Valsts budžetā maksājamo nodokļu parādu apjoms turpina kritumu, vienlaikus pieaug nodokļu administrācijas piedziņas darba rezultātā iekasētās summas un sarūk dzēsto parādu apmēri

Nodokļi

Tāda aina tika rādīta Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē. Interesanti, ka, sarūkot kopējam nodokļu parādam un pieaugot kopbudžeta ieņēmumiem, kopējā parāda īpatsvars no 20,7% 2013. gadā ir sarucis līdz 11,1% 2018. gadā.

Cita aina

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes vadītāja Santa Garanča atgādināja, ka tas laiks, kad nodokļu parāds pārsniedza vienu miljardu latu (1,4 miljardus eiro), ir pagātnē (2013.-2017.g). Proti, pēdējā pusotra gada laikā nodokļu parādu apmērs no 1,29 miljardiem eiro 2017. gada oktobrī ir sarucis līdz 932 milj. eiro šā gada jūnijā. Būtiski samazinājies aktuālo parādu apmērs no 857 milj. eiro līdz 554 milj. eiro, turklāt kā pozitīva ziņa tika vērtēti reāli piedzenamo parādu cipari, kas pie sarūkošā nodokļu parādu apmēra ir pieauguši un šā gada 1. janvārī bijuši 174 milj. eiro apmērā. S. Garanča atzina, ka minētais panākts ar dažādiem instrumentiem. Vienlaikus viņa atgādināja, ka 2018. gadā ir būtiski sarucis dzēsto nodokļu parādu apmērs līdz 460 milj. eiro, savukārt 2016. un 2017. gadā tas pārsniedzis 0,5 miljardus eiro. Kā ļoti pozitīvu tendenci S. Garanča rādīja nodokļu administrācijas piedziņas darba rezultātā iekasēto summu kāpumu. Proti, 2018. gadā piedziņas rezultātā iekasēti 554 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu ir par 127,6 milj. eiro jeb 29,9% vairāk. Jāņem vērā, ka 2015. gadā šādā kārtā tika iekasēts tikai 401 milj. eiro. «Rezultāti sasniegti, pateicoties ne tikai normatīvo aktu izmaiņām,» skaidroja S. Garanča. Viņa savu sacīto pamatoja ar kontu reģistru, kā rezultātā nodokļu administrācijai vieglāk nodrošināties pret iespējamu mantas izvazāšanu. «Analītikas stiprināšana ne tika runājot attiecībā par nodokļu riskiem, bet arī par PVN shēmām, bet svarīgi ir pareizi novērtēt nodokļu maksātājus – klientus – un līdz ar to arī izvēlēties atbilstošus instrumentus,» stāstīja S. Garanča. Analītika rādot situāciju, ka tie uzņēmumi, kuriem maksājamie nodokļi ir samērā nelieli, ir vissliktāk disciplinētie, savukārt visdisciplinētākie ir lielie nodokļu maksātāji (maksā vairāk par 100 000 eiro). VID dati rāda, ka 2018. gadā vidējais termiņā iemaksājušo uzņēmumu īpatsvars ir sasniedzis 59%, bet sapņu latiņa ir 90%. Pēc audita nepaliek tuksnesis, jo, veicot uzrēķinu par trijiem gadiem, tas visbiežāk nav paceļams, tāpēc tiekot saīsināts audita pārskata termiņš, vienlaikus uzņēmējam ir iespēja pārskatīt savu iepriekšējo uzvedību un turpināt strādāt. «Pērn salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir pieaudzis uzņēmumu, kuriem veikts audits, izdzīvošanas līmenis.

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Salmiņa atzina, ka mainījusies pieeja. Proti, nav jēgas mākslīgi radīt lielus parādus, jo tos, visticamāk, neviens nemaksās un arī to piedziņa esot problemātiska. Audita rezultātā kavējuma un soda naudas par trijiem gadiem varēja sasniegt ievērojamas summas. Bez tam otro reizi tika īstenots atbalsta pasākums, kad nodokļu parādnieks samaksā pamatparādu un viņam tiek dzēsta nokavējuma un soda nauda. Kopumā tikuši saņemti 14 139 iesniegumi un tika pieņemti 12 800 lēmumi par atbalsta pasākumu piemērošanu 127,2 milj. eiro apmērā. Samaksāti tikuši 46,13 milj. eiro un dzēsta nokavējuma un soda nauda par 5,39 milj. eiro.

Automātiska pagarināšana

Nodokļu administrācija arī strādā pie nodokļu nomaksas prognozēšanas, un S. Garanča pauda pārliecību, ka jau tuvākajā laikā iestāde būs gatava automātiski piešķirt nodokļu nomaksas termiņa pagarināšanas. Viņa atzīst, ka uzņēmēji neesot ļoti aktīvi iespējamo risinājumu izmantošanā pat tad, kad viņi tiekot uzrunāti. Uzņēmēji vienkārši nespējot prognozēt sava biznesa attīstību un līdz ar to arī uzņemties konkrētas saistības nodokļu parādu nomaksā. Proti, tikai aptuveni 5% no parādniekiem izmanto šīs iespējas. J. Salmiņa atzina, ka diskusiju vērts jautājums ir par parādu termiņa pagarinājumu, jo viens gads liela parāda situācijā varot būt par īsu. Tajā pašā laikā esot gadījumi, kad sākotnēji piešķirot mazāku parāda maksājumu, tas tiek maksāts, bet, kad pienāk diena, kad jāmaksā jau lielāka parāda summa, kam sākotnēji uzņēmējs ir piekritis, tad izrādās, ka tādu samaksāt vairs nespēj. S. Garanča atzina, ka tiks mainīta audita politika un principa konsultē vispirms paplašināšana. Vienlaikus nodokļu administrācija atgriežas pie mutiskas saziņas ar nodokļu maksātājiem, kaut arī pirms 4-5 gadiem tāpat kā bankas iestāde gājusi prom no šāda saziņas veida, taču pieprasījums tieši pēc šādas komunikācijas formas sevišķi no uzņēmējiem ir ļoti liels.

«Liels dokumentu apjoms, kas jāiesniedz, lai pieprasītu parāda sadalīšanu, turklāt nodokļu parādi ir divu veidu – nosacīti vecie un jaunie, kuriem atšķirību diemžēl bieži vien nesaprot ne paši nodokļu parādnieki, ne arī viņu nolīgtie grāmatveži, tāpēc nespēj pareizi noformulēt pieprasījumu nodokļu administrācijai,» situāciju skaidro grāmatvedības eksperte Lienīte Caune. Viņa cer, ka jaunā automātiskā nodokļu parādu pagarināšanas sistēma šo problēmu spēs atrisināt un nodokļu parādus skatīt kā vienotu kopumu, un ļaut tos sadalīt summāri, nevis centīsies pierādīt un pamatot, kāpēc radās jaunais vai vecais. Vienlaikus 2021. gadā sāks darboties vienotais nodokļu konts, kas šajā jomā nesīs pārmaiņas. Savukārt Latvijas Grāmatvežu asociācijas valdes locekle Lilita Beķere vērsa uzmanību uz tiem gadījumiem, kad nodokļu administrācijai būtu jābūt aktīvākai, lai laicīgi saprastu problēmas būtību un attiecīgi apturētu uzņēmuma saimniecisko darbību, un to nodokļu parādi nebūtu jau sasnieguši lielus apmērus.

Fēniksu lieta

Kopš 2018. gada vidus VID kļuva spējīgs vērtēt arī uzņēmumu pārejas, par ko ir bijis daudz pārmetumu gan no biznesa, gan sabiedrības. Proti, izkārtne visu laiku viena un tā pati, bet mainās tikai čaulas. «Tas nebūs nekas patīkams tiem, kuri trāpīsies šajā sistēmā,» piemetināja S. Garnača. ZAB Sorainen nodokļu partneris Jānis Taukačs pozitīvi vērtēja fēniksu ierobežošanas pasākumus, kas tiek atzīti arī tiesu praksē. Viņš aicināja izvērtēt citu valstu praksi attiecībā uz fēniksu ierobežošanu.