Process Latvija ir izvirzījusi mērķi līdz 2050. gadam samazināt tautsaimniecības radītās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas par vismaz 80%, salīdzinot ar 1990. gadu, palielināt oglekļa piesaisti

Pēdējās desmitgadēs ir konstatētas visstraujākās klimatisko parametru izmaiņas meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Sagaidāms, ka XXI gadsimtā temperatūra palielināsies vēl straujāk nekā iepriekš, tas ietekmēs gan sabiedrību, gan dažādus tautsaimniecības sektorus. Klimata pārmaiņas ir viens no lielākajiem globālajiem izaicinājumiem. Tās pasaulē ir bijušas vienmēr, tomēr pašlaik tās ir straujākās un ir cilvēka izraisītas.

Eiropā un pasaulē kopumā par klimata pārmaiņām un to ietekmi tiek runāts jau ilgi, tomēr, lai tuvākajā nākotnē situāciju mainītu uz labo pusi, šobrīd ir jāpieņem lēmumi, lai mazinātu klimata izmaiņas. Maija sākumā neformālās Eiropadomes laikā Latvija pievienojās Eiropas Savienības (ES) deklarācijai, kas mudina ES apstiprināt ambiciozu oglekļa mazietilpīgās attīstības ilgtermiņa stratēģiju, kuras mērķis būtu līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti. Tāpat šajā deklarācijā arī pausta nostāja, ka 25% no nākamā ES budžeta jāatvēl klimata mērķu sasniegšanai, jāattīsta jaunas oglekļmazietilpīgas nozares, inovācijas finansējums jāpārorientē uz zaļo enerģiju pieejamību visos reģionos u.tml. Latvijā tādējādi šobrīd jo sevišķi aktuāli attīstīt idejas par risinājumiem, kā būtu iespējams sasniegt klimatneitralitāti, proti, kāda būtu enerģētikas, transporta, lauksaimniecības un rūpniecības loma, kā arī kā tas varētu skart uzņēmumus, pašvaldības un sabiedrību kopumā.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Vides raksturlielumu pārskatā par Latviju iesaka izstrādāt klimata pārmaiņu mazināšanas plānu, kurā noteikts katras ekonomikas nozares ieguldījums SEG emisijas mazināšanā un pakāpeniski sasniedzami arvien augstāki mērķi. Tāpat OECD iesaka uzlabot zināšanas par pieejamajām SEG mazināšanas iespējām lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē, kā arī izvērtēt vietēji ražota biokurināmā un biodegvielas izmantošanas ietekmi uz klimata pārmaiņu mazināšanu un vidi salīdzinājumā ar citiem enerģijas avotiem, kā arī ieguvumus no tā. Pieaugot mežizstrādes apmēriem un mežiem novecojot, samazinās mežu spēja neitralizēt SEG emisijas, tomēr Latvija, visticamāk, sasniegs 2020. gada SEG mazināšanas mērķi, secinājuši eksperti.

Saredz iespēju

Tik tikko valdība ir apstiprinājusi arī Latvijas pozīciju saistībā ar Eiropas Komisijas (EK) paziņojumu Tīru planētu – visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku. Latvija atbalsta virzību uz klimatneitralitāti, to sasniedzot 2050. gadā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce uzskata, ka klimatneitralitātes mērķis Latvijai būs izdevīgs un tā ir iespēja attīstīt tautsaimniecību. Latvijai būtu jāizmanto iespējas, ko nodrošinās pāreja uz klimatneitralitāti, attīstot jaunas zaļās nozares, tehnoloģijas, ražojot produktus un veicinot jaunu darba vietu radīšanu, kas kļūs par labu pamatu tautsaimniecības izrāvienam. Būtiski ir izmantot iespējas, ko sniedz tehnoloģiskie un aprites ekonomikas risinājumi, panākot resursu efektīvu izmantošanu ražošanā un sadzīvē, tostarp nepieciešams nodrošināt dažādu materiālu un produktu pēc iespējas ilgāku izmantošanu, veicināt to pārstrādi un atjaunošanu. Pāreja uz klimatneitralitāti sniegs jaunus ekonomiskos stimulus un iespējas iedzīvotājiem un ekonomikai, tostarp radīs arī jaunas darba vietas, stimulēs inovatīvu oglekļmazietilpīgu tehnoloģiju un energoefektīvu risinājumu radīšanu. Savukārt pētniecības un inovāciju sistēmas attīstība veicinās jaunu kompetenču, tehnoloģiju un augstākas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu attīstību un sekmēs Latvijas uzņēmumu eksportspēju. Tas nozīmē, ka to nozaru uzņēmumiem, kas visvairāk rada SEG, jāsāk domāt par jaunu tehnoloģiju ieviešanu ikdienā. Tas pats attiecas arī uz uzņēmumiem, kas rada tehnoloģijas. Aizvien vairāk ikdienas dzīvē lomu spēlēs tādas tehnoloģijas, kas ir energoefektīvas un oglekļmazietilpīgas. Līdz šim Vides aizsardzības un reģionāās attīstībs ministrija (VARAM) atbalstījusi SEG samazināšanu valsts nozīmes aizsargājamos arhitektūras pieminekļos un jaunu zema enerģijas patēriņa ēku būvniecību, kā arī esošu ēku pārbūvi vai atjaunošanu par zema enerģijas patēriņa ēkām. Šogad ir noslēgti līgumi arī par viedo pilsētvides tehnoloģiju izmantošanas atbalstīšanu un enerģētiski pašpietiekamu ēku būvniecību, kā arī citas aktivitātes. Vienlaikus Latvijā, lai nodrošinātu SEG emisiju samazināšanu un virzību uz klimatneitralitāti, tiek izstrādāts Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam, kā arī Latvijas oglekļa mazietilpīgas attīstības stratēģija 2050. gadam.

Jābūt līdzsvarā

Klimatneitralitātes sasniegšanu raksturo siltumnīcefekta gāzu līdzsvars, proti, visu emisiju samazināšana un nesamazināmo emisiju kompensēšana ar to piesaisti augos (galvenokārt mežos) vai uztveršanu un uzglabāšanu zem zemes. Vairumā gadījumu, lai samazinātu emisijas, jāsamazina arī energoresursu un materiālu patēriņš, un tas savukārt uzlabo konkurētspēju. Turklāt nepieciešamo jauno tehnoloģiju un procesu attīstīšana ir pamats jaunu ražotņu un darbavietu izveidei, jaunu noieta tirgu apgūšanai un iekšzemes kopprodukta palielināšana, norāda eksperti.

J. Pūce pauž, ka ir būtiski jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas transportā, rūpniecībā un lauksaimniecībā. Tas prasīs pārmaiņas tautsaimniecībā. Pārejā uz siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisiju ekonomiku galvenā nozīme būs enerģētikai, jo patlaban tā rada vairāk nekā 75% no visām ES siltumnīcefekta gāzu emisijām. Plānots, ka nākotnes energosistēmā būs integrētas elektroenerģijas, gāzes, apkures/dzesēšanas un mobilitātes sistēmas un tirgi, bet viedtīkli gādās, lai šīs sistēmas kalpotu iedzīvotājiem. Arī Latvijā enerģētikas joma rada visvairāk SEG emisiju. Tie ir gandrīz četri miljoni tonnu CO2 ik gadu. Skatoties sīkāk pa nozarēm, enerģijas ražošana likumsakarīgi rada visvairāk emisiju jeb 40% no visas jomas emisijām. Tā ir publiskā elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošana. Tai seko rūpniecības un būvniecības nozares, kā arī lauksaimniecība, zivsaimniecība un mežsaimniecība, jo visas šīs nozares savā darbībā izmanto gana daudz dažādu iekārtu. Tomēr kopš 2005. gada enerģētikas emisijas ir samazinājušās par 21%. Tam par iemeslu ir izmantotā kurināmā veida, kā arī patērētā kurināmā daudzuma izmaiņas. Kopš 2000. gadu vidus SEG emisijas ir nedaudz samazinājušās, jo ir uzlabojusies energoefektivitāte un palielinājusies atjaunojamo enerģijas avotu izmantošana. Vienlaikus OECD eksperti secinājuši, ka atjaunojamie enerģijas avoti nodrošina 40% no enerģijas vajadzībām, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem OECD. Koksnes biomasa ir galvenais valsts enerģijas avots, kas atspoguļo bagātīgos mežu resursus.

Transporta jautājums

Otra lielākā joma, kas Latvijā rada SEG emisijas, ir transports. Automašīnu un citu transporta līdzekļu ar katru gadu kļūst vairāk. Paralēli tradicionālajām automašīnām tiek radīti dažādi alternatīvi pārvietošanās veidi, tomēr pagaidām tie vēl nespēj pilnībā konkurēt. VARAM Klimata pārmaiņu departamenta direktore Ilze Prūse norāda, ka ir jāsamazina nepieciešamība pārvietoties, piemēram, attīstot e-pakalpojumus un attālināta darba iespējas, plānojot veidot pašpietiekamus mikrorajonus. Tāpat, lai samazinātu transporta izmantošanu, nevar iztikt bez gājējiem un velobraucējiem piemērotas infrastruktūras un vides radīšanas pilsētās.

Dati liecina, ka šobrīd cilvēks Latvijā vidēji noiet aptuveni 2,7 km dienā. Veicinot cilvēku kustēšanos, nākotnē varētu tikt samazināti izdevumi, kas saistīti ar veselību, un šos līdzekļus valsts varētu novirzīt citiem mērķiem, piemēram, pētniecībai, dažādu inovatīvu tehnoloģiju radīšanai, kas attiecīgi spētu samazināt emisijas. Tāpat ir jāveicina arī sabiedriskā transporta izmantošana pilsētās. Īpaši tas attiecas uz videi draudzīgo sabiedrisko transportu. DB jau rakstīja, ka Liepājā un Daugavpilī tiek realizēts tramvaju projekts ar ES fondu līdzekļu atbalstu. Savukārt galvaspilsētai Rīgai līdz šim ar jaunajiem projektiem nav īpaši veicies. Pašvaldībā par park&ride sistēmas ieviešanu diskutēts jau aptuveni 20 gadus. Līdz šim ir izstrādāti divi pētījumi – Stāvparku sistēmas sadaļas attīstības plāns un Rīgas domes autonovietņu politikas un attīstības koncepcija. Jāatgādina gan, ka jau 2014. gadā, lai izvērtētu, kādai turpmāk jābūt Rīgas domes auto novietņu politikai, pēc pašvaldības pasūtījuma projektēšanas uzņēmums E. Daniševska birojs, piesaistot SIA Solvers transporta plūsmu speciālistus un ārvalstu ekspertu Marku Geldofu, izstrādāja stāvparku sistēmas attīstības plānu. Tas, kā DB jau iepriekš ziņojis, atklāja – lai pakāpeniski izveidotu stāvparkus 27 pilsētas vietās, atsevišķās platībās līdzās izveidojot pat vairākas novietnes, nepieciešami 39,3 milj. eiro. Šajos stāvparkos varētu atstāt vairāk nekā 11 tūkst. automašīnu. Arī Skanstes tramvaja līnijas projekts, ko pavada dažādi skandāli, līdz šim nav bijis veiksmīgs. Arī ūdeņraža transporta ieviešana Rīgā nevedas, kā plānots.

Ir sperts solis elektrotransportlīdzekļu uzlādes staciju tīkla izveidošanā. Kā norāda Ceļu satiksmes drošības direkcija, realizējot projektu, pagājušā gada vasaras vidū darbu sāka 70 ātrās uzlādes stacijas uz valsts galvenajiem autoceļiem un lielākajās apdzīvotajās vietās. Visvairāk stacijas tiek izmantotas Rīgā un tās apkārtnē, kur elektromobiļu koncentrācija ir lielāka. Šobrīd Latvijā ir reģistrēti 510 elektromobiļi. Kopumā ERAF līdzfinansētā projekta īstenošanas laikā līdz 2021. gada beigām visā Latvijā paredzēts izbūvēt līdz 150 elektromobiļu ātrās uzlādes stacijām, kas nodrošinās elektromobiļu lietotājiem pārvietošanās iespējas praktiski visā Latvijas teritorijā.

Jāplāno gudri

Lauksaimniecība veido 25% no visām valsts SEG emisijām, turklāt Latvija ir valsts ar ES otro lielāko lauksaimniecības SEG emisiju īpatsvaru. Kopš 2005. gada lauksaimniecības emisijas ir pieaugušas par 16,7% Iemesli tam ir ražošanas rādītāju paaugstināšanās galvenokārt augkopības sektorā, kā arī sējplatību, liellopu skaita un izmantoto minerālmēslu daudzuma palielinājums. Arvīds Ozols, Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors, norāda – lai iegūtu klimata neitralitāti, emisijām ir jābūt vienādām ar oglekļa piesaistēm. Piesaistes ir augsnē un uzkrātajā koksnē. Pēc viņa domām, Latvijai ir visas iespējas sasniegt izvirzītos mērķus, jo mums ir zems iedzīvotāju līmenis un pietiekamas iespējas zaļajai jeb piesaistes virsmai. Tikai jautājums, cik efektīvi darbojas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares un stimulē piesaistes. Ir jādomā, kā gudrāk apsaimniekot laukus, kā samazināt to apstrādi un minerālmēslu izmantošanu, vienlaicīgi gan saglabājot augstu ražību. «Klimata pārmaiņas jau sen vairs nav kāda no mūsu ikdienas dzīves attālināta problēma, bet realitāte, kuru izjūtam šeit un tagad, turklāt nākotnē tās tikai pastiprināsies. Lauksaimniecību klimata pārmaiņas ietekmē ļoti tieši. Tāpēc SEG emisiju samazināšana, kā arī pielāgošanās dzīvei un darbam klimata izmaiņu skartā vidē nav izvēle, bet gan nepieciešamība, lai saglabātu un nodrošinātu ilgtspējīgu lauksaimniecības attīstību nākotnē,» norāda Ģirts Strazdiņš, Latvijas Dabas fonda direktors. Lai situāciju uzlabotu, šogad ir sākts projekts LIFE CRAFT: Klimata atbildīga lauksaimniecība Latvijā, kura laikā praktiski tiks pārbaudītas trīs dažādas, Latvijā līdz šim vēl maz izmantotas metodes – bezaršana, bioogles iestrāde augsnē un kontrolētā drenāža, kuras ļauj samazināt CO2 un citas SEG emisijas. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) eksperts Jānis Kažotnieks skaidro: «Bezaršanas pieeja nav nekas jauns – tieši tā cilvēki audzēja pārtiku pirms aršanas uzplaukšanas, taču šobrīd tā iezīmējas kā pieeja, kas dod izredzes lauksaimniecībai nākotnē. Tā ir iespēja saglabāt vērtīgu, veselīgu un auglīgu augsni, samazināt resursu patēriņu lauksaimniecībā, iegūt labu ražu un tajā pašā laikā saudzēt klimatu.» Bezaršanas metode arī samazina augsnes izdalītā CO2 apjomu, un augsne var kļūt par oglekļa krātuvi. Ja Latvijā nekādi pasākumi netiks veikti, SEG emisijas līdz 2030. gadam var pieaugt pat par 35% līdz 60%, tā jau pērn norādīja Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultātes Agrobiotehnoloģijas institūta asociētā profesore, vadošā pētniece Dzidra Kreišmane. LLU veiktajā SEG emisiju analīzē lauksaimniecības uzņēmumos un bioloģiskajās saimniecībās secināts, ka daudzos uzņēmumos potenciāli var samazināt SEG emisijas, ieviešot praksē dažādus papildu pasākumus. Emisijas rodas no slāpekļa minerālmēsliem, organiskā mēslojuma lietošanas, kūtsmēslu neiestrādāšanas augsnē, augu atliekvielām. Lai tās mazinātu, jāatrod līdzsvars starp ražošanas intensifikāciju un vides saglabāšanu. Dz. Kreišmane norādīja, ka, piemēram, augsnes kaļķošana, kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmu uzlabošana, pareizu barības devu veidošana – tam nav vajadzīgas papildu investīcijas, tā ir normāla prakse, kas ļautu samazināt SEG emisijas. Arī meliorācijas sistēmu uzturēšana ļautu būtiski uzlabot saimniekošanu.