VAS Latvijas dzelzceļš saimnieciskās darbības un reorganizācijas gaitu uzskata par paraugu Lietuvas kolēģiem

Dzelzceļš

Tā pēc satiksmes ministra Tāļa Linkaita vizītes Lietuvā un paziņojumiem sociālajos tīklos, ka kaimiņzemes dzelzceļa uzņēmums Lietuvos geležinkeliai ir labs piemērs, no kā mācīties, paziņojusi VAS Latvijas dzelzceļš (LDz). Premjers Krišjānis Kariņš, LTV raidījumā Rīta Panorāma lūgts komentēt konfliktsituāciju starp ministriju un LDz par nekorektu saimnieciskās darbības salīdzinājumu, norādīja, ka īsti nesaprot strīdu, bet katram ministram esot uzdevums sakārtot savu nozari. Tajā pašā dienā Satiksmes ministrija sociālajā tīklā Twitter publiskoja paziņojumu par ministra vizīti Lietuvā, tostarp uzsverot, ka satiksmes ministrs Lietuvas uzņēmumu Lietuvos geležinkeliai min par piemēru, kā uzlabot pašmāju «dzelzceļa uzņēmumu biznesa modeli un ieviest labas korporatīvas pārvaldības standartus!»

LDz ir piemērs

LDz izplatītajā paziņojumā norāda, ka patiesībā uzņēmuma saimnieciskās darbības un reorganizācijas gaita atbilstoši Eiropas Savienības (ES) nozari regulējošiem dokumentiem, kā arī īstenotajiem korporatīvās pārvaldības procesiem ir paraugs Lietuvas kolēģiem, nevis kā to T. Linkaits pasniedzis Lietuvā un pēc tam Latvijā apstiprinājusi Satiksmes ministrija. Jāpiemin, ka LDz savā paziņojumā izvairās ministru pieminēt vārdā un šo paziņojumu par it kā nenoteiktiem tekstiem publiskajā telpā izplatīja pēc tam, kad pēkšņi tika atcelta preses konference uzņēmumā par šo tēmu, tā izvairoties no konkrētas atbildības par teikto, visu atbildību atstājot uz sabiedrisko attiecību kārtotāju pleciem.

«Latvijas dzelzceļa reorganizācija atbilstoši EK prasībām tika uzsākta īsi pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un tika pabeigta 2007.gada 4.jūlijā ar attiecīgu ierakstu Uzņēmumu reģistrā. Tādējādi tieši 2019.gada 4.jūlijā aprit 12 gadi, kopš veikta Latvijas dzelzceļa koncerna reorganizācija atbilstoši ES prasībām, savukārt Lietuvos geležinkeliai šo procesu ir tikai sācis,» teikts uzņēmuma paziņojumā presei, tā norādot, ka Lietuvas uzņēmums, kas tiek minēts par piemēru Latvijai, līdz 2017. gadam nebija veicis nekādus soļus ES noteikto prasību izpildei.

2017.gadā, Eiropas Komisijai pieņemot lēmumu par Reņģes-Mažeiķu posma nojaukšanu, EK arī norādīja uz Lietuvos geležinkeliai neatbilstību ES regulējumam, aicinot izstrādāt plānu uzņēmuma reorganizācijai. Lietuvos geležinkeliai izstrādāto plānu Lietuvas valdība apstiprināja 2018.gadā, un tikai 2018.gada beigās Lietuvos geležinkeliai paziņoja par atsevišķa uzņēmuma LG Cargo izveidi, bet šā gada sākumā – par vēl divu uzņēmumu nodalīšanu – pasažieru pārvadājumu un transporta inovāciju jomā.

Latvijā drošāk

Uzņēmumam Latvijas dzelzceļš ir līdzvērtīgas infrastruktūras uzturēšanas izmaksas un būtiski augstāks drošības līmenis, teikts LDz paziņojumā, un to apstiprina pētījumi, ko veikusi auditorkompānija Ernst&Young Baltic un Eiropas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju platforma PRIME. Pētījumi apliecina, ka abu valstu dzelzceļa infrastruktūras apjoms, noslodze un uzturēšanas un infrastruktūras pārvaldītāja papildpakalpojumu izmaksas ir līdzīgas, savukārt uzņēmuma Latvijas dzelzceļš drošības līmenis esot būtiski augstāks. Ja ES vidēji infrastruktūras bojājumu dēļ notiek 1,6 incidenti uz vienu miljonu vilcienkilometru, tad Lietuvā šis rādītājs ir 0,8, savukārt Latvijā – tikai 0,1 incidents uz miljonu vilcienkilometru.

Savukārt abu valstu dzelzceļa finanšu rezultātus patlaban neesot iespējams objektīvi salīdzināt, jo lietuvieši nupat tikai uzsākuši uzņēmuma reorganizāciju, kas nozīmē, ka kravu un pasažieru pārvadājumi vēl nav sadalīti. LDz uzsver, ka Latvijā pa dzelzceļu pārvadā 3 reizes vairāk pasažieru un tarifi pasažieriem ir zemāki.

Papīri kārtībā

Arī to, ka latviešiem no kaimiņu kolēģiem vajadzētu ņemt piemēru korporatīvās pārvaldības jomā, LDz kategoriski noraida, uzsverot, ka koncernā Korporatīvās sociālās atbildības politika apstiprināta jau 2013. gadā. 2014. gadā radīts Ētikas kodekss, bet 2016.gadā uzsāka finanšu pārskatu izstrāde atbilstoši starptautiskajam SFPS standartam un nefinanšu pārskatu izstrāde atbilstoši GRI standartam.

«Tāpat 2016. gadā apstiprināta koncerna Krāpšanas novēršanas (pretkorupcijas) politika. Lietuvos geležinkeliai publiskie pārskati liecina, ka līdzīga rakstura politikas un standarti uzsākti ieviest 2017./2018.gadā,» teikts LDz paziņojumā.

Sadarbības partneri

Latvijas un Lietuvas dzelzceļu uzņēmumi ir cieši sadarbības partneri dažādu reģionā nozīmīgu transporta projektu kontekstā. LDz mēģina uzsvērt, ka daudz nozīmīgāka par divu valstu dzelzceļa uzņēmumu salīdzināšanu ir to sadarbība.

«Mēs sadarbojamies Amber train projektā un Ziemeļjūras – Baltijas jūras transporta koridora attīstībā, sadarbojoties dzelzceļa infrastruktūras būvniecībā un remontdarbos, Latvijas dzelzceļam iznomājot Lietuvos geležinkeliai nepieciešamās remonta iekārtas, veicot pasažieru pārvadājumus maršrutā Kijeva – Minska – Viļņa – Rīga,» Dienas Biznesam norādīja VAS Latvijas dzelzceļš mediju attiecību vadītāja Ella Pētermane.