Latvijā Igaunijas kompānijas AS SK ID Solutions izstrādāto autentifikācijas rīku Smart-ID lieto jau 800 tūkstoši cilvēku

Tehnoloģijas

AS SK ID Solutions vadītājs Kalevs Pihls (Kalev Pihl) uzskata, ka tas ir daudz, jo īpaši, ja to salīdzina ar līdzīgiem autentifikācijas rīkiem. Vairāk nekā 80% ir aktīvie lietotāji, kas to izmanto vairākas reizes mēnesī. Smart-ID var izmantot e-pakalpojumu nodrošināšanai finanšu, izglītības, telekomunikāciju, enerģētikas, mazumtirdzniecības, kā arī dažādu valsts pakalpojumu nodrošināšanai. Tomēr Latvijā Smart-ID ir pazīstams internetbanku lietotājiem.Tas lielā mērā saistīts ar to, ka vairums transakciju notiek finanšu pakalpojumos. «Ja vien nav ļoti, ļoti lēns internets, normālā situācijā 70-80% elektronisko transakciju notiek finanšu pakalpojumu jomā. Tāpēc šis sektors saglabāsies kā mūsu galvenais klients,» viņš teic. Kopumā Smart-ID tagad ir izmantojams aptuveni 120 pakalpojumos, no kuriem 100 ir Igaunijā vai ir saistīti ar Igauniju un var būt pieejami arī Latvijā un Lietuvā.

Vaicāts, kā vēl var izmantot Smart-ID, K. Pihls teic, ka ar to var parakstīt dažādus dokumentus. Gandrīz katram cilvēkam vairākas reizes gadā ir jāparaksta kādi dokumenti klātienē, to vajadzētu digitalizēt. «Man nav iemesla fiziski ierasties iestādē, lai tās darbinieki palūkotos uz manu seju,» viņš uzskata. No 2018. gada novembra Smart-ID ir pirmais digitālā paraksta risinājums Baltijā, kas atbilst Eiropas eIDAS regulējuma tehniskajai specifikācijai, kuras sertifikāts apliecina risinājuma līdzvērtīgumu ar roku rakstītam parakstam.

Uzņem pozitīvi

Vaicāts, kā Latvija ir uzņēmusi Smart-ID, K. Pihls stāsta, ka atgriezeniskā saite bijusi pozitīva. Visās konferencēs un izstādēs, kur uzņēmums piedalās, tas saņem īpaši labas atsauksmes no lietotājiem Latvijā. Taču ieiešana tirgū nav bijusi viegla. «Ir bijis sarežģīti izskaidrot, ko darām, būt sadzirdētiem. Īpaši sarežģīti tas bija tāpēc, ka esam igauņi, kuri tik labi nesaprot vietējo tirgu. Reizēm bija sajūta, ka iejaucamies tajā, kas ir ļoti vietējs un ko nevajadzētu aizskart kādam no ārpuses. Taču šobrīd nav problēmu,» viņš teic. Viens no iemesliem, kāpēc situācija ir mainījusies, ir Vispārīgā datu aizsardzības regula. Tagad visā Eiropā ir vienoti noteikumi par to, kā vadīt personas datus, un šajā ziņā Eiropa ir vienots tirgus un nav atšķirības Igaunijā vai Latvijā.

Apvieno spēkus

AS SK ID Solutions ir dibināta pirms 19 gadiem – laikā, kad notika migrācija no banku kartēm ar magnētisko joslu uz čipartēm. Standarti mainījās, un visas bankas bija noraizējušās par to, kas jādara, lai atbilstu jaunajiem standartiem, un kā monetizēt šīs vērienīgās pārmaiņas, jo jaunās kartes bija dārgākas. Tad radās doma par publiskās infrastruktūras izmantošanu. «Tolaik strādāju Hansapank, un vairāk nekā 98% transakciju jau bija elektroniski. Viens no risinājumiem bija kodu kartes, ko lietoja vēl pirms diviem gadiem un kas saistās ar zināmiem drošības riskiem, jo šīs kartes nav viegli aizsargāt, tas ir diezgan nedrošs rīks. Otrs risinājums bija un ir PIN kodu kalkulatori, kas maksāja daudz. Zinājām, ka vajag atrast labāku alternatīvu, un bankām radās ideja investēt publiskā infrastruktūrā. Ja to darītu viena banka, ieguldījumus nekad neatpelnītu. Atradām draugus, kas arī saprata, ka ir vajadzīga infrastruktūra, un radījām kopēju pakalpojumu, kur ir sadalītas izmaksas starp ieinteresētajām pusēm. Publiska infrastruktūra ir kā ceļš starp Tallinu un Rīgu, kas pats par sevi neko neienes. Taču ceļš ir vajadzīgs, lai vispār būtu bizness,» saka K. Pihls. Tāpat problēmas radīja tas, ka uzņēmums attīstījās dažādos virzienos un nebija fokusa. Uzņēmuma paspārnē bija arī biļešu tirdzniecības bizness, ko kompānija pārdeva. «Ja runājam par biznesa kultūru abiem uzņēmumiem, tie bija ļoti atšķirīgi biznesi. Biļešu tirdzniecības platforma vēlējās būt agresīva, inovatīva un reklamēt sevi kā kompāniju, kas izmaiņas ievieš jau rīt, bet AS SK ID Solutions tik strauji nemainās un kopumā Smart-ID šodien ir tāds pats kā pirms diviem gadiem. Nemaināmies tik strauji, nemainām biznesu, uz mums var paļauties kā diezgan stabilu uzņēmumu,» saka K. Pihls.

2008. gadā kompānija veica restrukturizāciju, un kopš 2009. gada tai katru gadu ir peļņa. Taču pirmos astoņus gadus pēc kārtas AS SK ID Solutions bija zaudējumi. Tagad varētu teikt, ka tas ir tipiski jaunuzņēmumiem, bet tolaik neviens nerunāja par jaunuzņēmumiem, un tad šāda situācija nebija ierasta.

Viens no risinājumiem

Smart-ID ir Latvijā zināmākais AS SK ID Solutions produkts. Bez tā uzņēmums Igaunijā apkalpo identifikācijas kartes un piedāvā Mobile-ID Lietuvā un Igaunijā. «Lietuvā Mobile-ID ir labāk zināms nekā Smart-ID, lai gan Smart-ID lietotāju bāze ir piecas reizes lielāka. Tas saistīts ar vēsturiskiem apstākļiem – Mobile-ID ienāca tirgū 2007. gadā, un tam jau ir vairāk nekā desmit gadu vēsture. Smart-ID tirgū ir tikai divus gadus, un tikai pērn novembrī tas kļuva līdzvērtīgs Mobile-ID parakstam,» saka K. Pihls.

Šobrīd Smart-ID veido ir 1/3 no AS SK ID Solutions biznesa. Viņš teic, ka šis ir augošs bizness un strauji piesaista uzmanību no dažādu kaimiņvalstu tirgus, un cer, ka ar laiku to lietos vismaz visā Eiropā. «Vēl nezinām, vai ar šo pakalpojumu varam iet un cik tālu tas aizsniegsies. Taču esam pierādījuši, ka tas ir jēgpilni un ka ir kur pakalpojumu sniedzēji Igaunijā, kas vēlas zināt personas arī no Latvijas, ne tikai no Igaunijas,» saka K. Pihls.

Fokusā Eiropa

Vaicāts par uzņēmuma nākotnes ambīcijām, K. Pihls teic, ka tās ir saistītas ar Eiropas vienoto digitālo tirgu. Tas ļauj nodrošināt pakalpojumus Eiropā, un tāpēc ir svarīgi zināt cilvēkus šajā tirgū. Taču tirgū nav pakalpojuma, kas to nodrošinātu, lai gan elektroniskā identitāte un uzticamības pakalpojumu regulējums ES ir kopš 2014. gada. «Katrs joprojām ir fokusēts uz savu valsti, reizēm pat uz kādu tās reģionu. Piemēram, uzņēmumi lielākās valstīs kā Vācija, Itālija un Spānija pat neskatās valsts mērogā, bet gan fokusējas uz ļoti mazu reģionu. Rezultātā ir līdzīgi pakalpojumi, kas varētu attīstīties plašāk, bet nedara, jo nesaredz to kā Eiropas mēroga pakalpojumu. Mēs gribam būt spēlētāji Eiropas līmenī,» saka J. Pihls.

Bieži vien saistībā ar Eiropas vienoto digitālo tirgu tiek minēti piemēri no galapatērētāju ikdienas, bet K. Pihls uzskata, ka iespējas biznesā ir vēl plašākas, jo grūti iedomāties uzņēmumu, kas kādā veidā un punktā nestrādā pāri robežām. «Piemēri par patērētāju līmeņa produktiem ir jauki, bet es īpaši neticu, ka šāda veida politiska regulācija pasargā gala patērētāju. Piemēram, nav jēgas noteikt, ka dārzeņu cenai visos Eiropas nostūros jābūt vienādai – nav pamatojuma, lai apelsīns maksātu vienādi Spānijā un Lapzemē. Vajag ļaut vaļu konkurencei. Tas, ka Igaunijā ir SK ID Solutions un Latvijā ir Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, nav konkurence. Ir citas valstis, kur ir līdzīgi risinājumi, bet tie arī ir lokāli. Es vēlos konkurēt Eiropas līmenī. Digitālā vienotā tirgus spēks nāk no tā, ka ir vairāki spēlētāji, un gala lietotājs ir ieguvējs,» klāsta K. Pihls.

Identitāte kā pakalpojums

Uzņēmuma mērķis ir iepazīstināt Latviju ar «identitāte kā pakalpojums» koncepciju. «Piemēram, Lietuvā saistībā ar Mobile-ID identitāte kā pakalpojums tirgū jau bija zināms. Varbūt tas nebija plaši izmantots un nebija tik daudz pakalpojumu, kas to atbalstītu, bet koncepcija ir bijusi jau vairāk nekā desmit gadus. Turpretī Latvijā visiem ir savas klientu datubāzes, ar ko neviens nedalās – katrs pats zina savus klientus,» saka K. Pihls.

Identitāte ir svarīga, jo ļauj pielāgot un personalizēt pakalpojumu. «Ja nezini, kas ir persona, ar ko strādā, nevari nodrošināt personalizētu pakalpojumu, kas elektroniskā biznesā ir ļoti svarīgi,» teic K. Pihls. Ja pakalpojums nav personificēts, nav arī nepieciešamas precīzas ziņas par identitāti. Piemēram, lai lasītu Latvijas likumus, ir svarīgi, ka tie ir pieejami, kad ir tāda vajadzība, un tiek nodrošināta korekta informācija, bet tam nav jābūt personalizētam. «Mana Latvijas likumu izpratne ir tāda pati kā maniem kaimiņiem un jebkuram citam pasaulē. Lai personalizētu pakalpojumu, tam vajadzīga individualitāte,» viņš spriež.

Vispārīgā datu aizsardzības regula teic, ka klients var doties pie jebkura pakalpojuma sniedzēja un prasīt, ko tas par viņu zina. «Vispirms klientam ir ļoti labi jāpaskaidro, kas viņš ir, lai pakalpojuma sniedzējs nenodotu datus kādam citam. Ja pakalpojuma sniedzējs zina tikai e-pasta adresi un interneta pārlūkprogrammas sīkdatnes un uz jebkuru pieprasījumu nodrošināt datus tos sniedz, es būtu ļoti noraizējies,» saka K. Pihls.

Izvēle darīt nepareizi

K. Pihls uzsver, ka neviena no tehnoloģijām nepadarīs kaut ko drošu, kamēr vien cilvēki paši par sevi neparūpēsies. «Cilvēkiem ir tiesības darīt lietas nepareizi. Piemēram, automašīna ir ļoti sena tehnoloģija. Igaunijā nav ceļa, kur var braukt ar ātrumu 110km/h, bet Igaunijā netiek tirgoti auto, kur šis ierobežojums ir fiksēts, lai nevarētu to pārsniegt. Ļaujam cilvēkiem pieļaut kļūdas, vienlaikus izglītojot, bet neatņemot iespējas pieļaut kļūdas. Tehniski ātruma ierobežojums mašīnās ir iespējams, tas nav tik sarežģīti. Taču pieņemu, ka lēmums par labu šādam ierobežojumam atņemtu visu cilvēcību. Tad mēs būtu nevis tehnoloģiju īpašnieki un vadītāju, bet gan tehnoloģijas vadītu mūs. Ētiskā ziņā nevēlamies iet šo ceļu,» viņš norāda.

Trūkst auglīgu diskusiju

AS SK ID Solutions iesaistās dažādās aktivitātēs, kas saistītas ar sabiedrības izglītošanu par tehnoloģijām un drošību. Tāpēc K. Pihls ir noraizējies par diskusijām saistībā ar Huawei. «Ir liela diskusija, bet ir ļoti maz faktu. Viens no faktiem ir tas, ka ASV valdība ir paziņojusi par neuzticēšanos. Tas ir paziņojums, un fakts ir tas, ka viņi neuzticas. Kāpēc amerikāņi neuzticas? Tas ir diezgan miglaini. Jā, ir fakti, ka Ķīnas valdība iejaucas privātā sektora aktivitātēs. Nav izglītotas diskusijas par to, ir uz bailēm balstīta kampaņas. Šīs debates cenšas novietot sabiedrību pozīcijā, kur tā baidās no Ķīnas vai ASV. Skumji, bet mēs Igaunijā, tāpat kā Latvijā un Lietuvā un Eiropā kopumā, esam atkarīgi no citām valstīm, kur ir lielāka kontrole pār savām kompānijām. Kā mazas nācijas esam pie tā pieradušas, pārējai Eiropai to ir grūtāk «sagremot». Esmu bijis Eiropas Komisijas darbnīcās, kur cilvēki diskutē par tīkla protokolu Eiropai. Kāpēc gan tas jādara? Tam nav biznesa pamatojuma. Varbūt Eiropā iekšienē būsim sevi pasargājuši, bet tas nepadara mūs nozīmīgus pasaulē – būsim pat mazāki nekā tagad. Ir vajadzīga auglīga diskusija sabiedrībā par to, kāda ir ASV, Ķīnas vai Dienvidkorejas kompāniju ietekme pār mums, pateicoties šīm tehnoloģijām, ko no tā iegūstam, kā mēs to spējam kompensēt un vai esam apmierināti ar kompensācijas mehānismiem,» viņš saka.

Diskusijas par Huawei ir līdzīgas kā par Kaspersky – tās ir balstītas uz ASV pārstāvju izteikumiem. K. Pihls teic, ka bieži vien ASV vietējā tirgus darbības pasaule pārņem kā vispārēju praksi, kā rīkoties bez pārāk lieliem ieguldījumiem izpratnē, kāpēc tas tiek darīts. Un tam ir vairāki iemesli. «Pasaulē nav tik daudz laboratoriju, kas būtu spējīgas saprast, ko Huawei dara ar saviem telefoniem vai tīkla iekārtām vai Kaspersky ar savu antivīrusu programmatūru. Pat, ja kods būtu pilnībā atvērts un visu varētu aplūkot, iespēja saprast, ka tur ir kas aizdomīgs, ir diezgan mazs. Tāpēc, kad kāds, kuram ir spēks to izmeklēt, saka, ka kādam neuzticas, mums ir tendence teikt, ka varbūt labāk neriskēt un uzticēties šim izteikumam,» saka K. Pihls.