Nodokļu iekasēšanas uzlabošanai tiks piedāvāti grozījumi normatīvajos aktos, kā arī izvirzīti mērķi samazināt nodokļu plaisas

Nodokļi

Šādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē rādīja Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Viņa atzina, ka nodokļu administrācija darbojas, balstoties uz 68 likumiem, 57 MK noteikumiem, 27 ES līmeņa un astoņiem citiem normatīvajiem aktiem. «Faktiski esam starpnieks starp likumdevēju un nodokļu maksātājiem, gan juridiskajām, gan arī fiziskajām personām,» uzsvēra I. Jaunzeme. Viņa atgādināja, ka katra izmaiņa normatīvos ir ne tikai izaicinājums nodokļu administrācijai, bet arī nodokļu maksātājiem. Viņasprāt, nereti izmaiņas notiek strauji un iestāde nepaspēj izskaidrot izmaiņu būtību, tādējādi rodas strīdi, konflikti ar nodokļu maksātājiem. «Tas slogs, ko esam uzkrāvuši gan sev, gan klientiem, ir milzīgs, tāpēc vajadzētu kopīgi veikt revīziju, vai tas viss ir patiešām nepieciešams, jo pašlaik ir 131 lēmuma veids, un, ja kāds nonāk situācijā, kad saņem visus šādus lēmumus, tad viņam ir neapskaužams brīdis,» skaidroja I. Jaunzeme.

Modificēts kurss

«Turpinu iepriekšējās VID vadītājas (Ilzes Cīrules) uzsākto kursu, taču ar nelielām modifikācijām,» skaidroja I. Jaunzeme. Viņa atzina, ka laikā, kad startējusi konkursā uz VID ģenerāldirektores amatu, ļoti daudz jautājumu bijis par cīņu ar ēnu ekonomiku. «Šajā laikā tas, kas no manis kā vadītājas tiek prasīts, ir kardināli mainījies, jo nācās pārkārtoties,» norādīja I. Jaunzeme. Viņa kā vadītāja ir pārkārtojusies. «Man ir sapnis, ka nākamajā gadā mēs pamostos un pateiktu, ka ēnu ekonomika ir tikai 15% pašreizējo 20% vietā, taču diez vai tas tā būs, jo, visticamāk, ap tiem pašiem 19–20% arī būs,» stāstīja I. Jaunzeme. Viņa atzīst, ka brīvprātīga nodokļu nomaksa ir 57% uzņēmēju, kas salīdzinājumā ar attīstīto Eiropu ir ļoti maz. «Tas nozīmē, ka uzņēmumi bez atgādinājuma paredzētajā termiņā samaksā nodokļus,» tā I. Jaunzeme. Nodokļu administrācijas vadītāja uzsvēra, ka iestādēs turpmākā attīstība ir vērsta uz to, lai paaugstinātu brīvprātīgo nodokļu saistību izpildi. Par savdabīgu sapni tika nodēvēts mērķis brīvprātīgo nodokļu nomaksas līmeni no pašreizējiem 57% paaugstināt līdz 90%. Jāņem vērā, ka tikai trešdaļa uzņēmumu savlaicīgi iesniedz nodokļu deklarācijas, savukārt vēl trešā daļa deklarācijas iesniedz 90 dienu laikā. «Ja nav iesniegta nodokļu deklarācija, tad nav arī brīvprātīgās nodokļu nomaksas,» tā I. Jaunzeme. Vienlaikus otrs svarīgs uzdevums ir pakalpojumu attīstība un komunikācijas uzlabošana. ««Konsultē vispirms» indekss ir teju 72%, bet vēlamies to paaugstināt līdz 76,7%, vienlaikus veicot ieguldījumus darbiniekos,» tā I. Jaunzeme. Viņa atzīst, ka ar «Konsultē vispirms» pērn VID papildus ieguvis 16 milj. eiro, bet kopumā uzņēmēji paši deklarējuši papildu ieņēmumus un samaksājuši 32 milj. eiro, bez jebkādiem sodiem. Vienlaikus uzņēmēji, atnākot uz sarunu ar VID, prasa: «Vai panāksiet, ka to pašu darīs arī visi pārējie?» Uzņēmējus tracina, ka viņi ir mainījuši savu uzvedību un maksā vairāk budžetā, bet neredz un VID nevar sniegt informāciju par darbībām ar citiem uzņēmumiem. Rezultātā pat esot tādi uzņēmumi, kuri «neņem galvā» nodokļu administrācijas brīdinājumus par šaubīgiem darījumu partneriem un turpina iesākto. Saeimas deputāts Igors Pimenovs interesējās, cik daudz nodokļu maksātājs tiek brīdināts, uz ko I. Jaunzeme atbildēja, ka brīdināti tiekot vairāk par vienu reizi. «Ja uzņēmums tirgo akcīzes preces, kas ir pārdotas kompānijai, kurai nav akcīzes preču noliktavas un kura jau kuro reizi ir pazudusi, tad kaut kāda cēloņu sakarība tajā visā ir,» tā I. Jaunzeme. «Neveicās,» ironizēja atbildīgās komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars. «Neveiksmes priekšnodoklī apmēram uz miljonu eiro,» tā I. Jaunzeme. Viņasprāt, svarīgi ir redzēt visu darījumu ķēdi kopumā, nevis analizēt tikai vienu. «Nevaram ilgāk «konsultēt vispirms» bez uzvedības maiņas, jo nevar būt 270 eiro alga mēnesī,» norāda I. Jaunzeme. Uz atbilstības panākšanu vērsta uzraudzības politika, kuras pamatā ir nodokļu plaisu (starpība starp to, ko iekasējam un ko potenciāli varētu iekasēt) samazinājums. «PVN plaisa (10,2%) ir Eiropas līmenī, un tur būtisku rezervju, kur palielināt ieņēmumus, nav,» skaidroja I. Jaunzeme. Savukārt cita aina ir valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu jomā, taču, pēc I. Jaunzemes sacītā, tieši šo iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontekstā ir visgrūtāk koriģēt uzņēmuma rīcību. «Uzņēmumi uzreiz nevarēs samaksāt vairāk un vienā dienā mainīties, jo tiem ir jāpārkārto savs darbības modelis» tā I. Jaunzeme.

167 538 parādnieki

1. marts ir noslogotākā diena nodokļu administrācijai. Situācija gada ienākumu deklarācijās šogad krasi atšķiras no citiem gadiem, jo nodokļu reformas rezultātā VID bija saņēmis 876 127 deklarācijas, turklāt vēl neesot iesniegtas visas. Pēc VID datiem, 708 589 gada deklarāciju iesniedzējiem no valsts budžeta jāatmaksā 133,29 milj. eiro, bet valsts makā 167 538 gada deklarāciju iesniedzējiem jāsamaksā 39,5 milj. eiro. «Neraugoties uz prognozēto, ka papildu iemaksas valsts budžetā būs jāveic aptuveni 60 000 cilvēku, pašlaik tie jau ir 167 538 cilvēki, un, tā kā vēl nav iesnieguši visi, kuriem bija jāiesniedz, tad šādu cilvēku skaits tiek lēsts uz 200 000,» skaidroja I. Jaunzeme. Viņa atzīst, ka tādējādi VID iegūst 200 000 neapmierinātu klientu un 140 izdegušus darbiniekus. «Cilvēki ir neapmierināti un vēlas individuālu konsultāciju – skaidrojumu, kā rezultātā gaidīšanas laiks uz telefona konsultāciju ir pieaudzis,» tā I. Jaunzeme. Viņa cer, ka izdosies panākt vienošanos ar veselības aprūpes iestādēm par elektronisku datu apmaiņu un tad atrisinātos čeku iesniegšanas jautājums fiziskajām personām, kuras vēlas atgūt attaisnotos izdevumus par veselības aprūpes tēriņiem.

Normatīvu maiņa

Līdz 1. oktobrim VID veiks darbu, lai administratīvie akti kļūtu lasāmāki un klientiem saprotamāki. VID ir rosinājis vairākas izmaiņas normatīvajos aktos. Piemēram, vienā no publiskajiem iepirkumu konkursiem uzvarēja kompānija ar apšaubāmu nodokļu nomaksas vēsturi, tāpēc arī ir priekšlikums nodokļu parādu neesamību pārbaudīt ne tikai divas reizes – uz iesniegšanas un konkursa noslēguma brīdi, bet vismaz gadu tālā pagātnē. «Lai izbeigtu runas par tā dēvētajiem «pasūtījuma auditiem», tad vēlamies, lai audita atlase tiktu veikta automātiski – to darītu programma,» tā I. Jaunzeme. Vienlaikus ir priekšlikums padarīt publiskus VID lēmumus, kā tas ir citās valstīs (ir, kur publicē visu lēmumu, ir, kur publicē tikai sabiedrībai nozīmīgus lēmumus). Proti, pašlaik neviens neuzzina par VID pārbaudēm pie konkurentiem, bet, publicējot lēmumus, tas būs zināms. Tā kā VID ir septiņu veidu pārbaudes un uzņēmēji pat nesaprot, kas tad īsti ir bijis, jo visas pārbaudes tiek pasniegtas kā audits, tiek piedāvāts noteikt divus veidus – audits (visdārgākais kontroles instruments) un pārbaude. Lai arī 67% no tiem, kuriem ir veikts audits, turpina darbību, sankcijas ir ļoti skarbas. Gadījumos, kad uzņēmums nav bijis ļaunprātīgs shēmotājs, taču nav klausījis brīdinājumam pārtraukt attiecības ar šaubīgo partneri, sekas var būt letālas, jo aprēķinātā nodokļu parāda samaksas maksimālais termiņš ir viens gads. «Ja gribam, lai uzņēmums turpina strādāt un maksāt nodokļus, tad tam ir jādod attiecīga iespēja, protams, ja tas nav darbojies kā PVN atsišanas shēmas dalībnieks,» tā I. Jaunzeme. M. Bondars norādīja, ka komisija gaida šos grozījumu projektus.