Ieguldot 250 tūkstošus eiro, informācijas tehnoloģiju kompānija Datakom izstrādā netipiski maza izmēra kases aparātu Tiki-Taka Pay; ar šo produktu tā plāno attīstīt eksporta virzienu

Ierīces

Lai gan joprojām ir cilvēki, kuri lieto tikai skaidru naudu, tūkstošgades paaudze pārsvarā norēķinās ar maksājumu kartēm. «Uzņēmējiem vienmēr gribas ietirgot vairāk, un plastmasas kartiņās ir vairāk naudas nekā kabatā, turklāt darījumu var noslēgt uzreiz, nevis sūtīt cilvēku uz bankomātu. Viņš jau pēc pusstundas būs aizmirsis, ka gribēja kaut ko pirkt, jo liela daļa pirkumu notiek impulsīvi,» teic Edijs Tanons, SIA Datakom biznesa attīstības direktors. Arī uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Uldis Semeiks norāda, ka jaunais kases aparāts Tiki-Taka Pay dod jaunas pārdošanas iespējas. Pēc viņa rīcībā esošās informācijas, no Latvijā esošajiem 68 tūkstošiem kases aparātu un kases sistēmu trešdaļa vēl nav nomainīta uz jaunajām prasībām atbilstošām. «Tas ir mūsu tirgus. Papildu tam nāk klienti, kas gribētu paplašināt tirdzniecību, piemēram, pie izlidošanas vārtiem lidostā, kur nekad nav bijis kases aparāts, bet uzņēmējiem ir iespējas šādā veidā papildu nopelnīt. Ūdeni mūsu dzirnavās lej tas, ka valsts vēlas pāriet uz bezskaidru naudu. Protams, tas nenotiks ātri, bet politika attīstās tajā virzienā,» saka U. Semeiks.

Lai ir gana ērti

«Aptuveni divus gadus mūsu komanda, programmētāji un iekārtu piegādātāji strādāja pie tā, lai Latvijā uztaisītu kases aparātu, kas ir ērts biznesam. Atradām veidu, kā ir iespējams piedāvāt mazu kases aparātu, kur ir karšu terminālis, kas pieņem visa veida kartes. Kases aparātam obligāti nav jāaizņem milzīga vieta un jābūt neglītam,» klāsta E. Tanons. Lielais kases aparāts ir vajadzīgs, ja ir liela aprite un visu laiku ir rindas. Lielveikalu ķēdēm un degvielas uzpildes stacijām nederēs Datakom izstrādātais risinājums Tiki-Taka Pay, izņemot gadījumus, kad tie vēlas sarīkot reklāmas izbraucienu, piemēram, uz festivālu Positivus, kur tirgo tikai maizītes un grib būt veikli. «Ideāli tas der masieriem, fizioterapeitiem, taksistiem, autoservisiem, autobusa vadītājiem un pat kafejnīcām, kur nav liela ēdienkarte. Masiera vai fizioterapeita darbs ir iet pie klientiem un veikt procedūru, tāpēc ir muļķīgi no viņa prasīt nest līdzi padusē kases aparātu. Taču, ja ir iespēja izmantot šādu mazu aparātu, visi argumenti un aizbildinājumi, ka tas ir pārāk sarežģīti, kļūst muļķīgi. Tiklīdz risinājums ir gana ērts, cilvēki to izmanto,» uzskata U. Semeiks. Risinājuma mērķauditorija ir uzņēmumi, kuru apgrozījums ir, sākot no 20 tūkstošiem eiro gadā. Tas, kam šāds aparāts ir piemērots, ir atkarīgs no ātruma, kādā uzņēmējs vēlas apkalpot katru pircēju. Čeks tiek izdrukāts gana ātri un klientu var apkalpot 20 sekundēs, bet risinājumā nav integrēti svari, kas nozīmē, ka uz ierīces nevar uzlikt arbūzu un uzreiz piedāvāt norēķināties. Taču var uz citiem svariem nosvērt preci, izrēķināt cenu un izsist čeku.

Viena ierīce

«Produkts ir unikāls ar to, ka tā ir viena ierīce. Ir risinājumi, kam ir maksājumu terminālis, kur atsevišķi ieliek karti, ko teorētiski varētu aizvietot ar telefonu, kurā ir aplikācija, un maksājumu termināli. Te vienā ierīcē ir printera papīra rullītis, iespēja ievietot karti un mazs ekrāniņš, kur ātri ieklikšķināt pārdodamo produktu. Mūsu Tiki-Taka Pay aizstāj trīs vai pat četras iekārtas,» saka E. Tanons.

Ierīce darbojas gan ar vadu, gan baterijām. Ar baterijām tā strādā desmit stundas un var izdrukāt 120 līdz 140 čeku. Uzņēmumam ir klienti, kas visu laiku ierīci tur pie vada, lādē atsevišķi vai izmanto papildu baterijas, tā nodrošinot pakalpojuma nepārtrauktību.

Iegūt no pārmaiņām

Ideja par šādu risinājumu radās brīdī, kad sāka runāt par jaunajiem kases aparātu noteikumiem. «Valsts nolēma, ka iepriekšējie noteikumi nav labi un tie ir jāmaina. Sekojam līdzi izmaiņām un vērtējām tās plašāk – kādas iespējas tās paver mums kā aktīviem tirgus dalībniekiem. Bija skaidrs, ka pārmaiņas būs, tāpēc bija jautājums, kā šajā procesā varam radīt ko tādu, kas atbilst jaunajām izmaiņām un dod pievienoto vērtību biznesam. Laikus sākām gatavoties,» atzīst U. Semeiks.

E. Tanons ir pētījis kases aparātu jautājumu arī citās valstīs, piemēram, Norvēģijā, Lietuvā, Vācijā, un arī tur ir līdzīgi likumi, kas precīzi definē programmatūras izstrādes prasības. «Nav tā, ka Latvija šajā jautājumā ir unikāla. Fiskālie likumi vienmēr ir bijuši – citos tirgos liberālāki, citos – stingrāki. Ir dažādi pētījumi par pelēkās ekonomikas apmēru Latvijā, un stingrāki noteikumi attiecībā uz kases aparātiem ir veids, kā ar to cīnīties. Kamēr šis skaitlis ir liels, viss notiek pa ķēdīti – Finanšu ministrija liek VID noorganizēt, lai situācija mainītos. Katras pārmaiņas var uztvert sāpīgi un raudāt par tām vai arī kā iespēju uztaisīt kaut ko labu,» viņš saka.

Cer uz eksportu

Vaicāts par eksportu, U. Semeiks teic, ka uzņēmumam ir atsevišķi darījumi ārpus Latvijas, kas varētu veidot līdz 1,5 miljoniem eiro, bet viņš to nesauc par klasisku eksportu. «Tie ir atsevišķi gadījumi,» viņš teic. Taču Tiki-Taka Pay uzņēmums vēlas piedāvāt arī ārvalstu tirgū. «Gribam būt visā Eiropā. Cik spēka būs, tik eksportēsim. Domāju, ka šogad mēs varētu ieiet vēl vienā valstī. Datakom nekad nebūs tik ātrs kā divu cilvēku startup, kas apsola jebko, bet nav paredzams, vai viņi to spēs izpildīt. Šogad paspēsim ieiet vienā valstī, cerams, ka nākamgad sekos vēl citas. Interese no tirgus ir,» saka E. Tanons.

Turpina izaugsmi

Datakom vēsturiski nodarbojas ar datortehnikas tirdzniecību – sākot ar datoriem un beidzot ar serveriem, skaitļošanas mašīnām, datu glabāšanas un rezerves kopēšanas ierīcēm. «Mūsu fokuss ir vidējie un lielie uzņēmumi, kam infrastruktūra ir plašāka par e-pastu un vienu failu serveri. Esam aktīvi sākuši piedāvāt infrastruktūras uzturēšanu un programmatūras izstrādi. Šogad programmatūras izstrāde nodalīta atsevišķā biznesā, un tagad SIA Datakom nodarbojas ar infrastruktūru un kases sistēmu apkalpošanu, bet ar programmatūras izstrādi nodarbojas SIA Datakom Software.

Pērn uzņēmuma apgrozījums sasniedza 13,1 miljonu eiro. «Tas ir par 10% vairāk nekā pirms gada, kad apgrozījums bija 11,9 miljoni eiro. Arī peļņas ziņā uzņēmums ir bijis spēcīgs, tā sasniedza 1,5 miljonus eiro. Jāņem gan vērā, ka iepriekš visos pārskatos parādījās neto peļņa pēc nodokļiem un nodokļi ir mainījušies, tāpēc peļņa izskatās citādāk. Būtu jāsalīdzina āboli ar āboliem, tāpēc visiem uzņēmumiem, kam šogad ir peļņa, korekti pēc visiem aprēķiniem būtu jānoņem nost 25%, kas parādītu reālo peļņu,» spriež U. Semeiks. Uzņēmuma peļņā liela artava pērn bija pakalpojumiem, kas vērsti uz infrastruktūras uzturēšanu vai attīstīšanu un programmēšanu. Viņš teic, ka pakalpojumu īpatsvars uzņēmuma apgrozījumā ir audzis un tas dod labākus rezultātus arī peļņas rādītājos. «Infrastruktūras projekti ir sarežģīti – tur ir vajadzīgs cits kvalitātes un atbildības līmenis. Ir uzņēmumi, kas nevar atļauties 10 vai 15 minūšu dīkstāvi, un šādos gadījumos mums ir skaidrs scenārijs, kas jādara, turam komandu gatavībā. Tas, protams, kaut ko maksā, to nevar salīdzināt ar gadījumiem, kad klients piezvana, mēs piereģistrējam problēmu un pirmajā brīvajā brīdī to izskatām. Visus klientus nevar «likt vienā maisā», un arī pasūtītājam jāsaprot, cik kritisks ir viņa gadījums, vai tas var atļauties pusi dienas netikt klāt informācijai un cik daudz bizness no tā zaudēs. Piemēram, degvielas uzpildes stacija, kur nepārtraukti ir rinda un vairāki desmiti staciju, savu naudu skaita citādāk,» saka U. Semeiks.