Stiprie alkoholiskie dzērieni Latvijā lētāki būs tikai septiņus mēnešus — no šā gada 1. augusta līdz 2020. gada 29. februārim, savukārt 1. martā šie dzērieni kļūs ievērojami dārgāki

Nodokļi

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā. Lai arī sākotnēji bija iecerēts, ka akcīzes nodokļa likme tiks samazināta jau no šā gada 1. jūlija, tomēr tas vairs nav iespējams. Akcīzes nodokļa likmes samazināšana tieši stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem ir atbilde uz ziemeļu kaimiņvalsts bezprecedenta lēmumu.

DB jau vēstīja, ka Igaunijas parlaments lēma ar 1. jūliju par 25% samazināt akcīzes nodokļa likmes daļai alkoholisko dzērienu – stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem no 2 508 eiro līdz 1 881 eiro par 100 litriem absolūtā spirta, sidram no 84,41 eiro līdz 63,35 eiro par 100 litriem un alum no 16,92 eiro līdz 12,7 eiro par 100 litriem par katru absolūtā spirta tilpumprocentu. Šo izmaiņu rezultātā būtiski samazināsies nodokļu daļas atšķirība starp Igauniju un Latviju stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Termiņa lieta

Jāatgādina, ka sākotnēji tika piedāvāts stipro alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likmi noteikt 1564 eiro par 100 litriem līdzšinējo 1840 eiro vietā un arī atteikties no iecerētās (jau 2017. gadā Saeimā akceptētās) likmes paaugstināšanas 2020. gada 1. martā līdz 2025 eiro par 100 litriem. Saeimas deputāts Jānis Dombrava bija iesniedzis priekšlikumu, kas paredzēja stipro alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likmi samazināt tikai uz dažiem mēnešiem un pēc tam atgriezties pie iepriekš nospraustās šī nodokļa likmes. Atbildīgās komisijas vairākums to arī atbalstīja, kaut arī Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols norādīja, ka tas nav labs risinājums. Vienlaikus bija jautājums par to, kā tas ietekmēs arī 2020. gada valsts budžeta ieņēmumus, jo pirmos divus gada mēnešus šī likme būs ievērojami zemāka. Skanēja atzinums, ka līdz tam laikam būtu jāpanāk visu triju Baltijas valstu valdību vienota pieeja akcīzes nodokļa likmēm, bet to, vai tas tā būs, rādīs laiks. Savukārt, ja nekādas vienošanās un līdz ar to arī koordinētas rīcības nebūšot, tad vienmēr pastāvot iespēja mainīt pieņemto lēmumu. Sākotnēji J. Dombrava piedāvāja samazināto akcīzes nodokļa likmi piemērot jau no 1. jūlija, taču, tā kā tas vairs nav iespējams, tika piedāvāts cits datums - 1. augusts. Faktiski jūlijā reāli varēs ieraudzīt ainu, kāda būs pēc tam, kad Igaunija samazina akcīzes nodokļa likmi, bet Latvijas atbilde būs tikai no 1. augusta. Interesanti, ka grozījumos piedāvātā akcīzes nodokļa likme 1564 eiro par 100 litriem stiprā alkohola būs zemāka par dienvidu kaimiņvalstī esošo 1831,54 eiro, un līdz ar to skan prognozes, ka Latvijas – Lietuvas pierobežā varētu pieaugt dienvidu valstī dzīvojošo vēlme iegādāties stipro alkoholu Latvijā, jo šeit akcīzes nodokļa likme un līdz ar to arī cena par analogu grādīgo dzērienu būs zemāka. Jāņem gan vērā, ka vienotībai Baltijas valstu vidū sava veida ķīlis varētu būt Polija, kur jau pašlaik ir zemākas alkohola akcīzes nodokļa likmes, kā rezultātā daļa Lietuvas iedzīvotāju jau pašlaik pērk alkoholu Polijā.

Alus akcīzi nemainīs

Lai arī bija trīs identiski priekšlikumi saistībā ar akcīzes nodokļa likmes pazemināšanu alum, tomēr neviens no tiem neguva atbildīgās komisijas vairākuma atbalstu. Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, Saeimas deputāti Armands Krauze, Aldis Gobzems, Didzis Šmits, Jūlija Stepaņenko, Linda Liepiņa un Karīna Sprūde rosināja samazināt akcīzes nodokļa likmi alum (par 100 litriem) no pašreizējiem 8,1 eiro līdz 6,8 eiro par katru absolūtā spirta tilpumprocentu, bet ne mazāk kā 12,5 eiro (pašlaik 14,9 eiro) par 100 litriem. Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts norādīja, ka igauņu pircējs jau pērk nevis tikai stipro alkoholu, bet gan veselu dzērienu grozu, kurā ir arī alus. Viņš atgādināja, ka Saeima pirmajā lasījumā jau ir akceptējusi stiprā alkohola akcīzes nodokļa likmes samazinājumu par 15%, kas nozīmē, ka tas ir zem 2018. gada līmeņa, bet alum nekas tamlīdzīgs netiek piedāvāts, tāpēc arī zemkopības ministrs izteicis priekšlikumu par to, lai šo situāciju izlīdzinātu. «Ministrs piedāvā atgriezties pie tās akcīzes nodokļa likmes alum, kāda tā bija šā gada sākumā pirms akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanas, kas notika šī gada 1. martā, nevis to samazināt vēl vairāk,» skaidroja J. Eglīts. «Nozare atbalsta šo priekšlikumu,» uzsvēra Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors Pēteris Liniņš un aicināja lemt par akcīzes nodokļa samazināšanu arī alum, lai samazinātu zaudējumus nozarei un valsts budžeta ieņēmumiem, ko radīs Igaunijā pieņemtais lēmums par akcīzes nodokļa samazināšanu par 25%. «Nozarei nav pieņemams un saprotams, kādēļ alus tiek diskriminēts,» tā P. Liniņš. Latvijas Pārtikas uzņēmumu nozares federācijas vadītāja Ināra Šure norādīja, ka nevēlas pretnostatīt stipro alkoholu pret alu, bet gan to, ka šā gada pirmo četru mēnešu laikā alus nozare rāda kritumu par 1,6%, bet pierobežā tika realizēti aptuveni 15% no visa kopējā alus apjoma. I. Šure norādīja uz prognozēm par iespējamo lēmuma efektu – 15- 20% kritumu, tāpēc arī ir aicinājums alum piemērot to akcīzes nodokļa likmi, kāda tā bija šā gada sākumā.

Cita pieeja

«Lai Latvija sasniegtu paritāti ar Igauniju pat pēc tās lēmuma par akcīzes nodokļa likmes samazināšanu alum, būtu jāpaceļ šī nodokļa likme līdz 10,56 eiro, jo Igaunijā tā būs 12,69 eiro, vienlaikus nevēlamies, lai Latvijas iedzīvotāji vairāk lietotu alkoholu,» diskusijā iesaistījās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars. Viņš uzsvēra, ka ar akcīzes nodokļa grozījumiem tiek amortizēti tie zaudējumi, kuri tiek radīti, strauji rīkojoties ziemeļu kaimiņvalstij. «Ja alkohola patēriņā alus devums ir 71%, tad akcīzes nodoklī tas ienes 52,2 milj. eiro, bet stiprais alkohols - 157 milj. eiro. Šos skaitļus arī nevajag aizmirst,» uzsvēra M. Bondars. Arī Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ilmārs Šņucins atzina, ka atšķirībā no stiprā alkohola alum akcīzes nodokļa starpība arī pēc Igaunijas lēmuma joprojām paliek pietiekami liela. Saeimas deputāts Reinis Znotiņš pauda neizpratni par to, kāpēc netiek pazemināta akcīzes nodokļa likme alum un tādējādi aizsargāti pašmāju uzņēmēji. «Rezultātā visvairāk cietīs tieši pašmāju alus ražotāji,» prognozēja R. Znotiņš. I. Šnucins gan steidza piebilst, ka akcīzes nodoklis ir patēriņam, tādējādi tas ir neitrāls pret ražotāju.

Priekšlikums par alus akcīzi mazumtirdzniecības cenu 0,5 litru pudelei mainīs tikai par diviem centiem, taču tas nav nozīmīgs iemesls, kādēļ būtiski varētu mainīties šī produkta tirdzniecība, bet šie centi gadā valsts makā ienes 8 līdz 8,5 milj. eiro. Savukārt P. Liniņš nepiekrita sacītajam, norādot, ka šis akcīzes nodokļa jautājums ietekmē konkurenci, jo aldariem nodokļi divu gadu laikā palielināti par vairāk nekā 60%, bet pašlaik vienai kategorijai akcīzes nodokļa likme tiek mazināta. M. Bondars norādīja, ka vajadzētu pateikt arī to, ka līdz miljons litriem gadā alus ražotāji Latvijā saņem atlaidi. «Tā ir taisnība, bet tā tas ir vairumā Eiropas valstu, arī Igaunijā, un turklāt daudzās valstīs šis atbalsts ir lielāks nekā Latvijā,» tā P. Liniņš. Tika aprēķināts, ka 1 litram 5% stipram alkoholiskajam kokteilim pašlaik akcīzes nodoklis ir 92 centi, bet tāda paša stipruma 1 litram alus – 39 centi.