Politiķu vēlme sakārtot nebanku kreditēšanas tirgu, ierobežojot kredītu % likmes, nākotnē var novest pie patēriņa kredītu sadārdzināšanās, kā tas noticis Igaunijā. Pirmos secinājumus jau tuvākajos mēnešos par mārketinga investīciju neesamību no nebanku sektora varēs izdarīt mediji un mediju aģentūras. Nākamie, kas redzēs, kā kreditētāji pielāgos savus produktus grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, būs kredītu salīdzināšanas platformas

Kreditēšana

ādas prognozes izsaka kredītu salīdzināšanas platfomas Altero.lv līdzdibinātājs Artūrs Kostins, komentējot grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas stājās spēkā 1. jūlijā un paredz divas būtiskas normas – kredītu procentu likmju ierobežošanu un kredītu reklamēšanas aizliegumu.

«Pirmie par saviem mīnusiem varēs pastāstīt mediji, nākamie secinājumus varēsim izdarīt mēs. Ja bankas sāks pielāgot savus produktus, Altero redzēs, kā kredīta procentu likmes griesti ir nostrādājuši, redzēsim, kas notiks ar zemākajām likmēm, – vai, samazinot augstākās, nepaaugstināsies zemākās. Pēc mēneša varēsim pirmos secinājumus izdarīt par vidējo patēriņa kredīta procentu likmi. Kopumā secinājumus par nebanku nozari varēs izdarīt, noslēdzoties gadam,» pauž A. Kostins.

Salīdzina tirgu

Altero veicis pētījumu, lai secinātu, kādas ir uzņēmuma iespējas attīstīties ārpus Latvijas un Lietuvas, kur uzņēmums šobrīd jau darbojas. Altero pētījis Čehijas, Baltijas, Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Polijas un Spānijas finanšu tirgu un novērojis, ka tik strikti reklāmas aizliegumi, kā šobrīd ir Latvijā, nav nevienā Eiropas valstī, izņemot Igauniju. «Aizliegumiem bija sekojošs efekts – kad Igaunijā šāds lēmums tika pieņemts, palielinājās patēriņa kredītu likmes. Kad Igaunijā ierobežoja kredītu reklāmas, bankās pieauga pieprasījums pēc patēriņa kredītiem, kas veicināja patēriņa kredītu procentu likmju pieaugumu. Tagad Igaunijā bankām ir augstākās patēriņa kredītu procentu likmes visā Eiropā!» norāda Altero.lv līdzdibinātājs.

Vērtējot Igaunijas tirgu, Altero izdara secinājumu, ka Latvijā ilgtermiņa patēriņa kredītiem nākamajā pusgadā procentu likme paaugstināsies nedaudz, bet 2020. gadā tā varētu augt jau būtiskāk.

Klientu paņems banka

Patērētāji no nebanku kreditētāja pāries uz bankām, samazināsies konkurence un klientiem samazināsies izvēles iespējas. Tas būs loģiski un ekonomiski pamatoti, jo, augot pieprasījumam, ierobežotas konkurences dēļ bankās augs pieprasījums pēc jauniem kredītiem un, pieaugot pieprasījumam, visticamāk, pieaugs arī cena. Ja prognozes piepildīsies, tad šādā situācijā varētu ciest banku esošie un potenciālie klienti, jo nebūs iespējams saņemt lētus aizdevumus, situācijas iespējamo attīstības variantu ieskicē A. Kostins. Viņš norāda vēl uz kādu būtisku kreditēšanas sektora niansi – ir noteikti griesti, lai pasargātu tos, kuri aizņemas par lielām procentu likmēm, bet likuma efekts būs uz kredītiem ar mazām procentu likmēm. Tie ir patērētāji ar oficiāliem ienākumiem, kuri maksā nodokļus, kuriem ir attīstīta finanšu pratība, jo viņi mēģina aizņemties pēc iespējas izdevīgāk. Bet tik lētus kredītus saņemt vairs nevarēs, jo nebūs piedāvājuma. A. Kostins ir pārliecināts, ka procentu likmes ierobežojums būtiski ietekmēs sektoru. Pirms grozījumu stāšanās spēkā bankas un nebankas izsniedza kredītus ļoti lielai auditorijai. Bankas apkalpoja nelielu sabiedrības daļu, neuzņemoties lielu risku, bet nebanku sektors uzņēmās lielāku risku, piedāvājot dārgākus produktus.

«Bankas varēja startēt ar piedāvājumu patēriņa kredītam pat no 7% līdz aptuveni 29%. Šobrīd uzņēmumiem, kuriem ir vairāki riska produkti, ir samazināts dārgo produktu īpatsvars, un tas nozīmē, ka dārgo produktu nav un uz tiem nevar nopelnīt, tādēļ nevar atļauties izsniegt arī lētus produktus. Ja nogriež augšu, tiek nogriezta arī leja. Visi tirgus dalībnieki nokļūs līdzvērtīgā situācijā, kur drīkst kreditēt vienas grupas cilvēkus ar ļoti līdzīgiem nosacījumiem. Tas nozīmē, ka finanšu produkti vairs nebūs tik fleksibli,» pauž Altero.lv līdzdibinātājs.

Nepareizs izpildījums

«Glābjot vājos, esam iesituši stiprajiem. To varēja izdarīt savādāk, piemēram, Lietuvā kredīta pārmaksa nedrīkst būt lielāka par divām reizēm, kopā ar sodiem un pagarinājumiem. Latvijā ar šo būtu pieticis,» kredītlikmju ierobežošanu līdz 0,07% dienā no kopējās kredīta summas, kā arī citu ierobežojumu efektu izklāsta Altero.lv līdzdibinātājs. Viņaprāt, likuma sākotnējā ideja ir pareiza, bet izpildījums ir nepareizs. Nevienam – ne uzņēmumam, ne patērētājam – nenāk par labu, ja klients aizņemas naudu un nevar atdot. Taču sākotnējā ideja, ierobežot ātros kredītus ar ļoti augstām % likmēm, pārvērtusies par grozījumiem PTAL, kas izmainīs visu kreditēšanas sektoru, turklāt atstās iespaidu uz klientiem, kuri aizņemas atbildīgi. Arī dažādi interpretējamās grozījumu normas radīs haosu, nevis ieviesīs kārtību. Viens no interpretācijas objektiem būs kredītu reklāmas aizliegums, atstājot iespēju reklamēt kredītdevēja zīmolvārdu un citus produktus, ja tādi uzņēmumam ir. Piemēram, bankas var reklamēt kartes, pensiju produktus, depozītus un aicināt klientus apmeklēt savu mājaslapu, kur drīkst reklamēt kredītu. Tātad jebkurš, kurš lieto internetbanku, var saņemt savas bankas kredīta reklāmu. Tas novedīs pie situācijas, ka patērētājs reklāmu saņems, taču viņam nebūs iespēju salīdzināt piedāvājumus, jo tas būs laikietilpīgāks process nekā līdz šim. Kredītu reklāmas ierobežošana var novest arī pie neregulēta reklāmas tirgus rašanās, jo nav aizliegts reklamēt kredītu, kas ir paredzēts uzņēmumam.

«Šobrīd jebkurš kreditors var lieliem burtiem reklamēt vārdus «kredīts 15 000, paņem!» un maziem burtiem norādīt, ka tas paredzēts uzņēmējam. Kāda jēga aizliegumam reklamēt kredītus? Valsts pati «pasviež» ideju, kā reklamēt. Visiem ir acīmredzams, ka tas tā notiks. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs aicina tā nedarīt, bet ko tas nozīmē – aicināt? Sodīt par to nevarēs, jo likums nebūs pārkāpts un tā nebūs PTAC kompetence. Tiek atvērts neregulēts tirgus?» jautājumu uzdod A. Kostins.

Par sakārtotu vidi

Altero novērojis, ka vissakārtotākā vide kredītpakalpojumu saņemšanai ir valstīs, kur kreditēšanas produktus regulē viena iestāde. Latvijā kontrolfunkcija ir sadalīta starp Finanšu un kapitāla tirgus komisiju un Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC). «Lietuvā tirgu regulē Lietuvas Banka. Polijā top likums, kas paredzēs, ka valstī būs viena iestāde, kas regulēs kreditēšanas tirgu, apvienojot divu regulatoru kompetences. Protams, bankām ir savas problēmas terorisma novēršanas un naudas atmazgāšanas jomā, taču uzraugam vajadzētu būt vienam,» pauž A. Kostins. Nākamais loģiskais solis kreditēšanas pakalpojumu sakārtošanā būtu iniciēt likumdošanas izmaiņas, lai uzņēmējiem un PTAC nerastos dažādas likuma interpretācijas.