Azartspēļu nozarei ir būtiska ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, secināts Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) un Eiropas Kazino asociācijas veiktajā pētījumā

Azartspēļu nozare

Šādu summu - 281 miljonu eiro – deviņi azartspēļu nozares uzņēmumi, kuri piedalījās pētījumā, piecu gadu laikā ir samaksājuši nodokļos un nodevās, būtiski papildinot gan valsts, gan pašvaldību budžetu ieņēmumus. Nozare kopumā nodarbina ap 3800 cilvēku, un vairums no viņiem strādā pilnu darba slodzi.

Pētījumā tika vērtēta nozares primārā ietekme uz tautsaimniecību, proti, nodarbinātība nozarē, vidējais atalgojums, maksājumi valsts un pašvaldību budžetos, kā arī apskatīta ietekme uz citām tautsaimniecības nozarēm uzņēmumu piegādes ķēžu ietvaros. Lai izdarītu secinājumus par azartspēļu sektora ekonomisko ietekmi, pētījuma autori apkopojuši datus par laika posmu no 2013.līdz 2017. gadam, kā arī par 2018. gadu.

LSBA norāda uz pētījuma nozīmīgumu, jo Latvijā ir veikti ekonomikas analīzes pētījumi būvniecības, transporta, atkritumu apsaimniekošanas un citās nozarēs, taču iepriekš nav veikti visaptveroši pētījumi par azartspēļu nozares ekonomisko ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību.

Vairāk nekļūs

Uzņēmumu, kuri darbojas azartspēļu nozarē Latvijā, vairāk nekļūs, prognozē LSBA. Iemesls – prasības azartspēļu organizēšanas licences saņemšanai ir ļoti augstas, un tas rada apgrūtinājumu ienākt tirgū jauniem dalībniekiem. LSBA pauž, ka Latvijā jaunu uzņēmumu nodibināt gandrīz nav iespējams, tādēļ tuvāko dažu gadu laikā būtiski nemainīsies uzņēmumu skaits, kas darbojas nozarē. Tirgus noslēgtību veicina arī Rīgas pilsētas politika: lai atvērtu spēļu zāli, jāsaņem pašvaldības piekrišana, taču Rīga jaunas atļaujas neizsniedz.

Valsts ir klasificējusi azartspēļu biznesu kā mākslas, izklaides un atpūtas uzņēmējdarbību. Kopumā Latvijā ir 14 uzņēmumi, kas ir saņēmuši licences visu azartspēļu organizēšanai, 2 uzņēmumi ir saņēmuši licences organizēt azartspēles ar elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību, vēl 4 uzņēmumi saņēmuši azartspēļu pakalpojumu sniegšanas licences, bet nav uzskatāmi par azartspēļu organizētājiem Latvijas Republikā. Līdz ar to tikai 20 uzņēmumi ir Azartspēļu un izložu likuma subjekti.

Neprognozējama situācija

LSBA norāda uz nozares neprognozējamību politisko iniciatīvu dēļ. 2018. gada maijā pēc Jaunās konservatīvās partijas ierosinājuma tika sākta parakstu vākšana portālā ManaBalss.lv, lai aizliegtu azartspēļu zāles visā Latvijas teritorijā, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcas. Līdz 2018. gada 28. novembrim bija savākti 11 090 iedzīvotāju paraksti spēļu zāļu aizliegumam visā Latvijā, un uz tā pamata iniciatīva tika iesniegta izskatīšanai Saeimā. Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja jau 2018. gadā nolēma Rīgas teritorijas plānojumā iekļaut spēļu zāļu aizliegumu visā Rīgas teritorijā, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcas.

«Tādējādi esošo situāciju no nozares politikas aspekta var vērtēt kā neprognozējamu, kas attiecīgi var mazināt turpmākās investīcijas nozares attīstībā un arī ekonomisko efektu citām nozarēm,» uz riskiem norādīts pētījumā.

Ietekme pieaug

Kopumā nozares izdevumi pieaug katru gadu, palielinoties arī ietekmei uz citām tautsaimniecības nozarēm. Pētījumā iekļauto uzņēmumu izdevumi piecu gadu laikā sasnieguši 868 miljonus eiro. Būtiskāko izdevumu pozīciju nozarei veido ar cilvēkresursiem saistītie izdevumi, kam seko ar nekustamo īpašumu uzturēšanu saistītie izdevumi, kā arī mārketinga un sabiedrisko attiecību izmaksas. Pētījuma respondenti nodarbināto algām 2013. gadā tērēja nepilnus 25 miljonus eiro, savukārt 2017. gadā – jau gandrīz 40 miljonus eiro. Pilna laika nodarbinātība piecos gados palielinājusies par 19%. Pilna laika darbinieki 2017. gadā saņēma vidēji 903 eiro mēnesī brutto salīdzinājumā ar 672,6 eiro 2013. gadā. Laika posmā no 2013. gada līdz 2017. gadam vidējais atalgojums nozarē palielinājies par 34%.

Nekustamo īpašumu remonta un uzturēšanas izdevumi laika posmā no 2013. gada līdz 2017. gadam veidoja 67 miljonus eiro, telpu noma – 56 miljonus eiro, IT izdevumi – 7 miljonus eiro, mārketings un PR – 21 miljonu eiro. Valsts noteiktie maksājumi – nodokļi un nodeva – veido vidēji 32% no uzņēmumu kopējiem izdevumiem.

LSBA secina, ka izdevumu dinamika piecu gadu laikā liecina par nozares ietekmes kāpināšanu uz citām tautsaimniecības nozarēm.

Nekavē nodokļus

Pētījuma autori, balsoties uz VID informāciju, uzsver, ka regulējuma un finanšu disciplīnas dēļ izložu un azartspēļu nozarē ir viszemākais nodokļu parādnieku īpatsvars. Tādējādi var secināt, ka nodokļu iemaksu apjoms un iemaksu disciplīna ierindo nozares pārstāvētos uzņēmumus starp korektākajiem nodokļu nomaksā un arī starp nozīmīgākajiem valsts un pašvaldību budžetu veidošanā.

Rēķinot VID administrētos nodokļus uz vienu uzņēmumu, pirmajā vietā ierindojušies tieši izložu un azartspēļu nozares uzņēmumi. Lursoft aprēķinājis, ka katrs Rīgā reģistrētais azartspēļu un derību uzņēmums nodokļos valsts budžetā 2017. gadā samaksājis 2,04 milj, eiro, kopumā šajā gadā azartspēļu un derību jomā galvaspilsētā bija reģistrēts 21 uzņēmums.

Ienākumi no izložu un azartspēļu nodevas tiek ieskaitīti valsts pamatbudžetā, savukārt ieņēmumi no azartspēļu nodokļa 75% apmērā ieskaitāmi valsts pamatbudžetā, bet 25% apmērā – tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā tiek organizētas azartspēles.

Kopumā piecu gadu laikā (no 2013. līdz 2017. gadam) pētījuma dalībnieki (9 uzņēmumi) ir samaksājuši 146 miljonus eiro valsts un pašvaldību budžetā (IAN un nodeva), tajā skaitā pašvaldības saņēma 34 miljonus eiro.

Varētu būt vēl vairāk

«Nozares regulējums un striktā uzraudzība minimizē izvairīšanos no azartspēļu nozarei specifisku nodokļu nomaksas. Tajā pašā laikā Finanšu ministrijas aprēķini liecina, ka izvairīšanās no azartspēļu nodokļu nomaksas ir novērojama nelicencēto interaktīvo azartspēļu segmentā, kuru tirgus daļa Latvijā varētu sasniegt 40 milj. eiro, zaudējot būtiskus nodokļu ieņēmumus. Interaktīvo azartspēļu ietekme uz tautsaimniecību būtiski palielinātos, veicot visus pasākumus, kas liegtu spēlētājiem no Latvijas izmantot Latvijā nelicencētu azartspēļu operatoru piedāvātos pakalpojumus,» secināts pētījumā par azartspēļu nozares ekonomisko ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību. Turpmākai nozares attīstībai un investīcijām būtiska ir prognozējamība, tādēļ ir nepieciešams apstiprināt azartspēļu un izložu vidēja termiņa politiku un turpmāko nozares attīstību, t. sk. normatīvo aktu grozījumus veidot uz tās pamata, norāda LSBA. Nozare pozitīvi vērtē Finanšu ministrijas iniciatīvu apstiprināt politikas plānošanas dokumenta projektu Izložu un azartspēļu pamatnostādnes 2019.–2026. gadam, kas izsludināts valsts sekretāru sanāksmē 2019. gada 10. janvārī. Vēl nozare iesaka pārskatīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanu laimestiem, kas pārsniedz 3000 eiro, kas tiek minēts kā viens no iespējamiem cēloņiem nelicencēto interaktīvo azartspēļu kāpumam.