Akcīzes nodokļa sasaiste ar cukura vai tā aizstājēju daudzumu limonādēs kļūst par modes lietu, jo pērn tādu ieviesa Lielbritānija un Dienvidāfrika, diskusijas par šādu nodokli notiek ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs

Nodokļi

To liecina a/s BDO Latvia pētījums par akcīzes nodokli cukurotiem dzērieniem. «Lai arī kopējais valstu skaits, kuros ir ieviests akcīzes nodoklis dzērieniem atkarībā no tajos esoša cukura daudzuma, nav ļoti kupls, var secināt, ka to pulks augs,» pētījuma datus vērtē a/s BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš norāda, ka šim nodoklim ir divi būtiski balsti – cilvēku veselība un papildu ieņēmumi valsts kasē. «Lielajās valstīs, kur ir daudz iedzīvotāju, šī cukura akcīzes nodokļa ieņēmumi būs lielāki par tām valstīm, kurās ir neliels iedzīvotāju daudzums. Turklāt jāņem vērā vēl kāda nianse – kontrole par to, vai par attiecīgajiem dzērieniem (tajos esošo cukura daudzumu) ir samaksāts atbilstošs nodoklis,» skaidro J. Zelmenis. Viņaprāt, ir salīdzinoši vieglāk kontrolēt šī nodokļa adekvātu iekasēšanu tādā ģeogrāfiski nošķirtā valstī, kāda ir Lielbritānija ar sava veida izņēmumu – Ziemeļīriju, savukārt daudz grūtāk to ir nodrošināt ES dalībvalstij, kur valstu robežas faktiski ir iezīmētas kartē, bet realitātē neeksistē. «Domāju, ka tas ir tikai laika jautājums,» uz vaicājumu, vai pēc kāda brīža akcīzes nodoklis par cukurotām limonādēm netiks regulēts jau no Eiropas direktīvas vai regulas, atbild J. Zelmenis. Viņš norāda, ka akcīzes nodokļi bija un ir sava veida attiecīgo preču patēriņa regulētāji. «Šāda nodokļa ieviešanas pamats ir Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ziņojumā, kurā minēts, ka cukura diabēts izraisa būtiskus zaudējumus valstu IKP gan tieši, gan netieši, jo, iegūstot cukura diabētu, cilvēkiem samazinās darba spējas, kā arī valstij ir papildu ārstniecības izmaksas. Līdz ar to PVO iesaka valstīm rīkoties un piemin cukuroto dzērienu nodokli kā vienu risinājumu šai problēmai,» stāsta J. Zelmenis. Viņš norāda, ka tieši tāpēc ir vēlme ar nodokļa palīdzību samazināt cukuroto dzērienu patēriņu un līdz ar to samazināt ar dzērienu izraisīto veselības problēmu saistītās izmaksas, kā arī papildus iegūt nodokļu ieņēmumus, kurus valsts varētu novirzīt veselības aprūpei vai citiem mērķiem.

Celmlauzis Norvēģija

Pētījums rāda, ka Norvēģijā akcīzes nodoklis dzērieniem ar cukuru jau darbojas kopš 1924. gada. Norvēģijā cukurotajiem dzērieniem tiek piemērota fiksēta likme par katru litru, balstoties uz to, kādā kategorijā dzēriens ietilpst, turklāt nodoklis tiek uzlikts ne tikai tiem dzērieniem, kuru sastāvā ir tikai cukurs, bet arī tādiem, kuru sastāvā ir arī mākslīgie saldinātāji. Nodokļa likmes ir 4,82 norvēģu kronas (apmēram 0,5 eiro) par litru bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukuru vai mākslīgajiem saldinātājiem, 29,34 norvēģu kronas (apmēram 3 eiro ) par litru koncentrātam (sīrupam), 1,73 norvēģu kronas (apmēram 0,18 eiro) par litru sulām un sīrupiem, kas ražoti no augļiem, ogām un dārzeņiem bez pievienotā cukura, un 10,47 norvēģu kronas (apmēram 1 eiro) par litru koncentrātiem, kas ražoti no augļiem, ogām un dārzeņiem, bet nesatur pievienoto cukuru. J. Zelmenis norāda, ka arī 1918.–1940. gada Latvijas nodokļu sistēmā ir atrodams cukura akcīzes nodokļa aizmetnis. «Šodien šķiet dīvaini, ka tā laika Latvijā ar akcīzes nodokli (2,50 Ls/kg) aplika raugu, sērkociņus (0,01 Ls/paciņa), kā arī augļu un ogu sulas, tomēr tam ir izskaidrojums. Latvijas turīgākie cilvēki pirka alkoholu veikalā (tas bija aplikts ar attiecīgu akcīzes nodokli), bet nabadzīgākie cilvēki alu, šņabi brūvēja, izmantojot raugu, un tas tika pielīdzināts šodienas izpratnē kā spirta ekvivalents,» skaidro J. Zelmenis. Viņam interesanta ir tobrīd eksotiskās šokolādes un tējas aplikšana ar akcīzes nodokli. «Šos importētos produktus patērēja tā laika sabiedrības krējums, savukārt vairākums iedzīvotāju lietoja Latvijā audzētās ķimeņu, kumelīšu, liepziedu un citas augu valsts tējas,» norāda J. Zelmenis.

Ungārijas fenomens

Par vienu no akcīzes nodokļa cukurotajiem dzērieniem celmlauzi šajā gadsimtā var uzskatīt Ungāriju, kurā tāds jau ir kopš 2011. gada, taču tur tiek piemērota vienkāršota procentu likme – septiņi forinti (apmēram 0,022 eiro) par litru dzērieniem ar cukura saturu virs 8 g uz 100 ml. Koncentrātiem un sīrupiem arī tiek piemērota nodokļu likme – 200 forintu (apmēram 0,62 eiro) par litru un enerģijas dzērieniem – 40 forintu (apmēram 0,12 eiro) vai 250 forintu (apmēram 0,77 eiro) par litru, atkarībā no enerģijas dzēriena satura. «Ungārijā nodoklis tiek piemērots arī ēdieniem, kas satur pārmērīgi daudz cukura,» piemetina J. Zelmenis. Viņš norāda, ka līdz vispārējam akcīzes nodoklim cukuram citas valstis vēl nav nonākušas.

Lielo valstu piegājiens

Francija ir sava veida celmlauzis lielo ES dalībvalstu vidū, kura ieviesa akcīzes nodokli cukurotajiem dzērieniem. Proti, cukurotajiem dzērieniem piemēro diferencētu likmi, balstoties uz cukura daudzumu dzērienā. Zemākā likme ir dzērieniem, kuri satur mazāk nekā 1 g cukura uz 100 ml, – 0,03 eiro apmērā par litru, kas pakāpeniski aug par katru papildu cukura gramu uz 100 ml, un augstākā likme, kas minēta likumā, ir dzērieniem, kas satur 15 g cukura uz 100 ml, – 0,235 eiro par litru. Dzērieniem, kas satur cukuru virs 15 g uz 100 ml, piemēro papildu 0,02 eiro par katru nākamo gramu uz 100 ml. Līdzīgi kā Francijā, Lielbritānijā arī tiek piemērota diferencēta likme, balstoties uz cukura daudzumu dzērienā, taču Lielbritānijā nodokli nepiemēro dzērieniem ar mākslīgajiem saldinātājiem. Turklāt, atšķirībā no Francijas, Lielbritānijā ir tikai divas nodokļu likmes: dzērieniem ar cukura daudzumu virs 5 g uz 100 ml – 0,18 sterliņu mārciņas (apmēram 0,20 eiro) par litru un dzērieniem ar cukura daudzumu virs 8 g uz 100 ml – 0,24 sterliņu mārciņas (apmēram 0,27 eiro) par litru. Dienvidāfrikā ir vēl pavisam citādāka sistēma – nodokļa likme 2,21 centa apmērā (apmēram 0,0014 eiro) tiek piemērota par katru gramu cukura dzērieniem, kuri pārsniedz 4 g cukura uz 100 ml.

Latvija sāka 2000. gadā

Savukārt jaunākajos laikos par akcīzes nodokļa noteikšanu limonādēm J. Zelmenis min Latviju. «Grūti laiki valsts makā bija 1999. gadā, jo pirms tam Krievija bija paziņojusi par defoltu un Latvija palielināja akcīzes nodokli vīnam un stiprajam alkoholam, kā arī ieviesa akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem un kafijai,» gadsimta mijas peripetijas šķetina J. Zelmenis. Viņš norāda, ka tobrīd Latvijā tika ieviests vēl nebijis precedents, jo, sākot ar 2000. gadu, ar akcīzes nodokli tika apliktas jaunas preču grupas – bezalkoholiskie dzērieni, izņemot augļu un dārzeņu sulas, dabīgos ūdeņus un minerālūdeņus, mākslīgos minerālūdeņus bez cukura vai citu saldinātājvielu piedevām. Akcīzes nodokļa likme šīm precēm bija paredzēta 2 Ls (2,84 eiro) par 100 litriem. Ar akcīzes nodokli tika aplikti arī visi kafijas veidi – kafijas pupiņas, maltā kafija, šķīstošā kafija, kafijas ekstrakti un kafijas maisījumi. Akcīzes nodokļa likme šai preču grupai bija paredzēta 0,5 Ls (0,6 eiro) par vienu kilogramu kafijas. «Var secināt, ka Latvijas valsts kasi 2000. gadā glāba kafijas dzērāji un limonādes patērētāji – lielākoties bērni un skolēni,» ar neslēptu ironiju piemetina J. Zelmenis. Viņš arī atgādina, ka minētajām precēm akcīzes nodoklis joprojām ir spēkā.

Mainīs tirgu

Pašlaik akcīzes nodokļa likme bezalkoholiskajiem dzērieniem ir noteikta 7,4 eiro par 100 litriem. DB ja vēstīja, ka priekšlikumu par diferencētu akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem no 2020. gada 1. jūnija iesniedza Saeimas deputāti Andris Skride, Ilmārs Dūrītis un Inese Voika, to atbalstīja arī parlamenta vairākums. Priekšlikums paredzēja, ka bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 5 gramiem uz 100 ml akcīzes nodoklis būtu 7,4 eiro par 100 litriem, tiem, kuru saturā cukura daudzums būtu no 5 līdz 8 gramiem, – 10 eiro par 100 litriem, un tiem, kuru saturā cukura daudzums pārsniegtu 8 gramus, akcīzes nodokļa likme jau būtu 30 eiro. Pēc diskusijām tika piedāvāts triju likmju vietā ieviest divas likmes: bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 gramiem (iepriekš līdz 5 g) uz 100 mililitriem akcīzes nodoklis būtu 7,4 eiro par 100 litriem un tiem, kuru saturā cukura daudzums pārsniegtu 8 gramus, akcīzes nodokļa likme jau būtu 20 (sākotnēji 30) eiro. Bez tam šādas nodokļu likmes stātos spēkā no 2021. gada 1. jūlija, nevis kā sākotnēji bija piedāvāts no 2020. gada 1. jūlija. J. Zelmenis norāda, ka pašlaik par šāda nodokļa ieviešanu ziņu nav nedz no Igaunijas, nedz arī Lietuvas, kā rezultātā varot būt situācija ar statistisku cukuroto limonāžu realizācijas apjoma kritumu, ko sekmīgi aizpildīs to iegāde ziemeļu un dienvidu kaimiņvalstīs. «It īpaši tas būs izplatīts pierobežā,» prognozē J. Zelmenis. Viņš arī uzskata, ka piedāvātais risinājums būtiski mainīs atspirdzinošo dzērienu tirgu. «Pārdale tirgū noteikti būs, bet kuri būs ieguvēji no tā, ir grūti minēt, kaut arī ir skaidrs, ka priekšrocības iegūs tie ražotāji, kuri limonādēs izmanto mākslīgos saldinātājus, piemēram, aspertāmu, nevis cukuru,» secina J. Zelmenis.