Baltijā digitāli visattīstītākie ir viesmīlības un finanšu jomas uzņēmumi, bet vismazāk digitālos risinājumus izmanto celtniecības un ražošanas uzņēmumi

Digitalizācija

Tā secināts PwC aptaujā par uzņēmumu digitālo briedumu Baltijā – Digital maturity in Baltics 2019, kurā piedalījās 70 uzņēmumi no dažādām nozarēm. Ideja par šādu pētījumu radās pērn, kad PwC digitālās transformācijas vadītāja Baltijā Baiba Apine Finanšu ministrijas uzdevumā veica pētījumu par IT investīciju lietderību periodā no 2007. līdz 2013. gadam. «Secināju, ka mums ļoti labi ir gājis ar valsts e-pakalpojumiem, ir labi attīstīta IT infrastruktūra, valsts turpina digitalizēt sadarbību ar uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Taču, pētot uzņēmēju digitālās spējas, secināju, ka situācija ir gaužām slikta, ko apliecina arī The Digital Society Index 2018, kur Latvija ir stipri zem Eiropas vidējā rādītāja – 5. vietā no beigām. Vēlējos saprast iemeslus atšķirībai starp digitalizācijas briedumu uzņēmumos un publiskajā pārvaldē,» viņa teic. Viens no galvenajiem iemesliem saistās ar to, ka uzņēmumi ir nelieli un lielākoties fokusējas uz vietējo tirgu, kas arī ir mazs. Tas ir cilvēcīgi pārskatāms, un līdz ar to nav lielas vajadzības izmantot dažādus digitālos rīkus – lielai daļai uzņēmumu pietiek ar Excel. «Ja uzņēmumi vairāk eksportētu, tas noteikti motivētu vairāk izmantot digitālos risinājumus,» teic B. Apine.

Plašākās iespējas tehnoloģiju izmantošanā paver klientu apkalpošana internetā un datu analīze, kā arī procesi, kas saistīti ar pamatdarbību.

Palīdz arī prasības

«Viesmīlības nozarē un finanšu pakalpojumu kompānijās ir ļoti skaidra digitālā vīzija. Savukārt visvairāk atpaliek ražotāji un celtniecības uzņēmumi. Viesmīlībā un finanšu pakalpojumu nozarē sadarbībai ar klientu neklātienē jau ir sen aprobēti zināmi risinājumi. Piemēram, liela daļa viesnīcu klientus iegūst no booking.com. Tieši tāpat internetbanka ir kaut kas pašsaprotams, attīstās mobilie maksājumi. Savukārt, saskaņā ar Rīgas Ekonomikas augstskolas veikto pētījumu, ražošanā un celtniecībā ir vislielākais ēnu ekonomikas īpatsvars, tādēļ arī digitalizācija nav prioritāte,» saka B. Apine. Viņa spriež, ka būtiskus uzlabojumus būvniecības digitalizācijā būtu iespējams panākt, nosakot, piemēram, būves informācijas modelēšanas (BIM) izmantošanu kā obligātu.

Eksporta konsultāciju un tirgus izpētes kompānijas Gateway & Partners partneris Mārtiņš Tiknuss piekrīt, ka digitāli nobriedušāki ir uzņēmumi, kuri ir spiesti konkurēt starptautiski, kamēr vietējie uzņēmumi, kas vērsti uz vietējo klientu, ir mazāk spiesti konkurēt digitālajā jomā, līdz ar to arī to prasmes ir ierobežotas. «Eksportējošie uzņēmumi sadarbojas ar dažādu valstu pārstāvjiem, tiem ir arī nepieciešams konkurēt ar citiem, tāpēc tie vairāk meklē iespējas attīstīties un uzlabot savas digitālās prasmes, kas nodrošina to digitālo briedumu. Elementārs piemērs – darbs ar klientu «ārpusē» ļauj redzēt viņu pieeju un sistēmas un veicina eksperimentēšanu pašu mājās un uzlabojumu ieviešanu,» saka M. Tiknuss. Jaun- uzņēmumi bieži vien ir celmlauži šajā jautājumi, eksportējošie uzņēmumi cīnās par vietu globālajā tirgū, finanšu pakalpojumi ir vieni no klientiem draudzīgākajiem, kas cenšas nodrošināt maksimālu produktu pieejamību attālināti. Viesmīlības pakalpojumiem, kas ir tendēti uz tūristiem, ir nepieciešams turēt līdzi klientu prasībām, lai tos varētu atrast. Viņš gan norāda, ka metālapstrādes un kokapstrādes uzņēmumi un to ražošanas iekārtas nemaz neļauj nebūt digitāliem – moderno iekārtu sistēmas ļauj integrēt inženieru padarīto, plānojot un nodot to iekārtām izpildei tieši no viena datora otram. «Mūsu flagmaņi šajās industrijās ir ieviesuši pietiekami komplicētas resursu pārvaldības un ražošanas vadības programmatūras,» piebilst M. Tiknuss.

Ietekmēs nākotni

Nesen PwC veikta Baltijas vadītāju aptauja, kurā Latvijā 91% uzņēmumu vadītāju apgalvo, ka tuvāko piecu gadu laikā tehnoloģijas būtiski mainīs veidu, kā tiek īstenots viņu esošais bizness, 49% apgalvo, ka tehnoloģijas tiek plaši izmantotas jau šobrīd, 34% raizējas par tehnoloģiju attīstības ātrumu. Tāpat 34% aptaujāto ir noraizējušies un kā izaugsmes apdraudējumu redz ceturto industriālo revolūciju, kas sevī ietver gan digitalizācijas, gan automatizācijas iespējas. «Viss nezināmais ir biedējošs,» saka B. Apine. Lai biznesu attīstītu ilgtermiņā, uzņēmumu vadītājiem lēmumu pieņemšanā svarīgākie dati šķiet par klientu vajadzībām un izvēlēm (88%), finanšu prognozēm (92%), nodokļu sekām (81%), zīmola reputāciju (81%) un darbinieku viedokli un vajadzībām (83%).

Attieksmes jautājums

Starp traucēkļiem, kas liek šķēršļus uzņēmumu digitalizācijā, B. Apine min darbinieku attieksmi. «Viens no svarīgākajiem aspektiem ir darbinieku attieksme pret digitālo. Tas ir galvenais. Katram cilvēkam uzņēmumā jāspēj ieraudzīt digitalizācijas jēgu. Nepietiek ar to, ka ir uzņēmuma vadītāja uzrakstīta vīzija, katram darbiniekam jāsaprot un jāspēj īstenot savus pienākumus saistībā ar to. Augstākā līmeņa vadītāji seko līdzi pasaulē notiekošajām digitalizācijas tendencēm un saprot, ka kaut kas jādara, taču sarežģīti ir ar vidējā līmeņa vadītājiem, kuriem jāuzņemas atbildība par konkrētā tehnoloģiskā risinājuma izmantošanu, izmaiņām procesos, lielāku caurspīdību u.c.,» viņa spriež. B. Apine uzsver, ka ir svarīgi, lai digitālā vīzija ir skaidra ne vien uzņēmuma vadītājam, bet arī katram uzņēmuma darbiniekam visos amata līmeņos – kā tieši izskatīsies darbinieka pienākumi, izmantojot to vai citu sistēmu.

Izpratne mainās

«Ja pirms gadiem pieciem runāja par to, ka tehnoloģijas ļaus nodarbināt mazāk cilvēku, tādējādi ietaupot, tagad šis arguments aizmirsies, jo ir iestājies darbaspēka trūkums. Drīzāk jādomā, kā digitalizācijas iespaidā tirgū maksimāli ilgi noturēt tos darbiniekus, kuru darbs tiešām tiks aizvietots ar tehnoloģijām,» norāda B. Apine.

Viņa uzsver, ka digitalizācija nenozīmē šodienas darbu vienkārši «pārcelt» elektroniskā vidē, piemēram, papīra dokumentu pārvērst pdf formātā. «Digitalizācija paver fundamentālas izmaiņas, bet tās jāsaprot un jāmāk izmantot. Piemēram, daudzas Eiropas valstis tagad runā par ieņēmumu dienestu digitalizāciju. Šajā kontekstā tas nozīmē pilnībā mainīt nodokļu iekasēšanas kārtību, piemēram, lai nemaz neveidotos nodokļu pārmaksa, nevis pēc tam domāt, kā atdot atpakaļ šos līdzekļus. Tā ir nauda, kas tiek izņemta no ekonomikas. Prātīgāk būtu to vispār nepaņemt. Vēl viens digitalizācijas piemērs ir e-komercijas attīstība, kas ievērojami maina darba organizāciju veikalos,» teic B. Apine.

Ne visi var atļauties

B. Apine uzsver, ka ļoti svarīgi ir izmantot datu analīzi. «Šajā jomā labāk iet viesmīlības un finanšu kompānijām, bet atpaliek ražotāji, būvnieki un enerģētikas uzņēmumi. Taču gandrīz visās nozarēs ir izaugsmes iespējas,» viņa teic. Datu analīze varētu plaši tikt izmantota uzņēmumos, kur pieejami ražošanas iekārtu dati, kas rodas darba procesā. Tos var izmantot dažādos citos procesos, piemēram, vilciena lokomotīves var aprīkot ar kamerām un katru dienu filmēt objektus dzelzceļa malā, salīdzināt ar iepriekšējo dienu un saprast, vai novērotie objekti joprojām ir savā vietā vai arī kad jāpļauj zāle. Iekšējos datus var izmantot arī, lai analizētu, kad ierīcē kāda detaļa drīzumā var atteikties strādāt. Taču B. Apine piekrīt, ka ne katrs uzņēmums to var atļauties, jo analīzei nepieciešamas speciālas kompetences. Vispirms ir jānonāk līdz secinājumam, ka tas ir svarīgi, jāsaprot, ko tas dos uzņēmumam, un tad jāmeklē palīdzība. «Visgrūtāk ir iekšējos datu avotus kombinēt ar ārējiem, piemēram, ģeotelpiskos datus. Var analizēt sava veikala apgrozījumu kontekstā ar automašīnu plūsmu, laika apstākļiem. Ārējie dati ir grūti pieejami. Vēl tāls ceļš ejams, lai tie būtu pietiekami atvērti, kvalitatīvi un izmantojami. Taču būtiskākā problēma ir cilvēku kompetence datu analīzē – tās trūkst,» viņa uzskata.

Maza «apetīte»

Pētījumā secināts, ka uzņēmumiem ir plašas iespējas apkalpot klientus digitālajos kanālos. B. Apine teic, ka kompānijas digitālajos kanālos ir visai slinkas. «Mani uztrauc, ka uzņēmumu «apetīte» šajā virzienā ir ļoti maza. Tāpat satraucošs ir fakts, ka mazie un vidējie uzņēmumi neplāno investīcijas informācijas tehnoloģijās, kas iet kopsolī ar atpalicību klientu apkalpošanā elektroniskajos kanālos,» viņa teic.

Aptauja rāda – uzņēmumi uzskata, ka to informācijas drošības sistēmas ir labas un dati tiek labi aizsargāti. «Droši vien tā arī ir, jo nav, ko aizsargāt, ja uzņēmumi internetā gandrīz neko nedara. Tie ir ļoti pārliecināti par sevi, bet šī pārliecība ir iluzora,» piebilst B. Apine.

Uzņēmumi dod priekšroku tehnoloģijām, kas dod ātrus uzlabojumus. Viņa uzskata, ka tas ir labs variants, jo liecina, ka uzņēmumam šajā virzienā jau ir vilkme. Tādā gadījumā ir lielāka ticamība, ka procesi notiks vieglāk un būs arī labs rezultāts, kam ir būtiska nozīme uzņēmuma tālākajā digitalizācijas ceļā.

B. Apine novērojusi, ka kompānijas novērtē, ja tehnoloģiskiem uzlabojumiem ir pieejams līdzfinansējums. Būtiskākos ieguldījumos tas ir ļoti nozīmīgs apstāklis par labu lēmumam par investīcijām tehnoloģijās. «Taču būtiskākais dzinulis ir konkurence – tā paātrina tehnoloģiju apguvi visās nozarēs,» novērojusi B. Apine.

Digitālā pasaule neguļ

«Darba vide kļūst aizvien digitālāka, un ir gaidāms, ka tehnoloģijas turpinās savu uzvaras gājienu. Arī tiem uzņēmumiem, kas koncentrējas tikai uz vietējo tirgu, ir iespējams apsteigt konkurentus un ilgāk noturēties tirgū, palielinot savu izaugsmes kapacitāti. Šis ir instruments, ar kura palīdzību jebkurš uzņēmējs var automatizēt procesus un darbaspēka deficīta vidē kļūt ātrāks, pelnošāks un pieņemt pasūtījumus arī naktī, kad citu konkurentu pārdevēji ir aizslēguši durvis un zvanus nepieņem. Digitālā pasaule neguļ,» uzskata M. Tiknuss.

Arī personalizētu ceļošanas koferu uzņēmuma Raibum valdes priekšsēdētājs Ritvars Straume norāda, ka ir svarīgi būt tur, kur ir uzņēmuma klienti, un mūsdienās liela daļa klientu mūsdienās «dzīvo» digitālajā vidē. «Spēt apkalpot klientu digitālajā vidē nav vienkāršs uzdevums, jo kanālu ir daudz. Ir klienti, kuri pasūtījumus noformē interneta veikalā, ir tādi, kuri labprātāk to dara, komunicējot caur sociālajiem tīkliem, citi – rakstot e-pastu vai izmantojot kādu saziņas aplikāciju telefonā. Jo sasniedzamāks ir uzņēmums, jo konkurētspējīgāks tas ir. Taču jāņem vērā būtisks aspekts – operativitāte. Ir bezjēdzīgi uzņēmumam būt daudzos digitālos kanālos, ja tas nespēj nodrošināt operatīvu komunikāciju ar klientu,» viņš teic.

Ja uzņēmums nespēj apkalpot klientus internetā, tad zūd tā konkurētspēja. Tikko viņa pieredzē bija visai rets gadījums. Kādam uzņēmumam ir mājaslapa, kas lielā mērā pilda tikai reprezentatīvas funkcijas, – ir nepilnīgs produktu klāsts bez cenām, norēķini iespējami tikai skaidrā naudā uz vietas veikalā. Līdz ar to, ja kāds kaut ko vēlas iegādāties no šī uzņēmuma, jebkurā gadījumā cilvēks ir spiests doties uz fizisku veikalu. «Saprotams, ka šis faktors daļu pircēju uzreiz atbaida un pirkums tiek izdarīts pie konkurenta, kurš šo visu procesu spēj nodrošināt attālināti internetā. Manuprāt, galvenie riski, kuriem sevi pakļauj uzņēmumi, kas ar digitālo vidi ir uz «jūs», ir līdzšinējo klientu pazaudēšana, jaunu klientu neiegūšana un uzņēmuma attīstības bremzēšana. Maldīgi ir uzskatīt, ka tas ir atrisināms vienā mirklī. Uzņēmuma pieejamības nodrošināšana digitālajā vidē ir ilgtermiņa projekts, kurā ir jāiegulda,» uzsver R. Straume.

Jāizprot iespējas

Runājot par to, kā uzņēmumi varētu uzlabot savu klātbūtni digitālajā pasaulē, B. Apine teic, ka pirmais, kas jādara katram vadītājam, ir jāsaprot, kurā jomā varētu iegūt visvairāk. Piemēram, tirgotājiem tā ir e-komercija. «Šobrīd pieejami daudzi risinājumi, tie neprasa lielas investīcijas. Taču pašiem jāsaprot, kā mainīsies procesi un ko tas nozīmēs uzņēmumam,» viņa teic. Savukārt ražotājiem, kam ir daudz ražošanas iekārtu, automašīnu, svarīgi pievērsties šo iekārtu datu analīzei ar mērķi palielināt to lietderīgās izmantošanas laiku. B. Apine uzskata, ka šajā gadījumā datu analīze ir neatsverama. Savukārt biroja tipa uzņēmumiem viņa iesaka padomāt, cik efektīvi tiek izmantota biroja programmatūras funkcionalitāte, iespējas elektroniski parakstīt dokumentus. «Esmu pilnīgi pārliecināta, ka ne visi darbinieki izmanto visu biroja programmatūras funkcionalitāti un manuāli dara daudz ko tādu, ko varētu automatizēt. Uzlabojumi iespējami kaut vai dokumentu uzglabāšanas kārtībā. Ar tehnoloģijām daudz kas ir uzlabojams pavisam vienkārši,» viņa uzskata.