No 1.jūlija cigaretes ar augstāku akcīzes nodokli, lielākas tiesības nodokļu administrācijai, skaidras naudas vairāk par 10 000 eiro ievešana un izvešana Latvijā tikai ar deklarēšanu

likumdošana

Tādas izmaiņas paredz gan pavisam nesen parlamenta akceptētie grozījumi normatīvajos aktos, gan arī tādi, kuri pieņemti jau pirms laba laika. Piemēram, akcīzes nodokļa likmes kāpums cigaretēm tika paredzēts jau nodokļu reformas laikā 2017. gada vasarā. Jāatgādina, ka šā gada jūnija otrajā pusē kā atbilde uz Igaunijas lēmumu par 25% samazināt akcīzes nodokļa likmi alum, sidram un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem tika piedāvāts no 1. jūlija par 15% samazināt akcīzes nodokli stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, taču līdz šim šāds lēmums parlamentā nav akceptēts un sagaidāms, ka tas varētu būt spēkā tikai no šā gada 1. augusta.

Cita pieeja

Spēkā stājas būtiskas izmaiņas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā. Tās skars ne tikai patiesā labuma guvēju atklāšanu, bet tiek arī paplašināts personu loks, uz kurām attiecināmas likuma normas. Tajā iekļaujami arī maksātnespējas procesa administratori, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti, zvērinātu revidentu komercsabiedrības un nodokļu konsultanti, kā arī jebkura cita persona, kas apņemas sniegt palīdzību nodokļu jautājumos vai rīkojas kā starpnieks šādas palīdzības sniegšanā. Tāpat likuma normas būs saistošas personām, kuras darbojas mākslas un antikvāro priekšmetu apritē, tostarp tādām personām, kuras paredzētās darbības veic antikvariātos, izsoļu namos vai ostās, ja darījuma vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa ir 10 000 eiro vai lielāka. Turklāt paredzēts, ka attiecīgās normas būs saistošas maksātnespējas vai likvidācijas procesa gaitā. Ja kredītiestāde vai finanšu iestāde pārtrauks darījuma attiecības ar klientu, jo saskatījusi nepārvaldāmus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus, tā skaidrā naudā klientam varēs izmaksāt summu, kas kopumā nepārsniedz 7200 eiro, paredz veiktie grozījumi. Bez tam personas, kurām ir lieli naudas līdzekļi, kuru izcelsme ir apšaubāma, vairs nevarēs tos visus saņemt skaidrā naudā. Tāpat kredītiestādēm un finanšu iestādēm aizliegts atvērt un uzturēt anonīmus individuālos seifus, norādīts Saeimas informācijā.

Nauda tikai ar deklarāciju

No jūlija spēkā ir grozījumi Likumā par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas. Tie paredz skaidras naudas plūsmas organizēšanu no citām ES dalībvalstīm uz un no Latvijas – deklarācija būs obligāti jāraksta, ievedot un izvedot 10 000 eiro. Jāņem gan vērā, ka kompetentās iestādes var skaidras naudas deklarāciju likt uzrakstīt arī cilvēkam, kurš pāri robežai ved mazāku summu par 10 000. Vienlaikus bija iecere izdarīt izmaiņas administratīvo pārkāpumu kodeksā, paredzot paaugstināt atbildību par skaidras naudas nedeklarēšanu. Pašlaik ir soda sankcija 5% apmērā no nedeklarētās vai nepatiesi deklarētās summas, bet plānots, ka tā būs 20% no visas summas, jo deklarēšanas pienākums netiks uzskatīts par izpildītu, ja informācija nebūs patiesa vai pilnīga. Saeima arī ir akceptējusi grozījumus Krimināllikumā, kas paredz, ka par liela apmēra (50 minimālo mēnešalgu jeb 21 500 eiro) skaidras naudas nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu, šķērsojot Latvijas valsts robežu, varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu. Jāņem vērā, ka Latvijā ir noteikts skaidras naudas darījumu limits 7200 eiro vienā vai vairākos darījumos.

Savukārt grozījumos Nodokļu un nodevu likumā ir samazināts slieksnis, kad jāziņo nodokļu administrācijai par aizdomīgiem darījumiem, kā arī citiem darījumiem. Tas būs jādara tajos gadījumos, ja privātpersona vienā vai vairākos darījumos skaidrā naudā iegulda komercsabiedrībā, izmaksā, aizdod vai aizņemas no citas privātpersonas 10 000 eiro vai vairāk – agrāk šī summa bija 60 000 eiro.

Pacientus nešķiros

Veselības aprūpē pārejas periods tiks pagarināts no šā gada 1. jūlija līdz pat 2021. gadam. Tādējādi nebūs iecerēto divu veselības pakalpojumu grozu: viens tiem, par kuriem ir veikta samaksa un pie aizsargātajām grupām piederošajiem, otrs – visiem pārējiem. Tāpat paredzēts, ka līdz šā gada 31. decembrim Nacionālais veselības dienests atmaksās to cilvēku veiktās iemaksas par veselības apdrošināšanu, kas veiktas līdz šā gada 1. jūlijam. Jāatgādina, ka nodokļu maksātājiem, kuri veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas vispārējā režīmā, iemaksu likme tika palielināta par vienu procentpunktu tieši veselības aprūpei, savukārt pārējiem - mikrouzņēmumos nodarbinātajiem, pašnodarbinātajiem un autoratlīdzības saņēmējiem - bija jāmaksā pašiem noteikta summa. 2018.gadā tas bija 1% no minimālās algas jeb 4,3 eiro mēnesī, 2019. gadā - 3% no minimālās algas jeb 12,9 eiro mēnesī un 2020. gadā – jau 5% no minimālās algas. Jāņem gan vērā, ka valdībai līdz 2020. gada 31. martam Saeimai jāiesniedz likumprojekts par vienota valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjoma un visaptverošas valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu.

PVN reversa maiņa

Jūlijā stājas spēkā arī vairākas nozīmīgas izmaiņas pievienotās vērtības likumā — vienas skar reversā PVN piemērošanu, otras dod lielākas tiesības nodokļu administrācijai attiecībā uz uzņēmumu izslēgšanu no PVN maksātāju reģistra. No 2019. gada 1.jūlija tiek atcelta reversā PVN maksāšanas kārtība metālizstrādājumu pakalpojumiem, bet attiecībā uz metālizstrādājumiem (melno un krāsaino metālu pusfabrikātiem) tiek sašaurināts produktu klāsts, kam arī turpmāk varēs piemērot reverso PVN maksāšanas kārtību. Tas nozīmē, ka visiem uzņēmumiem, kuri kopš 2018.gada 1.janvāra ar metālizstrādājumu piegādi saistītiem pakalpojumiem piemēroja reverso PVN maksāšanas kārtību, sākot ar 2019.gada 1.jūliju, atkal būs jāpiemēro vispārīgā PVN maksāšanas kārtība, t.i., jāsniedz pakalpojums, piemērojot PVN.

Bez tam izmaiņas dos plašākas tiesības nodokļu administrācijai no VID PVN maksātāju reģistra izslēgt reģistrētu nodokļa maksātāju, kā arī noteikt stingrākus kritērijus īpašā PVN režīma atļaujas iegūšanai preču importa darījumos. VID no PVN maksātāju reģistra līdz šī gada 20.septembrim būs jāizslēdz tādi reģistrētie nodokļa maksātāji, kuri deklarācijā par pēdējiem 12 kalendāra mēnešiem nebūs norādījuši nevienu darījumu. Savukārt, ja PVN deklarācijā darījumi nebūs uzrādīti par iepriekšējiem sešiem mēnešiem, VID komersantu varēs izslēgt no PVN maksātāju reģistra, ja, vērtējot komersanta sniegto informāciju par viņa saimniecisko darbību, pastāv risks attiecībā uz nodokļa nomaksu, kura dēļ var tikt nodarīti zaudējumi valsts budžetam. Tāpat no PVN maksātāju reģistra VID komersantu varēs izslēgt, ja uzņēmums nomaina visas amatpersonas un nodokļu administrācijai ir pamats saskatīt riskus nodokļu nenomaksai. Ar likuma grozījumiem arī noteikti stingrāki kritēriji, lai komersants varētu saņemt atļauju un piemērot īpašo PVN režīmu, kas dod iespēju, ievedot preces Latvijā, PVN nemaksāt uzreiz, bet pēc darījuma uzrādīšanas deklarācijā. VID veikto pārbaužu rezultāti liecina, ka īpašais PVN režīms importa darījumos ir kļuvis par instrumentu reģistrētu maksātāju negodprātīgai un krāpnieciskai darbībai. No visiem veiktajiem importa darījumiem Latvijā apmēram 87 procentos gadījumu piemēro īpašo PVN režīmu.

Iespēja ziedotājiem

Šā gada 1. jūlijā spēkā stājas grozījumi Uzņēmuma ienākuma nodokļa likumā, kas paredz, ka ziedotājiem nākamajos trīs (2020., 2021. un 2022.) gados dos lielāku uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi, nekā to var saņemt pašlaik. Izmaiņas paredz samazināt uzņēmuma ienākuma nodokli par 85% pašreizējo 75% vietā no ziedotās summas, bet nepārsniedzot 30% (pašlaik 20%) no aprēķinātās uzņēmuma ienākuma nodokļa summas. Šāda kārtība būs spēkā, sākot ar 2020. gadu. Jāatgādina, ka 2019. gadā šīs atlaides apmērs līdz ar jauno uzņēmuma ienākuma nodokļa likumu tika samazināts līdz 75%. Pērn un šogad uzņēmumu ienākuma nodoklis ir jāmaksā tikai tad, ja tiek izņemtas dividendes vai veikti pirkumi, kas tiek pielīdzināti dividenžu izmaksai, savukārt pirms tam bija jāmaksā uzņēmuma ienākuma nodoklis arī par peļņu, kura netiek sadalīta dividendēs.