Kopš pērnās vasaras, kad Autotransporta direkcijā (ATD) izveidots Taksometru vadītāju reģistrs, tajā reģistrējušies teju 6000 šoferu, bet mašīnas reģistrētas 30 reizes mazāk, apgalvo ATD

Pasažieru pārvadājumi

«Licenču kartīšu skaits, kas komersantiem tiek izsniegtas uz katru vieglo automobili, ir aptuveni 30 reizes mazāks nekā reģistrēto autovadītāju skaits. Tas norāda uz nepieciešamību pastiprināt kontroles pasākumus. Jau no 1. septembra visām tīmekļa vietnēm, ar kuru starpniecību var izsaukt pārvadājumu pakalpojumu, būs jābūt reģistrētām vienotā reģistrā,» Dienas Biznesu informēja ATD sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Plone.

Dzeltenie numuri

Dienas Bizness jau iepriekš rakstījis, ka ne visas vieglās automašīnas, kas pārvadā pasažierus, mūsu valstī ir uzskatāmas par taksometriem. Īstos taksometrus no citiem pasažieru pārvadātājiem iespējams atšķirt pēc numuriem. Taksometriem numuri ir dzelteni, bet pasažieru pārvadātājiem balti. Reāli pasažierim tas neko neizsaka, jo visi viņu ir gatavi aizvest līdz galamērķim par kaut kādu samaksu. Atšķirības ir izveidojušās birokrātiskajās cīņās par nodevu ieņēmumiem, precīzāk – pašvaldībām arī no kaut kā jādzīvo. Proti, vēsturiskajiem taksometriem licences izsniedz plānošanas reģioni un republikas nozīmes pilsētas. Taksometrus, kas ir taksometri ne tikai pēc savas eksistences jēgas, bet arī pēc likuma burta, stingrāk pieskata. Piemēram, uz taksometriem noteikti ir jābūt pazīšanās zīmēm, gaismas kontrolsignāliem, jābūt īpašai taksometra numurzīmei, kas ir dzeltena. Arī licencēšana ir skarbāka – ir jāsaņem licence uzņēmumam un licence mašīnai katrā plānošanas reģionā vai republikas nozīmes pilsētā, kurā tiek veikti pārvadājumi.

Jaunā kārtība

Jaunievedums ir pasažieru komercpārvadājumi ar vieglo automobili. Šiem takšiem ir balti numuri, un pēc likuma par taksometriem viņus nesauc. No pērnā gada 21. marta šis pakalpojums stājās spēkā. Līdz tam bija nebeidzamas diskusijas par to – kā nosaukt šos pārvadājumus. Gala rezultātā viss izvērtās par paralēlu biznesu bez adekvāta nosaukuma. Īsāk, šobrīd jebkuram, kurš veic pasažieru komercpārvadājumus savā automašīnā ar četrām sēdvietām, ir jāiet pēc licences un licences kartītes ATD. Precīzāk, tas nozīmē, ka ATD šājā gadījumā reģistrē gan autovadītāju, gan mašīnu. Šīs licences ir derīgas visā Latvijas teritorijā. Atšķirībā no vecā tipa taksometriem baltos numurus var nolīgt tiešsaistē – tīmekļvietnēs, izmantojot datoru vai mobilo telefonu. Arī norēķinus var veikt bezskaidrā naudā. Ar šādu pakalpojumu sniegšanu nodarbojas, piemēram, Bolt, Yandex un Taxifay. Licenci izsniedz gan šiem komersantiem, gan katram transportlīdzeklim. Mašīnām ir jābūt taksometra skaitītājam un POS teminālam, bet kopumā dzīve šajā biznesā ir mazāk apgrūtināta ar nodevām un teritorijas dalījumu valstī.

Dažādi jumti

Līdz ar to, ka baltajiem un dzeltenajiem numuriem ir dažāda licencēšanas kārtība, rodas dažādas statistiskas nobīdes kopējā izpratnē. Proti, visus taksometru vadītājus, vai tie brauc mašīnās ar baltiem numuriem vai dzelteniem, reģistrē ATD.

Savukārt auto ar dzeltenajiem numuriem licencē pilsētās vai plānošanas reģionos, bet transportlīdzekļus ar baltajiem numuriem licencē ATD.

Tādējādi veidojas pamatīga atšķirība reģistrēto taksometru un to vadītāju skaitā. Kāda patiesā ir proporcija, valstij nav skaidrs. ATD vien zina, ka pie viņiem reģistrējas teju 6000 taksistu un nedaudz vairāk par 200 mašīnām. Attiecība ir neloģiska un ATD secinājums loģisks – jāpastiprina kontrole. Cik mašīnas taksometru pārvadājumiem ir reģistrētas reģionos, jāprasa plānošanas reģioniem un pilsētām, bet jau, pirms paprasīt, uz iegūto skaitļu fona ir iegūts pamatojums papildu kontroles vajadzībai. Iespējams, ka kontrole Yandex, Bolt un Taxifay tiešām vajadzīga, bet pilnīgi noteikti ir skaidrs, ka šāds pamatojums nerastos, ja statistika par situāciju valstī taptu vienā institūcijā, nevis dažādās.

Sistēma sakārtojas

Kopumā taksometru pakalpojumu sistēma tiek sakārtota, lai arī tas notiek daudz lēnāk, nekā cer pasažieri vai paši nozares pārstāvji. Dienas Bizness jau pērn rakstīja par taksometru rindām pie starptautiskās lidostas Rīga, kur iemesls principā bija dažādā pieeja vienam un tam pašam pakalpojumam.

Spēkā ir stājušies grozījumi Autopārvadājumu likumā, kas paredz, ka no šī gada

1. septembra pasažieru komercpārvadājumu veikšanai ar taksometru lidostā Rīga būs jāizpilda papildu prasības. Detalizētāka informācija par to būs brīdī, kad spēkā stāsies atbilstoši MK noteikumi.

Savukārt taksometru pakalpojumu saglabāšanai reģionos, kas vēl pirms diviem, trim gadiem pēc jauno nodevu apstiprināšanas draudēja iznīkt, risinājums bija tieši jaunā sistēma, kas paredzēja pasažieru pārvadāšanu, izmantojot balto numurzīmi.