Lai palielinātu viesu skaitu Saulkrastos, iesaka veidot jaunus objektus vai pakalpojumu klāstu, kas piesaista tūristus

Biznesa vieta

Saulkrastos pēdējos gados vērojama lielāka uzņēmēju rosība, taču darāmā, lai pilsēta izmantotu savu kūrorta potenciālu pilnībā, vēl ir daudz, atzīst uzņēmēji.

Jādomā, kā piesaistīt

Saulkrastu pastāvīgo iedzīvotāju skaits svārstās nedaudz virs 6000, taču vasarā, kad sabrauc atpūtnieki, ielas kļūst pilnākas, stāvvietas, pludmales kafejnīcas un veikali karstajā laikā ir pārpildīti. Izteiktā sezonalitāte gan rada grūtības uzņēmējiem plānot naudas plūsmu, turklāt tā atkarīga ne tikai no sezonas, bet arī saulainajām dienām un pat laika prognozēm.

Pilsētā šajā gadā vērojama rosība – nesen izbūvēta jauna promenāde, tiek remontēta iela centrā, kur atpūtnieki parasti novieto savas automašīnas, taču vietējie atzīst – Saulkrasti ne tuvu neizmanto savu potenciālu, un, lai attīstība būtu straujāka, jāstrādā gan pašvaldības pārstāvjiem, gan uzņēmumiem būtu jādomā par jaunu objektu vai pakalpojumu veidošanu, kas piesaistītu viesus arī citos gadalaikos, jo, iestājoties septembrim, ielas kļūst kā izslaucītas.

Saulkrastu priekšrocības ir salīdzinoši tuvā atrašanās vieta Rīgai, jūra, taču daudzi izvēlas atpūsties citās vietās, kas sevi popularizē skaļāk un piesaista ar konkrētiem objektiem. Vasarās gan nereti nav iespējams visus apkalpot, savukārt ziemā lielākais izaicinājums ir noturēt biznesu un neslēgt ciet, ko daļa uzņēmumu tomēr izvēlas darīt, un tas savukārt padara grūtāku darbinieku atrašanu nākamajā sezonā.

Apvieno spēkus

Pirms pāris gadiem Saulkrastos izveidota Uzņēmēju biedrība. «Konstatējot, ka Saulkrasti nav izmantojuši savu potenciālu, nolēmām darīt kaut ko paši, tādēļ 2017.gadā vairāki uzņēmēji nolēma dibināt biedrību. Saulkrastos kopumā reģistrēti aptuveni 800 uzņēmumu, taču aktīvi tieši pilsētā ir 100–150 uzņēmumu. Biedrībā tika apvienoti aptuveni 30 – gan lieli, gan pavisam mazi, un, to izveidojot, noteicām, ka Saulkrastiem jākļūst par vienu no iekārojamākajiem kūrortiem Baltijā,» stāsta Saulkrastu novada domes priekšsēdētāja padomnieks uzņēmējdarbības un attīstības jautājumos, Saulkrastu uzņēmēju biedrības sekretārs un kafejnīcas Cietais rieksts pārstāvis Artūrs Ancāns. Biznesam lielākais izaicinājums ir sezonalitāte, un uzņēmumu darbība ir tieši atkarīga no laikapstākļiem, līdz ar to lielākais izaicinājums būtu radīt tādu produktu, lai pagarinātu šo sezonu, viņš uzsver, kam piekrīt arī citi aptaujātie uzņēmēji. Vēl viens izaicinājums ir tas, ka viesi vēlas restorānu ar skatu uz jūru, taču nav tādas vietas, kur to drīkstētu veidot, bet, ja ir, tad tai ir īpašnieks, kas par šo vietu vēlas lielu naudu.

Domē šobrīd tiek izstrādāta vienota vizuālā komunikācijas koncepcija – Saulkrastiem ir lielisks logo un sauklis, taču tas netiek izmantots. Tiek plānoti projekti, lai nākotnē pilsēta kļūtu pievilcīgāka biznesam un iedzīvotājiem.

Noturējies ilgi

Viens no uzņēmumiem, kas Saulkrastos spējis noturēties jau gandrīz 20 gadu, ir skaistumkopšanas salons Klēra. Tas atvērts 2001. gadā un bija pirmais šāda veida salons pilsētā. Kā stāsta tā īpašniece Kristīne Ješus, laika gaitā salons mainījis atrašanās vietu, un šobrīd izveidoti divi saloni – Klēra centrā un spa salons Klēra Lukss, kas atrodas kompleksa Sun Republic teritorijā. Tiesa gan, salonam ziemā nav viegli; vasarā iedzīvotāju skaits trīskāršojas, klientu ir daudz, savukārt ziemā salons turas uz pastāvīgajiem klientiem un piedāvātajām akcijām. Abos salonos speciālisti strādā ar vienu kosmētiku, taču Klēra Lukss pakalpojumu klāsts ir plašāks – tur ir arī spa zona, kur vienlaikus var atpūsties vairāki cilvēki, tiek piedāvātas masāžas un citi pakalpojumi. Tāpat uzņēmums bērniem piedāvā Klēriņas akadēmiju, kas norit ballīšu stilā un kurā nelielas grupiņas meiteņu sapulcējas un apgūst kosmētikas pamatus.

Šādā vietā būtiska ir pakalpojumu kvalitāte, kļūdīties nedrīkst, jo runas par pakalpojumiem izplatās ātri un jebkura neveiksme var pārvilkt svītru biznesam, viņa raksturo. Rīgā klientu plūsma ir lielāka, tie mainās, savukārt Saulkrastos liela daļa ir pastāvīgie klienti. Liels izaicinājums ir sameklēt piemērotu atrašanās vietu, jo labākās jau ir aizņemtas, arī telpu nomas cena ir nozīmīga, lai pēkšņu telpu sadārdzinājumu dēļ nebūtu jāceļ pakalpojumu cena. Sākot darbu viesnīcas telpās, bija iecere piesaistīt arī ārvalstu tūristus, tomēr arī šajā salonā bizness lielākoties turas uz vietējiem, pēdējos gados jūtama Krievijas tūristu skaita samazinājuma ietekme. Tajā pašā laikā ne viens vien klients uz salonu brauc no Rīgas – izmēģinājis salona piedāvājumu vasarā, secina, ka ir vērts mērot dažus desmitus kilometru arī citos gadalaikos. «Strādāt nav viegli, taču ne uz vienu citu valsti braukt es negribētu, un, ja ir rokas, prāts un gribēšana, noturēties ir iespējams,» piebilst K. Ješus.

Runājot par Saulkrastu attīstību, viņa pauž cerību, ka nākotnē tiks veidoti objekti, ar ko piesaistīt tūristus. Pēc viņas domām, vajadzētu attīstīt spa kompleksu vai baseinu. Šobrīd pilsētā nav tādu atpūtas vietu, kas piesaistītu apmeklētājus, ir vien Saulrieta taka un daži krodziņi, pauž Klēras īpašniece.

Uz mirkli apstāties

Šis ir jau trešais gads, kopš Saulkrastu centrā var baudīt eksotisku kafiju namiņā Kā pasakā. Namiņa īpašniece Liene Jurginaitite stāsta, ka kafija tiek gatavota lēnām, uz smiltīm, tas dod laiku atpūsties un relaksēties. Viņai patīk eksperimentēt ar garšām. «Pie mums standartu īsti nav, kafijas gatavošanas process ir sava veida improvizācija, kad vienmēr top kas jauns,» viņa stāsta. Tiesa gan, kafijas pagatavošana vairāk ir hobijs nekā bizness. Ja kāds to novērtē, vienkārši nevar nedarīt, viņa piebilst. «Vietējie iedzīvotāji nāk pie manis parunāties, ved dāvanas no ārzemēm. Liela daļa klientu jau ir zināmi, dažreiz viņiem nav pat nekas jāsaka, cilvēks apsēžas un pagatavoju viņa vēlmēm atbilstošu kafiju, taču ir arī eksperimentētāji, kam patīk izmēģināt ko jaunu,» stāsta L. Jurginaitite. Pirms kāda laika kāds viesis uzdāvinājis kafijas automātu, kur tiek pagatavota kafija steidzīgākiem apmeklētājiem. «Paši esam no Rīgas, un, kad gaidījām mazuli, pārvācāmies dzīvot uz Saulkrastiem. Toreiz secinājām, ka maz ir tādu vietu, kur baudīt kafiju. Šo koncepciju sāka cilvēki, kas dzīvoja Saulkrastos. Viņi toreiz meklēja darbiniekus, un nolēmu pieteikties – mums saskanēja domas, taču īpašnieki nolēma darīt ko citu, rezultātā šo biznesu pārņēmu es. Tas bija kā sapņa piepildījums,» viņa stāsta. Šo gadu laikā namiņš eksperimentējis ar darba laikiem, lai pielāgotos pieprasījumam. Piemēram, ziemā Kā pasakā strādā brīvdienās, jo cilvēki pēc pas- taigas vēlas pasildīties un nobaudīt karstu dzērienu. Lielākoties namiņā rosās Liene pati. «Atnākot uz Saulkrastiem, secinājām, ka pieredze apkalpojošajam personālam ir salīdzinoši maza, bet vieta ir jauka un negribētu, lai šo atmosfēru kāds bojātu. Kopumā, vasarai sākoties, šeit parādās dzīvība, tiek atvērtas vasaras kafejnīcas, un situācija katru gadu uzlabojas. Tādēļ domājam par atmosfēru un apkalpošanu, uzklausām ieteikumus. Ir arī lietas, ko man nepatīk darīt, piemēram, dokumentu formēšana, tādēļ esmu priecīga, ja kāds ienāk, pasūta kafiju un atrauj mani no šiem darbiem, tad priecājos, ka uz brīdi var pievērsties kam citam,» viņa piebilst.

Ir, ko skatīt

Viens no tūristu iemīļotiem objektiem Saulkrastos ir Velosipēdu muzejs, kas strādā jau 22. sezonu un ļauj ielūkoties bagātajā Latvijas velosipēdu ražošanas vēsturē. Kolekcija veidota vairāk nekā 40 gadus un atspoguļo Latvijas velosipēdu rūpniecību no XIX gadsimta beigām līdz Otrajam pasaules karam. Pašlaik tajā atrodas aptuveni 60 velosipēdu, taču daļa vēl tiek restaurēti un kolekcija regulāri tiek papildināta. «Viss, kas atrodas muzejā, ir savākts Latvijā. Mēs cenšamies saglābt vēl to, kas palicis pāri no milzīgās velosipēdu industrijas, kas iepriekš pastāvēja Latvijā. Daudzi zina Ērenpreisu, taču tas ne tuvu nebija vienīgais uzņēmums, un mazajā Latvijā reiz strādāja vairāk nekā 30 uzņēmumu, kas izgatavoja velosipēdus gan vietējam tirgum, gan eksportam,» stāsta Guntis Seregins, kurš kopā ar tēvu Jāni vada muzeju, kā arī blakus piedāvā velonomas un velosipēdu remonta pakalpojumus. «Uzņēmējdarbībai visā piejūras reģionā lielākais izaicinājums ir sezonalitāte, jo aktīvākā darbība norit no maija līdz septembra beigām. Maijs sākas ar Muzeju nakti, un viss beidzas ar septembri, kad pie mums ekskursijās brauc skolēni,» viņš stāsta, piebilstot, ka ik gadu muzeja apmeklētāju skaits svārstās no 5 līdz 6,5 tūkstošiem.

Saulkrastos ir salīdzinoši mierīgi – uz Jūrmalu cilvēki vairāk brauc ballēties, bet šeit – relaksēties, viņš raksturo. Tāpat novērojams, ka pēdējos gados ierodas aizvien vairāk ģimeņu – to var novērot arī velonomā, kur pēdējos 3–4 gadus ievērojami audzis pieprasījums pēc bērnu velosipēdiem.

Runājot par apvedceļa pārbūvi, G. Seregins uzsver, ka pēc šīm izmaiņām Saulkrastos tagad iebrauc cilvēki, kas dodas mērķtiecīgi tieši uz jūru, Balto kāpu vai citiem objektiem pilsētā.

Ar skatu uz jūru

Jau piekto sezonu vietējie iedzīvotāji un viesi vērot jūru var, baudot maltīti vai atspirdzinošu dzērienu, no Terases Costa del Sol pludmales kafejnīcas, kas atrodas blakus Jūras parkam. Tas izveidots 2014. gadā un piesaista ar bērnu atrakcijām, volejbola laukumiem, trenažieriem u.c. Ar katru gadu šeit ierodas aizvien vairāk cilvēku, un, salīdzinot ar atpūtas iespējām, kādas bija agrāk, šobrīd to ir daudz vairāk, pilsēta attīstās, saka Terase Costa del Sol īpašnieki Raivo Jēkabsons un Sandra Pilmane-Jēkabsone. Saulkrasti vienmēr bijuši pievilcīgi, bet pilsēta arvien aug – nesen pie jūras ierīkota SUP noma, sauļošanās krēsli un pieaug citas atpūtas iespējas, tāpat situāciju vēro glābēji. «Nesen kādā brīvdienā mans draugs atbrauca uz Saulkrastiem un sacīja, ka nebija redzējis tik daudz cilvēku kopš padomju laikiem, kad bija pilna pludmale, un tas ir gan pašvaldības, gan uzņēmēju kopējs nopelns,» uzskata R. Jēkabsons.

Centrā tiek remontētas ielas, tādēļ tas šajā gadā rada nelielas neērtības, taču nākamajā gadā dos pozitīvu pienesumu, jo tā tiek sakārtota iela ar stāvvietām. To skaits pēdējo gadu laikā ir audzis – pirms dažiem gadiem ceļu, kas iet caur Saulkrastiem, uzturēja valsts, un abās tā pusēs bija aizliegts stāvēt, tādēļ visas tuvākās šķērsielas – mazas vai lielas – bija pilnas ar automašīnām. Tagad ceļu uztur pašvaldība, un tā ir atļāvusi automašīnas novietot vienā pusē, siltā laikā visa ceļa mala ir aizņemta. Pēdējos gados Saulkrastos izveidotas vairākas jaunas kafejnīcas, aug arī iedzīvotāju skaits. Vērojams, ka arī dienās, kad laiks nav labs, ir cilvēki, kas nāk, vēro jūru, tūristi brauc ekskursijās un ienāk iedzert kafiju.

Ik pa laikam Terase Costa del Sol organizē ballītes, tikai iepriekš jāvēro, kāda ir laika prognoze, lai mēģinātu «trāpīt» saulainā laikā. «Līdz septembrim strādājam visu nedēļu un pēc tam līdz oktobrim – tikai brīvdienas, jo, sākoties septembrim, pilsēta kļūst daudz tukšāka, tad šeit pārsvarā nāk atpūsties vietējie iedzīvotāji, taču mēs vēlētos strādāt arī ziemā. Karstā laikā savukārt visiem vietas nepietiek,» teic uzņēmēja. Sandra uzskata, ka Saulkrastu pievilcību vairotu spa viesnīca, kas piesaistītu ārvalstu tūristus. «Latviešu tūristi brauc uz citām Baltijas valstīm, kādēļ gan lai viņi nebrauktu šeit?» viņa spriež.

Realizē sapni

Kafejnīca Baltā kāpa darbu sāka šā gada martā, un tās izveide bijusi sens Blauu ģimenes sapnis. Kafejnīcas pirmsākumi rodami pirms 15–20 gadiem, kad blakus autostāvvietai bija mazs namiņš, kurā varēja iegādāties uzkodas. Saskatot potenciālu un lielo Baltās kāpas apmeklētāju skaitu, radusies doma par ko lielāku, līdz pienāca brīdis šīs idejas īstenošanai, stāsta īpašniece Anna Blaua. Projekta realizācija aizņēmusi aptuveni divus gadus. Baltā kāpa kā tūrisma objekts daudziem ir zināma un ir viens no objektiem, kas piesaista visu gadu, – turp dodas tūristi, nāk vietējie iedzīvotāji, to iecienījuši arī kāzinieki.

«Sevi saucam par kafejnīcu, taču piedāvājam restorāna līmeņa ēdienu. Mums ir paveicies ar šefpavāru, kurš katru dienu mēro tālu ceļu, lai gatavotu ēdienu apmeklētājiem. Kā jau visā nozarē, ar darbinieku atrašanu ir problēmas – ir cilvēki, kas brauc no Ādažiem, Siguldas un citām pilsētām,» viņa atzīst. Ēdienkartē iekļauts visiem saprotams ēdiens, kas tiek gatavots uz vietas. Plānots, ka kafejnīca strādās arī ziemā, šobrīd tā darbojas nepilnu nedēļu – no ceturtdienas līdz svētdienai –, taču īpašnieki vēro situāciju. «Cenšamies attīstīties lēnām. Pieredze šajā nozarē ir nosacīta, ēdināšanas bizness ir viens no sarežģītākajiem, tādēļ jāattīstās pakāpeniski un jāizvērtē, kā strādāt,» viņa piebilst. «Saulkrastu potenciāls ir acīmredzams, taču gribētu redzēt aktīvāku mārketingu. Saulkrasti nav tālu no Rīgas, ir ērti sasniedzami, nav jāmaksā iebraukšanas maksa, un šeit ir daudz stāvlaukumu,» klusā kūrorta priekšrocības uzskaita A. Blaua. Viņa novērojusi, ka nereti tiek runāts par dažādu pasākumu norisi, taču līdz galam šie projekti netiek īstenoti. Pēc viņas domām, apvedceļa būvniecība pirms vairākiem gadiem pilsētai dod pozitīvu aspektu – kaut arī tagad ir mazāka caurbraucēju plūsma, vide ir mierīgāka. «Agrāk garām ik dienas brauca kravas automašīnas un mājai pat drebēja logi, savukārt tagad dzīvojam kā oāzē,» viņa salīdzina.

Aug ik gadu

Viens no pasākumiem, saistībā ar kuru ik vasaru izskan Saulkrastu vārds, ir festivāls Saulkrasti Jazz, kas šogad notiek jau 22. gadu. Tā pirmsākumi meklējami 1997. gadā, un plašākai publika tajā laikā festivāls bija pazīstams kā Baltic Drummer Summit (Baltijas bundzinieku saiets), kas pulcēja bundziniekus un džeza māksliniekus no Baltijas valstīm, stāsta festivāla direktors Raimonds Kalniņš. Gadiem ejot, par festivālu augusi interese gan no mākslinieku, gan studentu puses. Uz nometni pieteicās jaunieši arī no ārvalstīm, kas vēlējās dziedāt, spēlēt klavieres, ģitāru, citus mūzikas instrumentus, tādēļ tas vairs nevarēja būt bundzinieku saiets un kļuva par starptautisko Saulkrastu džeza festivālu. savas pastāvēšanas laikā tā apmeklētāju skaits ir vairāk nekā divkāršojies, arī dalībvalstu skaits ir audzis – pirmajos gados piedalījās 3–4 valstis, bet pēdējos gados uz skatuves nedēļas laikā kāpj mākslinieki vidēji no 12 valstīm. «Saulkrasti kā norises vieta netika izvēlēti nejauši, patiesībā pat ļoti jauši, apzināti un nedaudz savtīgi – tas man ir ļoti tuvu mājām,» piebilst R. Kalniņš.

Uztrauc nākotne

Tiesa gan, vairumu šeit strādājošo uzņēmēju bažas raisa arī plānotā novadu reforma, un domas par to dalās. «Lielākās diskusijas ir par novadu reformu, daudzi negrib, ka Saulkrastus pievieno Ādažiem. Es gan esmu par apvienošanu, jo, iespējams, tad attīstība būtu straujāka. Pēdējos 15 gadus Saulkrasti savā ziņā stagnē, pietrūkst infrastruktūras uzlabojumu, un apvienošana, iespējams, uzlabotu situāciju,» uzskata G. Seregins.

«Biznesu tiešā mērā novadu reforma būtiski neietekmēs, taču kā iedzīvotājs skatos, ka mēs varētu būt nomalē un, lemjot, kur novirzīt līdzekļus un ko remontēt, visdrīzāk uzvarēs balsu vairākums, un mēs paliksim kā mazais brālis nomalē. Tā jau nav viegli ar finansēm. Saulkrastos ir viss, lai būtu pašpietiekami kā centrs, mums nav daudz iedzīvotāju, taču resursi ir pietiekami,» spriež A. Ancāns. Viņa viedoklim piekrīt arī R. Jēkabsons, uzsverot, ka valda neziņa par reformas ietekmi uz uzņēmējdarbību, kā dēļ grūti ir veidot plānus tālākai attīstībai.