Uzņēmumu kopējas skaits Latvijā turpina sarukt, un pagaidām nekas neliecina, ka šī tendence šā gada laikā varētu radikāli mainīties

Tendences

To liecina SIA Lursoft dati pēc Uzņēmumu reģistra ziņām. Šā gada pirmajā pusgadā tika reģistrēti 5636 jauni uzņēmumi, bet likvidēti vairāk nekā trīs reizes vairāk – 18 033. Tādējādi likvidēto (mirušo) uzņēmumu skaits būtiski pārsniedza jaundibināto uzņēmumu skaitu (par 12 397) un par šo daudzumu samazināja arī kopējo Latvijā juridiski dzīvo uzņēmumu skaitu. Šā gada pirmajos sešos mēnešos ir likvidēts teju tikpat daudz uzņēmumu cik visā 2018. gadā kopumā. Ja šī likvidācijas sērga neapstāsies un turpināsies tādā pašā apmērā kā līdz šim, tad šogad būs lielākais vienā gadā likvidēto uzņēmumu skaits Latvijas jaunāko laiku vēsturē.

Cita situācija

Jāatgādina, ka pēdējo reizi, neskaitot 2018., 2017. un 2016. gadu, šāda situācija, kad likvidēto uzņēmumu skaits pārsniedza jaundibināto, bija vērojama pirms 19-20 gadiem. Proti, 1997. un 1998.gadā uzņēmumu likvidāciju ietekmēja pienākums uzņēmējiem pārreģistrēt uzņēmumu pamatkapitālu (SIA no 100 Ls (142 eiro) līdz 2000 Ls (2840 eiro)), ko neizdarot tika uzsākta uzņēmuma likvidācija, kā arī Krievijas ekonomikas krīze, kura ietekmēja daudzu Latvijas uzņēmumu maksātspēju. Ir gan kāda nianse, proti, savulaik likvidācija notika likuma prasības neizpildes dēļ, savukārt pēdējos gados – biznesa lēmuma un tukšo, nestrādājošo uzņēmumu izslēgšanas dēļ. Minēto iemeslu dēļ Latvijā arī nav pamata cerēt uz likvidācijas cunami aprimšanu, jo jauni instrumenti, kas tiek nodoti kompetentu iestāžu rīcībā, drīzāk vairos likvidēto uzņēmumu skaitu, nevis otrādi.

Vajag skaidrot

Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji uzskata, ka tā dēvēto tukšo un reāli nestrādājošu uzņēmumu skaits ir mērāms vairākos desmitos tūkstošu, tāpēc datu bāzes iztīrīšana esot loģisks solis, taču šādu kompāniju izmešana nekādu ietekmi ne uz samaksāto nodokļu apmēru, pat ne uz nodarbināto skaitu neatstāšot, jo tās esot tukšas tik un tā. Vienlaikus skanēja arī viedoklis, ka šāda revīzija pat esot vēlama un nepieciešama, lai sēnalas atsijātu no graudiem. «Jautājumu vairāk nekā atbilžu,» lakoniski datus vērtē bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis. Viņaprāt, par šiem procesiem savs skaidrojums būtu jāsniedz tiem politiskajiem spēkiem, kuri ir pie varas. «Ja uzņēmumu skaits sarūk uz tukšo jeb nulles kompāniju rēķina, tad tā ir viena situācija, bet, ja uz to, kad bizness brīva kapitāla kustības rezultātā tiek pārcelts vai, vēl trakāk, panākta tā aiziešana no Latvijas, tad tas būs jau kas pavisam cits un attiecīgi arī citi jautājumi un, protams, secinājumi,» tā A. Lasmanis. Viņš atzīst, ka šie dati prasa skaidrojumus, citādi šāda aina neko labu neliecina.

Pievilktas skrūves

Tomēr uzņēmumu skaita sarukumam tiek minēti arī citi iemesli, kur viens ir iedzīvotāju skaita sarukums, kā rezultātā pašmāju tirgū esot sarucis potenciālo klientu skaits, darbaspēka, kas būtu gatavs strādāt, trūkums un arī finanšu iestāžu skrupulozā klientu vērtēšana – sijāšana. Kā viens no iespējamajiem cēloņiem tiek minēts Moneyval ziņojums par trūkumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā, kas izraisījis pamatīgu skrūvju pievilkšanu attiecībā uz uzņēmumiem, tostarp arī ar ārvalstu kapitālu, kur ir gara un necaurspīdīga īpašnieku ķēde un nav notikusi patiesā labuma guvēju norādīšana. Tika pausta cerība, ka visi pasākumi, kas ir notikuši Latvijā, notiks arī citās ES dalībvalstīs, it īpaši kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā.