Stipro alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likmes samazināšana par 15% būs Latvijas atbilde uz Igaunijas lēmumu samazināt akcīzes nodokļa likmes alum un alkoholam

Nodokļi

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes darba rezultāts. Atbildīgās komisijas deputāti nolēma akcīzes nodokļa likuma grozījumus virzīt izskatīšanai šodienas Saeimas plenārsēdē, lai tie varētu stāties spēkā jau šā gada jūlijā un ziemeļu kaimiņvalsts pircējiem joprojām būtu izdevīgi braukt iepirkt alkoholu Latvijā. Ar balsu vairākumu tika atbalstīts priekšlikums stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem samazināt akcīzes nodokļa likmi no pašreizējiem 1840 eiro par 100 litriem līdz 1564 eiro, vienlaikus atsakoties no iecerētā – šīs likmes palielināšanas līdz 2025 eiro. Vienlaikus atbildīgās komisijas deputāti neatbalstīja ideju par akcīzes nodokļa likmes samazināšanu alum. Jāatgādina, ka Igaunijas parlaments pieņēma lēmumu ar 1. jūliju par 25% samazināt akcīzes nodokļa likmes daļai alkoholisko dzērienu – stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem no 2508 eiro līdz 1881 eiro par 100 litriem absolūtā spirta, sidram no 84,41 eiro līdz 63,35 eiro par 100 litriem un alum no 16,92 eiro līdz 12,7 eiro par 100 litriem par katru absolūtā spirta tilpumprocentu. Šo izmaiņu rezultātā būtiski samazināsies nodokļu daļas atšķirība starp Igauniju un Latviju – stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem tā samazināsies no 1,57 eiro līdz 0,06 eiro uz 0,5 l stiprā alkoholiskā dzēriena, bet alum no 0,30 eiro līdz 0,16 eiro par 0,5 litriem alus (ar alkohola saturu 5,2 tilpumprocenti). Turklāt pēc akcīzes nodokļa turpmākās paaugstināšanas Latvijā ar 2020. gada 1. martu nodokļu līmenis alkoholiskajiem dzērieniem Igaunijā būs zemāks nekā Latvijā, norādīts Finanšu ministrijas informācijā. Tādējādi Igaunijas lēmums būtiski samazināt akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem un alum strauji radīs negatīvu ietekmi uz Latvijas alkoholisko dzērienu tirgu un līdz ar to arī uz valsts budžetu 2020. gadā aptuveni 92 milj. eiro apmērā. 

Atšķirīgs skats

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars norādīja, ka Latvijai ir jāreaģē uz Igaunijas lēmumu par 25% samazināt akcīzes nodokļa likmes stiprajam alkoholam, alum un sidram. «Tas ir īstermiņa bezprecedenta risinājums, lai aizsargātu Latvijas tautsaimniecību, nodokļu ieņēmumus, uzņēmējus, taču ilgtermiņā ir jārisina jautājums par nodokļu likmju harmonizāciju Baltijas valstu starpā,» uzsvēra M. Bondars. Savukārt Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis uzskata, ka šāds priekšlikums par akcīzes nodokļa likmes pazemināšanu ir vērsts uz dažu pierobežas alkohola lielveikalu interešu aizsardzību, tāpēc tas nav atbalstāms. Finanšu ministrijas iesakatā, lai saglabātu konkurētspēju un iekšējo tirgu, likmi stiprajam alkoholam piedāvā samazināt vismaz par 15%. Tādējādi negatīvo fiskālo ietekmi plānots samazināt līdz 32 miljoniem eiro. Akcīzes nodoklis stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas ienes lielāko daļu no akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem ieņēmumiem, Latvijā šobrīd ir zemāks nekā Igaunijā, bet augstāks nekā Lietuvā. Piemēram, 0,5 litriem stiprā alkoholiskā dzēriena (ar absolūtā spirta saturu 40 tilpumprocenti) nodokļu līmenis (akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis) Igaunijā ir par 1,57 eiro jeb 35,2% augstāks nekā Latvijā, bet Lietuvā – par 0,02 eiro zemāks nekā Latvijā. Savukārt nodokļu līmenis 0,5 litriem alus (ar alkohola saturu 5,2 tilpumprocenti) Latvijā ir par 0,30 eiro zemāks nekā Igaunijā un par 0,01 eiro augstāks nekā Lietuvā.  Nozīmīgā nodokļu daļas atšķirība, salīdzinot ar Igauniju, ir sekmējusi alkoholisko dzērienu tirdzniecību Latvijas–Igaunijas pierobežā, tādējādi papildinot Latvijas valsts budžetu ne vien ar papildu ieņēmumiem no akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem, alum, degvielai un tabakas izstrādājumiem, bet arī no citu preču tirdzniecības, kas rada arī papildu pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus. Pēc FM rīcībā esošās informācijas, 2018. gadā Latvijas–Igaunijas pierobežā pārdoto alkoholisko dzērienu un alus apjoms veidoja 16% no kopējā minēto dzērienu patēriņa valstī. Prognozējams, ka, samazinot likmi stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem par 15% (no 1840 eiro līdz 1564 eiro par 100 l absolūtā spirta), samazināsies ēnu sektora daļa, pieaugs legālais alkoholisko dzērienu patēriņš, kā arī daļēji tiks saglabāta tirdzniecība Igaunijas pierobežā. Plānots šo likmi saglabāt nemainīgu arī 2020. gadā. Akcīzes nodokļa likmes samazināšanas rezultātā stipro alkoholisko dzērienu nodokļu daļa 0,5 litru alkoholiskajam dzērienam (ar absolūtā spirta saturu 40 tilpumprocenti) Latvijā samazinātos par 0,67 eiro jeb 15,0% (vienam litram dzēriena attiecīgi par 1,34 eiro). Savukārt salīdzinājumā ar Igauniju Latvijā nodokļu līmenis joprojām saglabātos zemāks – nodokļu daļas starpība būtu 0,73 centi.  Līdzīga nodokļu daļas starpība veidotos arī ar Lietuvu, kur nodokļu līmenis 0,5 l stiprajam alkoholiskajam dzērienam (ar absolūtā spirta saturu 40 tilpumprocenti) būs par 0,65 eiro augstāks. Negatīvo ietekmi no akcīzes nodokļa likmes samazināšanas stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem kompensēs labāka valsts kopbudžeta nodokļu ieņēmumu izpilde. Šī gada piecos mēnešos nodokļu ieņēmumi pārsniedza plānotos par 98,9 milj. eiro jeb par 2,9%, norādīts Finanšu ministrijas informācijā.

Grib atņemt bizesu

«Tas, kādā ātrumā un par kādu apmēru Igaunija mazina akcīzi, ir uzskatāms par savdabīgu veidu, kā Latviju nokautēt – atņemt pierobežas biznesu, to atdodot Igaunijai,» vērtē Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols. Viņaprāt, ja Latvija neko nedarītu, tad akcīzes nodokļa likmes teju vai izlīdzinātos stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un būtiski ciestu pierobežas tirdzniecība. «Minēto iemeslu dēļ būtu svarīgi nodrošināt, lai Igaunijas un Somijas tūristi turpinātu iepirkties Latvijā, tādējādi pienesums būtu ne tikai no alkohola, bet arī daudzu citu preču un pakalpojumu iegādēs,» tā D. Vītols. Viņaprāt, Latvijas piedāvājums samazināt akcīzes nodokļa likmi par 15% ir bīstams, jo tas var izdoties un var arī neizdoties. Proti, akcīzes nodokļa samazinājums par 25% gan stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, gan alum būtu bijis drošāks attiecībā uz ārvalstu pircēju saglabāšanu pierobežā. «Liela nozīme būs faktam, kā rīkosies Igaunijas (arī Latvijas) tirgotāji – kādu piecenojumu liks alkoholam pēc akcīzes nodokļa likmju samazināšanas. Kādu brīdi iespējams savdabīgs haoss,» uz jautājumu par iespējamo ietekmi atbild D. Vītols.

Labāk, ka reaģē

Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis norāda, ka akcīzes nodokļa likmes samazināšana stiprajam alkoholam par 15% ir labāks risinājums salīdzinājumā ar situāciju, ja nedarītu neko. «Pircēji, tieši iegādājoties stipros alkoholiskos dzērienus, ietaupa visvairāk naudas, taču būtu bijis prātīgi akcīzes nodokļa likmi kaut vai par 10% samazināt arī alum un raudzētiem dzērieniem, tādējādi saglabājot cenu starpību starp attiecīgajiem dzērieniem Latvijā un Igaunijā, kāda tā ir pašlaik, tā rezultātā saglabājot pircēju plūsmu no ārzemēm,» uzsver V. A. Krauklis. Viņš prognozē, ka piedāvātais risinājums ļaus saglabāt Dienvidigaunijas pircēju plūsmu uz Latviju, bet jautājums ir par to, kas notiks ar tālāka ceļa mērotājiem. «Protams, ja nedarītu neko, tad pazaudētu gandrīz visus pircējus no Igaunijas,» tā V. A. Krauklis. Viņš prognozē, ka Latvijas–Lietuvas pierobežā varētu pieaugt dienvidu valstī dzīvojošo vēlme iegādāties stipro alkoholu Latvijā, jo Latvijā akcīzes nodokļa likme un līdz ar to arī cena par analogu produktu – grādīgo dzērienu – būs zemāka nekā dienvidu kaimiņvalstī. «Varbūt skan dīvaini, bet Krievijas pierobežā esošajos Latvijas veikalos labs noiets ir kvalitatīvajam, kaut arī dārgajam alkoholam, jo šīs lielās kaimiņvalsts veikalos nereti tie ir viltojumi,» vēl vienu interesantu aspektu min V. A. Krauklis.

«Nodokļu likmēm jābūt konkurētspējīgām reģionā, un tāpēc arī pieejai jābūt elastīgai,» situāciju vērtē Rīgas Tehniskās universitātes nodokļu eksperts Māris Jurušs. Viņaprāt, tas, ka Latvija reaģē uz Igaunijas lēmumu, ir jāvērtē pozitīvi.