Nākamo piecu gadu laikā AS Latvijas valsts mežu LVM Sēklas un stādi palielinās izaudzēto koku stādu daudzumu par 32% jeb 17 milj. un sasniegs 70 milj. stādu gadā

Mežsaimniecība

Šādu nākotnes ainu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē ieskicēja AS Latvijas valsts meži (LVM) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks. Viņš norādīja, ka ik gadu pieaug pieprasījums pēc koku stādiem. «Koku stādi ir viena no populārākajām uzņēmuma eksportprecēm, un pieprasījuma apmierināšanu ierobežo tikai pieejamo stādu daudzums,» situāciju rādīja R. Strīpnieks. Viņš atzina, ka stādu eksports pašlaik ir nedaudz mazāk kā ceturtā daļa no kopumā LVM izaudzēto stādu apjoma. «LVM stādi sekmīgi konkurē ar Somijas, Zviedrijas, Vācijas kokaudzētavu produkciju,» norādīja uzņēmuma vadītājs. Vienlaikus viņš atgādināja, ka 2001. gadā tā brīža kokaudzētavās tikuši izaudzēti tikai 14 milj. stādu, kaut arī to patēriņš LVM apsaimniekojamos mežos bija vairāk kā 20 miljonu stādu. «Bijām nopietna kraha priekšā, jo LVM raka mežeņus, lai tos stādītu izcirtumos, tāpēc loģiski bija pievērsties stādu audzēšanai un šīs jomas noteikšanai par prioritāti, jo bez kvalitatīviem koku stādiem nav iespējams izaudzēt augstvērtīgu mežu nākotnē,» tā R. Strīpnieks. Viņš atgādina, ka gadsimtu mijā nevienam nebija pat intereses par koku stādu audzēšanu un tāpēc nekas cits LVM neatlika, kā pašiem attīstīt koku stādu audzēšanu.

53 miljonu par maz

«Šogad kopējais stādu realizācijas apjoms būs aptuveni 53 milj., no kuriem gandrīz 27 milj. stādu ir LVM pārziņā esošo platību apstādīšanai, savukārt privāto mežu īpašnieki Latvijā rezervējuši gandrīz 14 miljonus stādu un vēl ap 11 miljoniem stādu ir eksportēti – lielākoties uz Zviedriju,» situāciju ar stādāmo materiālu skaidro Latvijas valsts mežu struktūrvienības LVM Sēklas un stādi direktors Guntis Grandāns. Viņš norāda, ka gadu no gada koku stādu eksporta apjoms atšķiras, jo prioritāte ir ar šo materiālu nodrošināt LVM. Vienlaikus tiek eksportēti teju 10 miljoni egļu stādu ar uzlabotu sakņu sistēmu un nedaudz arī priežu stādi. G. Grandāns norāda, ka Latvijas egles ar uzlabotu sakņu sistēmu tiek stādītas uz dienvidiem no Stokholmas, kur ir Latvijai līdzīgs klimats. Viņš neslēpj, ka daļēji tieši Zviedrijas pircēju dēļ savulaik Mazsilu kokaudzētavā īstenots projekts par egles ietvarstādu apstrādi ar smilšu līmi pret tāda kaitēkļa kā smecernieka bojājumiem. «Smilšu līmes apstrāde aizsardzību nodrošina divas sezonas, savukārt ķīmiskā – tikai mēnesi vai, maksimums, divus,» tehnoloģijas priekšrocības min G. Grandāns. Podiņu kokaudzētavā darbojas vaskošanas robots, kas nodrošina egles ar uzlabotu sakņu sistēmu apstrādi. G. Grandāns atzīst, ka tirgus pieprasījums pat ir pārsniedzis piedāvājumu, tāpēc pēc diskusijām, izvērtējot visus iespējamos nākotnes izaicinājumus, tiek uzsākta būtiska stādu audzēšanas jaudu palielināšanas programma. «Iecerēts, ka 2024. gadā tirgū varēsim pārdot par 17 miljoniem stādu vairāk nekā šogad,» ieceri rāda G. Grandāns. Kopējās investīcijas tiek lēstas 25 milj. eiro apmērā, taču būvniecības inflācijas (deflācijas) rezultātā šī summa varot mainīties.

Starta šāviens

Pašlaik jau ir noslēgti līgumi ar darbu veicējiem par Podiņu kokaudzētavas paplašināšanu un arī par tā dēvētā nulles cikla platību sagatavošanu ietvarstādu audzētavai Jaunkalsnavā. Pēc G. Grandāna sacītā, Jaunkalsnavas kokaudzētavas gada jauda būs 12,5 miljoni ietvarstādu un to plānots sasniegt jau 2023. gadā, bet pirmie stādi tirgū būtu pieejami jau 2022. gadā. «Vērienīga paplašināšanās notiek arī Podiņu kokaudzētavā,» rāda G. Grandāns. «Ja pašlaik ik gadu izaudzējam apmēram 18 miljonus stādu, tad pēc paplašināšanās tie būs jau par 3,6 miljoniem vairāk, no tiem apmēram 21,6 miljoni stādu ar uzlaboto skaņu sistēmu,» ieceri skaidro Podiņu kokaudzētavas vadītājs Jānis Siksalietis. Viņš norāda, ka tiek palielinātas stādu audzēšanas platības no pašreizējiem 87 ha līdz 110 ha un tapšanas stadijā ir arī jauna siltumnīca. G. Grandāns norāda, ka, pēc Zviedrijas ekspertu vērtējuma, Podiņu kokaudzētava jau ir pasaulē lielākā koku stādu ar uzlaboto sakņu sistēmu audzētava. Kokaudzētavas vadītājs norāda, ka paplašināšanās rezultātā būs iespēja palielināt egļu ar uzlaboto sakņu sistēmu realizāciju gan pašmāju tirgū, gan arī Zviedrijā. «Šogad varējām pat pārdot par aptuveni 0,5 miljoniem stādu vairāk, nekā izaudzējām,» uz jautājumu, vai ir bijusi situācija, kad klientu potenciālais pieprasījums pārsniedzis izaudzētos apjomus, atbild J. Siksalietis.

Vairāk vajadzēs arī Latvijā

To, ka pieprasījums pēc augstražīgiem koku stādiem pieaugs ne tikai ārzemēs, bet arī Latvijā, norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka līdz šim privāto mežu īpašnieki vidēji stādot atjauno tikai aptuveni 12% no nocirstajām mežu platībām. «Pašlaik ir sagatavots grozījumu projekts, kurš paredz — gribi cirst ātrāk, tad obligāti jāatjauno izcirstās platības ar kvalitatīviem koku stādiem,» tā A. Muižnieks. Viņš atzīst, ka it īpaši pēdējos gados lēnām pieaug mežu īpašnieku vēlme atjaunot izcirsto ar kvalitatīvu stādāmo materiālu, kas ļauj ātrāk izaudzēt koku attiecīgajā diametrā. Savukārt G. Grandāns norāda arī uz LVM plānu arvien vairāk atjaunot izcirsto, tieši stādot kokus, nevis atjaunojot dabiski. «Zinātnieki ir labi pastrādājuši, jo stādi tiek audzēti, izmantojot sēklas, kas iegūtas no labākajām sēklu plantācijām, kuru produktivitāte ir vidēji par 15-18% augstāka, nekā izmantojot parastajās mežaudzēs iegūto sēklu materiālu, turklāt, izmantojot jaunās tehnoloģijas, meža augšanas laiku var saīsināt par 20- 25%, kas meža īpašniekam rada lielākas iespējas,» stāsta G. Grandāns. Vienlaikus konsolidācijas procesi privātajā mežsaimniecībā audzēs pieprasījumu pēc kvalitatīviem stādiem.