Jau tuvākajās nedēļās pārvadātāji gaida, kad Autotransporta direkcija izsludinās konkursu, kas meklēs uzņēmumus sabiedriskā transporta organizēšanai Latvijā no 2021. līdz 2030. gadam. Jaunā sabiedriskā transporta koncepcija paredz būtiskas pārmaiņas sabiedriskā transporta organizēšanā, tādēļ daļa Latvijas pasažieru pārvadātāju māc bažas, vai koncepcija un konkurss nepiedzīvos izgāšanos

Sabiedriskais transports

Secinājumus par jauno sabiedriskā transporta koncepciju ir gatavs izdarīt Latvijas Autoostu un reģionālo pārvadātāju asociācijas (LARPA) valdes priekšsēdētājs Uldis Kolužs: «Man šķiet, ka tā būs kārtējā reforma, no kuras ieguvums būs krietni mazāks, nekā cerēts.» Viņaprāt, Autotransporta direkcija (ATD) nav izmantojusi iespēju diskutēt ar pārvadātājiem, kas pārzina reālo situāciju, un izdarīt labākus uzlabojumus sabiedriskā transporta organizēšanā. Pēc ATD atbildēm Dienas Biznesam noprotams, ka pārvadātāju vēlme izprast situāciju tiek uztverta kā noteikumu diktēšana.

No autobusiem uz vilcienu

ATD un Satiksmes ministrija (SM) maijā prezentēja jauno sabiedriskā transporta attīstības koncepciju nākamajiem 10 gadiem, galveno lomu piešķirot dzelzceļam, un šis ir viens no valsts mērķiem, kas pārvadātājos rada neizpratni. «Koncepcijas mērķis vilcienu padarīt par sabiedriskā transporta mugurkaulu nav ekonomiski pamatots, jo viena kilometra izmaksa vilcienam ir daudz augstāka nekā autobusam. Ekonomiskā pamatojuma nav nekāda. Turklāt ir lielas šaubas, ka vilcienus izdosies ieviest, jo sākām reizē ar igauņiem. Viņi jau sen brauc, bet mums vēl nav redzams gals. Var jau nodrošināt vairāk vilcienu reisu, bet tas nenozīmē, ka pasažieri pārsēdīsies uz vilcienu. Tagad tiek mēģināts ar varu pārsēdināt uz vilcienu, nerēķinoties ar pasažieri,» iebilst U. Kolužs. LARPA valdes priekšsēdētājs secina, ka, īstenojot koncepciju, pārvadājumu apjoms samazināsies un daudzviet transports būs mazāk pieejams, nekā tas būtu vajadzīgs, un nelīdzēs arī plānotā bezmaksas transporta ieviešana, jo tā tiks attiecināta uz pārāk mazu reisu un maršrutu apjomu. «Uzskatu, ka visus vietējos pārvadājumus vajadzēja ieviest kā bezmakas. Tas aktivizētu cilvēkus pārvietoties ar sabiedrisko transportu un dotu iespēju iedzīvotājiem nepamest laukus,» iesaka U. Kolužs. Viņš norāda uz problēmu, kas, apspriežot koncepciju, vispār palikusi ēnā – Latvijas ceļu sliktais stāvoklis. «Lielā daļā maršrutu autobusi kursē pa ceļiem, kas ir uz izjukšanas robežas,» norāda LARPA valdes priekšsēdētājs.

Jāprognozē desmitgade

U. Kolužs paredz, ka koncepcijas prasības un konkursa normas no tirgus izstums vidējos pārvadātājus, atstājot Latvijā apmēram sešus lielus pārvadātājus. «Daudzi no mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, nerunājot par tādiem, kas strādā ar vienu vai diviem autobusiem, būs apdraudēti, piemēram, tādi, kas strādā ar 20 autobusiem. Ļoti iespējams, ka viņi no šī tirgus tiks izslēgti,» paredz LARPA.

Par neatbilstošu Latvijas ekonomikai pārvadātāji uzskata arī nosacījumu uz desmit gadiem paredzēt pašrisku un cenu par nobraukto kilometru. «Apspriežoties ar reģionālajiem pārvadātājiem, lūdzām mainīt noteikumus un iekļaut, ka katru gadu tiek indeksēta cena, atbilstoši cenu izmaiņām galvenajos resursos. Kā var pārvadātājs šobrīd pateikt, cik 2028. gadā maksās degviela, un ietvert to konkursa cenā? Es uzskatu, ka tas nav iespējams, tāpēc mēs gribējām, lai indeksācija notiek katru gadu, bet Autotransporta direkcijai ir stingra pozīcija, ka nekas netiks indeksēts. Faktiski tas ir vissmagākais punkts – paredzēt cenu desmit gadiem, pieņemot, ka tā netiks pārskatīta. Tas nozīmē, ka visi riski pārlikti uz pārvadātāju. Pastāv risks, ka tiek neprognozēti pacelta minimālā alga vai kāds nodoklis, kas sadārdzinās pakalpojumu, bet valsts nebūs gatava to kompensēt. Uzskatu, ka pēc trim, četriem gadiem šo risku dēļ redzēsim bankrotus, bet uzņēmumu, kas varēs pārņemt pārvadājumus, nebūs. Var rasties problēmas. Tās var novērst, bet mums ir atbildēts, ka nekas netiks mainīts,» neizdevušos ieteikumu komentē U. Kolužs.

Valsts nemeklē naudu

Šobrīd Autotransporta direkcija izpilda pasūtījumu, un pasūtījums ir pavisam vienkāršs – ir iedota nauda, par kuru paredzēts veikt pasažieru pārvadājumus. Bet pareizais ceļš būtu saprast daba apjomu un iet valdībai naudu prasīt, pauž LARPA valdes priekšsēdētājs. Šobrīd tiek pateikts, ka valdība ir iedevusi nepietiekamu finansējumu, kurā pārvadātājam būs jāiekļaujas, un rezultātā tiks samazināti reisi.

Par nozīmīgu jaunās sabiedriskās transporta koncepcijas sastāvdaļu kļūs komerc- reisi, kas nodrošinās satiksmi bez valsts dotācijas. Neizpratni pārvadātājos rada izskanējusī prasība par pasažieru ar I un II grupas invaliditāti pārvadāšanu bez maksas, visas izmaksas pārliekot uz pārvadātāju un maksājošo pasažieru rēķina. Jaunā kārtība paredz, ka komercreisos izmaksas par šīs kategorijas pasažieru pārvadāšanu netiks kompensētas atsevišķi kā līdz šim, bet tiks uzskaitīti braucieni.

«Valsts pret pārvadātājiem izturas negodīgi, jo komercmaršrutos par valsts noteiktām atvieglojumu kategorijām komersantam neviens nemaksās. Ir pateikts, ka tā ir pārvadātāju problēma. Cenu komercmaršrutos var likt, kādu vēlas, bet tas nozīmē, ka pārējie pasažieri maksās par pasažieriem ar atvieglojumiem. Autotransporta direkcija cer, ka tirgus atrisinās jautājumu un cena mainīsies atkarībā no pieprasījuma un piedāvājuma. Uzskatu, ka valstij par saviem nolēmumiem jāmaksā pašai, bet jaunajā koncepcijā šīs izmaksas noliktas uz privātā sektora pleciem,» norāda U. Kolužs.

Pārvadātāji norāda vēl uz citiem riskiem un klupšanas akmeņiem, kas apdraud veiksmīgu sabiedriskā transporta koncepcijas ieviešanu, un tā ir prasība par jauniem kases aparātiem, kas tirgū nav pieejami.