvars pret iekšzemes kopproduktu (IKP) un kopējiem nodokļu ieņēmumiem ir nedaudz samazinājies. To galvenokārt ietekmēja nodokļu atvieglojumu izmantošanas intensitāte un nodokļu politikas izmaiņas.

2017. gadā kopējais būtiskāko nodokļu atvieglojumu apmērs bija 2 547,7 miljoni eiro. Tas ir gandrīz puse jeb 45% no analizēto nodokļu kopējiem ieņēmumiem un 9,49% no IKP. Lielākie nodokļu atvieglojumi pēc to apmēra un mērķa tiek piešķirti sociāla rakstura atvieglojumiem. Tie veido 68% no visiem nodokļu atvieglojumiem pēc to apmēra. Otri lielākie nodokļu atvieglojumi pēc to apmēra un mērķa jeb 15,7% no visiem nodokļu atvieglojumiem pēc to apmēra tiek piešķirti investīciju veicināšanai. Savukārt dabas resursu aizsardzībai – 8,2% un lauksaimniecībai – 2,6%, norādīts Finanšu ministrijas informācijā. Lielākie nodokļu atvieglojumi pēc to apmēra 2017. gadā bija iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atvieglojumi. IIN atvieglojumu apmērs 2017. gadā veidoja 855,4 miljonus eiro, kas ir aptuveni puse no kopējiem IIN ieņēmumiem 2017. gadā. Procentuāli lielāko daļu no tiem 2017. gadā veidoja neapliekamais minimums pensionāriem – 38,7%, neapliekamie ienākumi – 25,3%, neapliekamais minimums – 13,5% un atvieglojumi par apgādībā esošām personām – 14,9%. Pēdējo gadu laikā ir vērojams arī straujš IIN atmaksu pieaugums, kas skaidrojams ar diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu no 2016. gada.

Savukārt kopējais PVN atvieglojumu apmērs 2017. gadā veidoja 842,7 miljonus eiro, kas ir 38,5% no kopējiem PVN ieņēmumiem. Šajā summā ietilpst ar PVN neapliekamo preču un pakalpojumu apmērs (753,4 miljoni eiro) un ar PVN samazinātām likmēm apliekamo preču un pakalpojumu apmērs (89,3 miljoni eiro).

Iesaka terminētus atvieglojumus

Finanšu ministrijā uzskata, ka īpaša uzmanība jāpievērš piemērotajiem nodokļu atvieglojumiem, kuru īpatsvars pārsniedz attiecīgā nodokļa ieņēmumus, piemēram, dabas resursu nodokļa atbrīvojumiem, kas gandrīz astoņas reizes pārsniedz kopējos šī nodokļa ieņēmumus. Tāpat uzmanība jāpievērš piemērotajiem nodokļu atvieglojumiem, kuru apjoms būtiski palielinās, piemēram, akcīzes nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem. Turpmāk būtu lietderīgi noteikt terminētus nodokļa atvieglojumus, kā arī nodokļu atvieglojumu kopējo ierobežojumu attiecībā pret IKP. Tāpat, ieviešot jaunus atvieglojumus, būtu nepieciešams noteikt to mērķi un rezultatīvos rādītājus, kā arī izvērtēt un atteikties no mazāk efektīviem nodokļu atvieglojumiem. I. Kodoliņa-Miglāne skaidro, ka regulāra nodokļu atvieglojumu efektivitātes izvērtēšana ir nepieciešama, jo jāpārliecinās, vai tie sasniedz izvirzīto mērķi, nerada konkurences kropļojumus, būtiskas papildizmaksas un administratīvo slogu.

Gatavo augsni

«Tas, ka pašlaik publiski tiek paziņoti matemātiski aprēķini par to, cik daudz valsts makam garām ir aizgājis nodokļu naudas, kura teorētiski varēja būt ienākusi un ko pašreiz pie varas esošie politiķi varētu pārdalīt, liek uzdot jautājumus par to, kam īsti jānotiek tālāk,» situāciju vērtē Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka ir uzsākta pašreizējās nodokļu sistēmas pārvērtēšana, turklāt pie varas esošajiem politiskajiem spēkiem ir vajadzīgi papildu nodokļu ieņēmumi, lai varētu sākt pildīt to, kas tika solīts priekšvēlēšanu gaisotnē. «Priekšvēlēšanu reibumā ir sasolīti visādi brīnumi, kuru izpildei naudas valsts kasē nav, bet uz parāda palielinājuma to neļauj un neļaus darīt Eiropas Komisija, tāpēc 2,5 miljardu eiro lielās atlaides var būt laba iespēja, no kurienes sagrabināt nevis tikai dažus desmitus, bet varbūt pat simtiem miljonu eiro,» norāda A. Dābols. Viņš gan steidz piemetināt, ka atlaižu monetizācijā būtu jāņem vērā arī tās situācijas, kad cilvēkam ar zemiem ienākumiem un diviem apgādājamiem (bērniem) atlaižu apmērs ir lielāks nekā viņa alga, un tā rezultātā viena daļa šādu atlaižu vispār nav izmantojama. «Nodokļu atvieglojumu pārskatīšana iedzīvotāju ienākuma nodoklī jau tikko bija, turklāt no tiem nevarēs atteikties, jo tādi pastāv arī citās valstīs, savukārt ar pievienotās vērtības nodokļa atvieglojumiem ir citāds stāsts, jo lielu daļu no tiem (0% likmi) nosaka ES direktīva, un tikai samazinātās likmes ieviešana būtībā ir Latvijas iekšpolitiskā lieta,» norāda A. Dābols. Viņaprāt, citāds stāsts ir ar dabas resursu nodokli, taču tā risināšanai ar atlaižu atcelšanu būs par maz. «Lēmumi par visiem šiem jautājumiem tik un tā būs jāpieņem politiķiem, kuri ir pie varas,» tā A. Dābols.