Latvijas pacientiem viena no lielākajām problēmām ir zāļu nepieejamība. Turklāt tai var būt dažādas izpausmes, sākot no finansiālas, beidzot ar fizisku

Medicīna

Veselības ministre Ilze Viņķele norāda: «Zāļu fiziskās pieejamības jautājumā mēs saskaramies ar problēmām zāļu krājumu uzturēšanā, medikamentu daudzveidības trūkumu, farmaceitiskās aprūpes nepieejamību mazāk apdzīvotās vietās un citām līdzīgām sūdzībām. Piemēram, šī gada 5 mēnešos Zāļu valsts aģentūrā saņemti 245 ziņojumi par zāļu neesamību, no kuriem 104 gadījumi saistīti ar lieltirgotavu atteikumu aptiekai piegādāt konkrētus medikamentus, kaut zāles ir bijušas lieltirgotavu krājumos, vai arī aptiekas nav pieprasījušas medikamentus tai lieltirgotavai, kurā medikaments ir pieejams. Lai novērstu šādas situācijas, Veselības ministrija plāno jau vasarā nākt klajā ar virkni priekšlikumu likumdošanā, nosakot gan obligātu zāļu krājumu kontroles sistēmu lieltirgotavām, gan ierobežojot paralēlo eksportu, ja konstatēta medikamentu nepieejamība, tāpat domāts atvieglot procedūru zāļu ievešanai citas valsts iepakojumā un citi risinājumi.»

Kompensē vien 38% recepšu zāļu

Savukārt par finansiālajiem šķēršļiem zāļu iegādē ministre teic, ka būtiskākais jautājums ir, kā maksimāli efektīvi izmantot kompensējamiem medikamentiem piešķiro valsts finansējumu. Te galvenie instrumenti ir konkurences veicināšana, sarunas ar ražotāju par zāļu cenu, izmaksu efektivitātes noteikšana, arī centralizētu iepirkumu organizēšana kā, piemēram, ķīmijterapijas zālēm. Tajā pašā laikā Latvijas zāļu tirgū kompensējamie medikamenti aizņem vien 38% un ir 155 miljonu eiro apmērā, savukārt pacientu līdzmaksājumi par zālēm ir 19% un sasniedz 77,4 miljonus eiro. Zāļu finansiālā nepieejamība apdraud gana daudzus pacientus, īpaši ar smagākām un retākām diagnozēm, kur medikamentu cena ir ļoti augsta. Vairums ekspertu uzsver, ka visefektīvākais veids, kā vairot zāļu pieejamību pacientiem, ir paplašināt zāļu kompensācijas sistēmu.

Veselības uzņēmumu grupas Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits uzsver, ka «nepieciešamo zāļu izvēle reizēm notiek nevis medicīnisku, bet finansiālu apstākļu dēļ, un pacienti, taupot naudu, neieņem visas zāļu devas, tādējādi nevarot sasniegt optimālu ārstēšanas rezultātu. Nepamatotu neuzticību valsts pārvaldei un veselības aprūpes sistēmā pieņemtajiem lēmumiem dažkārt izraisa dažādās formās izteikts, taču faktos nebalstīts politiskais populisms par zāļu cenām. Veidojot farmācijas politiku, ir būtiski izprast cilvēku medikamentu lietošanas paradumus un ietekmes lēmumu pieņemšanai par to izvēli vai iegādi, zāļu lietošanas līdzestību. Šāda izpratne ļautu veikt mērķtiecīgas rīcības, kas veicinātu zāļu racionālu lietošanu, tādējādi uzlabojot ārstēšanas iznākumu un ietaupot resursus. Piemēram, būtu atbalstāmi pētījumi par pacientu līdzestību zāļu lietošanā, par ārstu un farmaceitu sadarbību». D. Šmits uzsver, ka tieši kompensācijas sistēmas paplašināšana ļautu vislabāk atrisināt zāļu finansiālās pieejamības problēmas.

Vairumā attīstīto valstu kompensēti tiek aptuveni 70% recepšu zāļu, kas ir par 30% vairāk nekā Latvijā. Skaidrs, ka kompensācijas groza palielināšana nenotiks strauji un gada vai divu gadu laikā 70% recepšu zāļu kompensētas netiks, jo tas ir cieši saistīts ar veselības aprūpes budžeta iespējām. Tādēļ tiek meklētas dažādas citas iespējas, kā situāciju uzlabot.

Pacienti pārmaksā 25 miljonus eiro

Viena no tām ir saistīta ar centieniem novērst absurdo situāciju, kad pacienti gadā pārmaksā 25 miljonus eiro par kompensējamām zālēm, jo neizvēlas lētāko medikamentu, kuru valsts pilnībā vai 75% apmērā kompensē. Lai situāciju mainītu, veselības ministre Ilze Viņķele stāsta, ka iesniegti izskatīšanai MK grozījumi, kas paredz, ka no 2020.gada 1.aprīļa ārsts, izrakstot pacientam medikamentus no kompensējamo zāļu saraksta, receptē norādīs zāļu starptautisko nepatentēto nosaukumu, un aptiekā pacientam tiks izsniegts references jeb lētākais līdzvērtīgas efektivitātes medikaments. Grozījumu mērķis ir mazināt pacientu līdzmaksājumu apjomu un uzlabot zāļu pieejamību, jo, kā zināms, katru gadu pacienti pārmaksā par zālēm, neiegādājoties tikpat efektīvus, bet lētākus līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes medikamentus. Tāpat ministrija rosina turpināt ceļu uz līdzvērtīgas efektivitātes zāļu cenu samazināšanu, paredzot pieļaujamo 100% cenu atšķirību. Proti, tas nozīmē, ka zāļu kompensācijas sarakstā netiktu iekļauti medikamenti, kuru cena vairāk kā par 100% pārsniedz references medikamenta cenu.

Strīdīgais PVN

Neizbēgami, runājot par zāļu cenām, vienmēr uzpeld jautājums par PVN likmes, kas pašlaik ir 12%, samazināšanu. Gan zāļu ražotāji, gan tirgotāji uzsver, ka tas ļautu nozīmīgi samazināties medikamentu cenām aptieku plauktos. Zāļu ražotāja Olainfarm Biznesa attīstības direktore Linda Litiņa stāsta: «Latvijā medikamentiem piemēro 12% PVN likmi, kas salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm ir diezgan augsta (piemēram, Igaunijā ir 9%, Lietuvā – 5%, Spānijā – 4%, Francijā – 2,1%, Zviedrijā – 0%). Jo augstāka ir sākotnējā medikamenta cena, jo lielāks šis nodoklis būs jāsamaksā, savukārt pircējam medikaments kļūst dārgāks. Tātad ieguvējas ir valstis, kur medikamentiem piemērota samazināta PVN likme. Tāpēc, manā skatījumā, PVN likmes samazināšana Latvijā varētu veicināt zāļu finansiālo pieejamību iedzīvotājiem.» Tam gan īsti nepiekrīt veselības ministre, skaidrojot savu nostāju šādi: «Aiz priekšlikuma samazināt PVN ir ērti paslēpties visiem citiem cenu veidošanās ķēdes dalībniekiem – ražotājiem, lieltirgotavām, aptiekām, lai tikai valsts neķertos klāt viņu regulējumam. Tā teikt, samaziniet PVN, un cena būs zemāka! Bet tā nav! Arī PVO un OECD norāda, ka PVN spēlē visai mazu lomu medikamentu cenu noteikšanā. Drīzāk, no valstiskā viedokļa raugoties, ja samazināts PVN tiek uztverts kā valsts atbalsta pasākums, tad efektīvāks solis ir palielināt medikamentu kompensācijas apjomu vai izvērst lielāku valsts atbalstu personām ar maziem ienākumiem.» Te jāatgādina, ka ekonomistu ieskatā PVN likmes mazināšana ir regresīvs instruments, jo no tā vairāk iegūst turīgākā sabiedrības daļa.

Ražošana lētāka nekļūs

Veselības ministrija strādā arī pie lieltirgotavu un aptieku piecenojumu politikas pārskatīšanas, kur gan jāstrādā nevis ar cirvi, bet skalpeli, jo viena situācija ir lieltirgotavām un lielajām ķēdes aptiekām, bet pavisam cita - individuālajām aptiekām, kur 90% no apgrozījuma veido tieši piecenojums.

Par zāļu cenu samazināšanu domā arī to ražotāji. L. Litiņa teic, ka «zāļu ražošanas izmaksas ietekmē daudzi faktori, t.sk. inflācija, dabas resursu cenu izmaiņas, loģistikas izmaksas, darbaspēka pieejamība, stingrākās ES prasības pret izejvielām u.c. Šobrīd diemžēl nekas neliecina, ka šīs pozīcijas varētu kļūt lētākas». Tomēr, kā stāsta L. Litiņa, tas, ko var darīt farmācijas uzņēmums ražošanas izmaksu samazināšanai, ir palielināt ražošanas apjomus un apgrozījumu. Lai to panāktu, ir jābūt  biznesa izaugsmei – izejai uz jauniem tirgiem un pieprasījuma pieaugumam. Šajā virzienā strādā arī AS Olainfarm, par vienu no saviem ilgtermiņa attīstības mērķiem izvirzot produkcijas un noietu tirgu attīstību un diversifikāciju. Tāpat ražošanas iekārtu modernizācija un ražošanas procesu robotizācija, kas prasa nozīmīgas sākotnējās investīcijas, ilgtermiņā nenoliedzami atmaksāsies.