Iedvesmu smeļas Spānijas piejūras ciematiņos

Ēdināšana

Liepājā, pa ceļam uz pludmali, atvērts ātrās ēdināšanas bistro, kura ēdienkartē ir tikai zivju ēdieni. Īpašnieki Karīna un Viktors Borovi tā īsajā darbības laikā kopš vasaras sākuma jau secinājuši, ka tieši šāda vieta liepājniekiem un pilsētas viesiem bija ļoti vajadzīga.

Iedvesmojas no spāņiem

Zivju burgers, mencu bumbiņas, cepta zivs fileja ar frī jeb Anglijā tik populārais fish&chips ir daži no Boroffish bistro iegādājamajām uzkodām. Ēdienkartē iekļauti tikai zivju ēdieni, izņemot frī kartupelīšus bez piedevām, ko piedāvā bērniem. Pieejama arī kafija, ir doma nokārtot alkohola tirgošanas licenci, lai vīri pie zivtiņas varētu arī alu piedzert. Intervijas brīdī piee- jams tikai bezalkoholiskais alus un gāzētie atspirdzinošie dzērieni.

Ideja par šāda veida ēdināšanas vietu radusies, iedvesmojoties no Spānijas pieredzes. Tur dzīvo Borovu vecākā meita. «Spānijā ierasts, ka ēdinātāji no piekrastes zvejniekiem pērk svaigās zivis, apviļā miltos, vāra eļļā un piedāvā klientiem. Viss ir svaigi cepts, kraukšķīgs. Ir labs noiets,» novērojusi K. Borova. «Gribējām arī Liepājā atvērt tādu vietu.»

Izlemt, ko iekļaut ēdienkartē, nav bijis sarežģīti. Arī lielākā daļa no tās aizgūta Spānijā, bet ideja par fish&chips jeb mencu un butu fileju ar kartupeļiem noskatīta Anglijā. «Viņi katru piektdienu iziet uz krogiem, lai paēstu mencu fileju. Domāju – kāpēc mums, dzīvojot pie Baltijas jūras, tā nav,» uzņēmēja saka. «Turklāt angļiem pašiem nav mencas, to iepērk no norvēģiem, poļiem. Biju par to izbrīnīta.» Pieredzē, kā šo ēdienu pareizi gatavot, ar Boroviem dalās profesionāls pavārs no Īrijas, kurš uz laiku atbraucis mājās pie ģimenes.

Bistro pārsvarā gatavo zivis, kas nozvejotas Baltijas jūrā, – siļķes, brētliņas, reņģes, stintes, grunduļus, plekstes. Tās svaigā veidā iepērk no piekrastes zvejniekiem un uz vietas paši pārstrādā. Garneles, kas ir viens no pieprasītākajiem ēdieniem, piegādā uzņēmums, kas tās savukārt saņem no Dānijas. Vēl klienti ļoti iecienījuši mencu fileju, kā arī mencu bumbiņas, kas līdzinās zivju kotletītēm ar siera piedevām, spinātiem, tomātiem.

Klienti atgriežas

Bistro vietas izvēle gan šķiet diezgan drosmīga – nostāk no centrālās pludmales, blakus ražošanas teritorijai. K. Borova skaidro, ka vietas izvēle saistīta ar uzņēmuma pamatdarbības virzienu – zivju pārstrādi – un ērtāku loģistiku. «Atrodamies pie zivju pārstrādes uzņēmumiem, šeit nāk arī piekrastes zvejnieki – viņi caur Kursas teritoriju dodas uz savām laivām. Mūsu uzņēmumam šeit ir glabāšanas noliktava, garāža. Ilgus gadus sadarbojamies ar firmu Kursa, no viņiem iepērkam filejas,» viņa uzskaita plusus. Turklāt tuvākajā apkārtnē nav konkurentu – ne veikalu, ne kafejnīcu. Vieta ir tāda, kur ērti piebraukt ar velosipēdu, automašīnu.

Ar cilvēku plūsmu Borovi ir apmierināti. Un – jo labāks laiks, jo tā lielāka. Brīvdienās jūnija otrajā nedēļā bija pat ļoti daudz pircēju, jo notika starptautiskas futbola sacensības, izlaidumi. Arī sarunas laikā apmeklētāji ierodas nepārtraukti. Nāk, gan garāmejot uz jūru, gan brauc speciāli. Uzņēmuma īpašniece atzīst, ka daudzi vēl šo vietu nezina, bet priecājas, ka tie, kas reiz bijuši, atgriežas.

Internetā par šo vietu lasāmas pozitīvas atsauksmes, un tas iedvesmo nākamos potenciālos klientus. Divas no dāmām, kas bistro ierodas intervijas laikā, to arī uzreiz atzīst. «Mēs esam pateicīgi par klientu atsauksmēm, ļoti patīkami, ka viņi mūs atbalsta,» piebilst K. Borova.

Lai arī Boroffish domā par tūristu piesaisti, pagaidām 95 procenti klientu ir latvieši, secina K. Borova. Viņa piebilst, ka Liepājā zivju ēdināšanas vietai nav konkurences. Vienīgais šajā jomā specializējies ir zivju restorāns Libava. «Taču tas jau ir cits līmenis. Mums ir ātrā ēdināšana,» piebilst uzņēmēja. Ēdienu var notiesāt gan uz vietas, gan ņemt līdzi. Pēdējo variantu gan izvēlas biežāk.

Strādā ar dvēseli

Bistro komandā patlaban ir pieci cilvēki – K. Borova saimnieko aiz letes, V. Borovs – virtuvē, kur viņam, strādājot maiņās, palīdz dēls Alans, Viktora māsasdēls Rafails un Alana draugs Iļja. Visi trīs puiši beiguši devīto klasi un ir 16 gadus veci, darbā pieņemti uz vasaras sezonu, taču joma viņiem ļoti patīkot. «Iet ļoti labi,» apliecina Alans. Mamma uzslavē, ka puikas ir malači, viņiem viss labi izdodas. «Mums ir izdevies izaudzināt labus puišus! Turklāt viens jau izdomājis, ka ies mācīties par pavāru,» viņa piebilst.

Pastāv viedoklis, ka ģimenei strādāt kopā vienā uzņēmumā ir sarežģīti. Tomēr K. Borova tam nepiekrīt: «Ģimenes bizness atšķiras ar to, ka vari uzticēties, zini, ka tie cilvēki tevi nepievils. Nebūs attieksme – atnācu uz darbu, mani nekas cits kā alga neinteresē. Mēs strādājam ar dvēseli!»

Bistro tika atvērts 1. jūnijā, un patlaban ir doma, ka tas darbosies tikai vasarā. Lai arī turpat var iegādāties ne tikai ēdienu līdzņemšanai, bet arī interesantu produkciju kā lašu desas, nav pārliecības, ka tam būs gana liels noiets arī ziemā. Gatavo produkciju iepērk no sadarbības partneriem, arī Liepājas uzņēmuma Ost- baltfish, kam kūpinātava atrodas blakus esošajā Nīcas novadā.

Ražo vītinājumus

Vēl turpat iespējams nopirkt Boroffish ražojumus – vītinātas zivis. Pārstrādei uzņēmums pievērsās pēc Krievijas embargo, kad strauji kritās pieprasījums pēc šprotēm un, lai izdzīvotu, vajadzēja meklēt jaunus biznesa virzienus. Līdz tam firma nodarbojās ar svaigo zivju vairumtirdzniecību. Veiksmīga sadarbība bija izveidojusies ar tādu rūpnīcu kā Saiva.

Borovi nolēma tirgū piedāvāt sālītas un vītinātas mencu un plekstu filejas ar piedevām. Tā kā Liepājā nebija iespējams atrast piemērotas telpas, uzņēmums savu darbību pārcēla uz Rīgu. Tur bija piee- jams gatavs cehs, kur iepriekš tika vītināta basturma – gaļa armēņu gaumē. Taču izejvielas aizvien iepirka Liepājā.

Sarēķinot loģistikas un nomas izdevumus, Borovi nolēma atgriezties vēju pilsētā. Neapmierināja arī ar sludinājumu palīdzību atrasto darbinieku attieksme pret darbu. Beidzot izdevās šeit atrast arī ražotnei piemērotas telpas – akciju sabiedrības Kursa teritorijā. Iegādātās iekārtas no Rīgas jau pārvestas, bet ražošanu plānots sākt rudenī, kad pārtrauks darboties bistro.

Darbošanās pārstrādes jomā deva arī pieredzi sadarbībā ar kontrolējošām institūcijām, atverot savu ēdināšanas uzņēmumu. «Mums jau bija zināšanas, bija skaidrs, ar ko jāsāk,» K. Borova uzsver, ka šai ziņā nekādus sarežģījumus un grūtības neredz.

Vītinātās zivis šobrīd tiek realizētas arī Užavas un Valmiermuižas alus tirdzniecības vietās, kafejnīcā Red Sun Buffet Liepājā, Spirits and Vine tirdzniecības vietās. Nelielu partiju izmēģināšanai paņēmis liels Lietuvas uzņēmums. Tomēr Latvijas lielveikalu plauktos pagaidām nav izdevies nokļūt. K. Borova par to ir neizpratnē un piebilst, ka skaidrojumu neviens tā arī nav devis. Boroffish ar savu produkciju piedalījies arī gadatirgos, izstādēs kā Riga Food, līdzīga veida izstādē Tallinā. «Cilvēkiem garšo, tāpēc tas bija viens no iemesliem atvērt savu tirdzniecības vietu,» piebilst uzņēmuma īpašniece.

Logo pasūta profesionāļiem

Ideja par sava uzņēmuma izveidi Boroviem radās, kad Karīna bija bērna kopšanas atvaļinājumā. Viktoram ir 30 gadu zvejnieka pieredze, viņš dodas lielajos reisos Baltijas jūrā. Toreiz tika izjusts, ka rūpnīcām ir pieprasījums pēc svaigo zivju iegādes. Pārējais nācis, izjūtot vai paredzot pieprasījumu tirgū.

Ar mārketinga aktivitātēm nodarbojas K. Borova pati. Viņa izstrādājusi gan mājaslapu, gan uzņēmuma profilu sociālajā tīklā Facebook un Instagram, kur regulāri atjauno informāciju un publicē aktualitātes, arī izdales lapiņu dizains ir īpašnieces radīts. Tās izdrukāja Liepājas uzņēmumā InCopy. Citur pilsētā reklāma nav izvietota, tam pagaidām nav laika, jo pašiem jātiek galā ar aktīvu darbošanos uzņēmumā.

Vienīgi uzņēmuma lopotipa un produkcijas iepakojuma dizaina izstrāde tika pasūtīta Ventspilī strādājošajā uzņēmumā Immer Design Studio. «Tas nebija lēti, bet ir ieguldījumu vērts. Mums patīk dizains, ko viņi ir izdomājuši. Logo kopā ar aprīkojumu bija ieguldījums nākotnē,» stāsta K. Borova.