Ar specializētas tiesas izveidošanu ekonomikas lietu iztiesāšanai vien nepietiks, lai paātrinātu lietu iztiesāšanu Latvijas tiesās kopumā, paneļdiskusijā Rīgas Juridiskajā augstskolā secināja uzņēmēju, tiesas un prokuratūras pārstāvji, izvērtējot sistēmas kapacitātes trūkumu cēloņus

Tieslietas

«Tieslietu ministrija šobrīd iedibina tādu kārtību, ka tiesas ir priekš cilvēkiem! Valsts dibina, dara un veido to, kas tajā ir nepieciešams. Ne obligāti šis jautājums vienpersoniski ir jāizlemj nozares profesionāļiem. Pirmkārt, tiesas aizsargā visas sabiedrības intereses, un tad mēs uzdodam jautājumu, vai ir vajadzīgas specializētas tiesas. Uzdodam jautājumu – vai ir pienācis laiks?» uzsākot paneļdiskusiju «Vai ir pienācis laiks specializētai tiesai?», teica tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

No 2021. gada

Lai arī visi nav mierā ar plānu izveidot vienotu specializēto ekonomisko lietu tiesu, J. Bordāns Dienas Biznesam apstiprināja, ka plāns ir to izveidot jau no 2021. gada 1. janvāra. Šādā tiesā varētu izskatīt gan sarežģītas komerclietas, gan smagus finanšu noziegumus, gan korupcijas lietas, kas pēc būtības nozīmē, ka šādas tiesas tiesneši vienlaikus specializēsies gan civiltiesībās, gan krimināltiesībās.

Par to, ka pirmās instances tiesās Latvijā naudas atmazgāšanas lietas izskata pārāk ilgi, norādījusi gan Eiropas Savienība, gan Moneyval, arī Eiropas Padome un Starptautiskais Valūtas fonds. Tajā pašā laikā no Latvijas pozīcijām šīs tiesas nepieciešamība tiek skaidrota ar vajadzību paātrināt tieši komerclietu izskatīšanu, un viens no galvenajiem argumentiem ir, ka vairāk nekā pusē pasaules valstu ir komerctiesas. Tiek norādīts, ka specializētu komerctiesu izveide saīsina lietu izskatīšanas termiņu vidēji par 92 dienām. Tieslietu ministrijas (TM) prezentācijā gan nebija statistikas, kāds ir šādas tiesas efekts, ja komerctiesu pārveido par ekonomisko lietu tiesu, pievienojot arī naudas atmazgāšanas, korupcijas lietas un citus krimināli sodāmus noziegumus. Toties tiek uzsvērts – ja viss izdodas, tad ir iespēja kompleksi veicināt uzņēmējdarbības vides izaugsmi.

TM norāda, ka kopš 2013. gada Zemgales rajona tiesā tiek skatītas reiderisma lietas, kopš 2015. gada Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa skata rūpnieciskā īpašuma strīdus, bet kopš 2017. gada Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā skata konkurences lietas. Apvienojot visu vienā tiesu namā, mazinātos sadrumstalotība, kas paver plašākas attīstības iespējas, kas nozīmē plašāku izskatāmo lietu spektru un citu strīdu specializāciju.

Mācīties un eksperimentēt

J. Bordāns, ievadot diskusiju, citēja habilitēto juridisko zinātņu doktoru Kalvi Torgānu, tostarp atsaucoties uz Augstākās tiesas 2019. gada 22. februāra plēnuma atreferējumu. Ministrs izcēla faktus, ka kādā pirmās instances tiesā atcelti 54% spriedumu, ka civillietās nereti slikti izvērtēti lietas apstākļi. Pirmās instances tiesās uzvaras gūst demagoģiskas prasības, un likuma normas dažkārt to iespaidā tiek tulkotas pavisam neiedomājamā veidā.

«Gribas jautāt – cik ilgi vēl žēlosimies par pirmās instances tiesu darbu. Te vietā ir klasiķa tēze – mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties! Ir pienācis laiks meklēt risinājumu, kas nenozīmē iet pa vienu un to pašu ceļu. Manuprāt, lai sasniegtu rezultātu, ir jābūt drosmīgiem un jāveic zināmi eksperimenti. Ir jāizdara lietas ar citām metodēm, ja ierastās nestrādā,» sacīja J. Bordāns.

Sistēma ir sabiedrībai

«Mēs pilnībā piekrītam ministram, ka sistēma netiek radīta sistēmas dēļ, bet gan, lai kalpotu sabiedrības interesēm,» savā uzrunā sacīja Finanšu nozares asociācijas juridiskais padomnieks Edgars Pastars, paužot, ka arī juridiskā tīrība nevar būt arguments, lai neveiktu reformas.

Viņš uzsvēra, ka asociācija atbalsta specializētās tiesas konceptu, tomēr norādīja, ka jaunā tiesa neārstēs «procesa slimības», kas ir visā Latvijas tiesu sistēmā. E. Pastars aicināja jaunajā tiesā nesākt ar pārāk lielu lietu skaitu. Piemēram, ne visas hipotēku lietas ir tik sarežģītas, lai nonāktu specializētā tiesā.

«Jāsāk ir ar finanšu instrumentiem, nodrošinājumu, akcionāru strīdiem, mazākuma akcionāru aizsardzību, visām korupcijas lietām,» norādīja E. Pastars.

Gaida rezultātu

«Uzņēmēju viedokļa īsā versija ir – mēs atbalstām. Ja plašāk, tad pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām esam teikuši partijām, ko mēs vēlamies, un komerclietu ātrāka izskatīšana ir viena no tām lietām, ko prasījām. Es ceru, ka kādreiz Latvijā komerclietas būs tā lietu kategorija, kas tiks izskatīta vis- ātrāk,» diskusijā sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņš uzsvēra, ka biznesam ātrums un laiks ir ārkārtīgi nozīmīgs.

«Specializācija ir veids, kā ātrumu palielināt. Raugoties uz tām lietām, kur Latvijā jau šobrīd ir specializācija, var redzēt, ka specializācijā ir spēks. Ne tikai ātrums, bet arī kvalitāte. Es piekrītu, ka visur vajag ātrumu un efektivitāti, bet biznesā tas ir īpaši nozīmīgi. Ar to ir jāsāk. Jo vairāk uzņēmēju ticēs Latvijai, jo lielāks būs mūsu kopprodukts, jo vairāk būs naudas tiesnešiem, prokuroriem, policistiem. Bez sakārtotas uzņēmējdarbības vides nekas uz priekšu neies,» norādīja J. Endziņš.

KNAB lietas stāv

«Lai cīņa pret korupciju Latvijā būtu veiksmīga, ir nepieciešams efektīvs, ātrs un taisnīgs process personu saukšanai pie atbildības par koruptīvām darbībām. Kvalitatīva izmeklēšana ir būtisks procesa pamats, tomēr ne mazāk svarīgs ir arī prokuroru un tiesnešu darbs, izvērtējot lietā iegūtos pierādījumus un gatavojot spriedumu. Ja kādā no ķēdes posmiem rodas problēma, tas acīmredzami ietekmē visu procesu. Tikai ar reāliem darbiem mēs varam mazināt korupcijā pieķerto amatpersonu nesodāmības sajūtu. Korumpētai personai ir savlaicīgi jāsaņem taisnīgs sods,» diskusijā sacīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs Jēkabs Straume.

Viņš atklāja statistiku – šā gada 1. janvārī tiesvedība nebija noslēgusies 58 KNAB izmeklētās lietās, kurās kopumā ir apsūdzētas 165 personas. Daudzās no šīm lietām izmeklēšana ir pabeigta pirms vairākiem gadiem. Dažās lietās tiek gaidīts vēl pirmās instances tiesas spriedums. «Diemžēl tas neliecina par efektivitāti,» pauda J. Straume.

Šaubas par kapacitāti

Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone savā uzrunā pievērsās trīs tiesu darbības aspektiem – kvalitātei, efektivitātei un riskiem.

«Nav šaubu, ka tiesas specializācija nodrošina gan lielāku tiesas efektivitāti, gan labāku spriedumu kvalitāti. Es pirmkārt gribu uzsvērt, ka mums ir kvalitatīva tiesu sistēma un mēs dzīvojam tiesiskā valstī. Nav šaubu par to, ka vienmēr kaut kas ir jāuzlabo, bet es jums nosaukšu konkrētus skaitļus,» teica D. Vilsone, norādot, ka Rīgas apgabaltiesā no 1000 krimnāllietām ir 17 atcelti nolēmumi, bet civillietās no 3500 lietām ir atcelti vairāk nekā 100 nolēmumi. Proti, brāķis pirmās instances nolēmumos Rīgā ir dažu procentu robežās.

«Es piekrītu KNAB un ģenerālprokuratūrai par to, ka kvalitatīva tiesas izskatīšana nav iespējama bez kvalitatīvas izmeklēšanas, un piekrītu, ka jautājums ir jārisina kompleksi,» teica D. Vilsone, norādot, ka tiesnesim, lai organizētu efektīvu tiesas darbu, ir jāpārzina normatīvais regulējums, jau pirms tiesas sākuma jāpārzina doktrīna. Te ir būtiska D. Vilsones norāde, ka tiesnešiem būs smalki jāsaprot, kur sākas kriminālatbildība ekonomiska rakstura lietās.

Kā būtiskāko risku jaunās specializētās tiesas izveidē D. Vilsone minēja tās kapacitāti, iesakot šaubīties un vairākkārt pārbaudīt nepieciešamo tiesnešu skaitu jaunajā tiesu namā. Patlaban iecere ir, ka tiesa spēs darboties 10 tiesnešu sastāvā.

Riski ir

Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele kopumā atbalstīja ministra J. Bordāna vēlmi reformēt tiesu sistēmu un veidot specializētu tiesu, tomēr norādīja, ka bez sajūsmas par reformas konkrētajām aprisēm redz arī reālus riskus.

«Tiesisku valsti raksturo tiesu sistēmas vienotība un iekšējā saskaņa. Tiesību sistēmā nedrīkst būt iekšējo pretrunu. Ja parādās pārāk sadrumstaloti risinājumi tiesību piemērošanai, risks ir tiesību sistēmas vienotība,» norādīja I. Ziemele, piekrītot ministram, ka tiesu sistēma gluži tāpat kā citi varas atzari ir domāta cilvēkam. Satversmes tiesas priekšsēdētāja uzsvēra, ka katrai reformai valstī vajadzētu vairot katra atsevišķa pilsoņa uzticību valstij.

Runājot par tiesas speciālizāciju, I. Ziemele minēja, ka pastāv risks, kādu problēmu izceļot, citas padarīt par otršķirīgām.

«Tiesību sistēma attīstās ārkārtīgi strauji, un Latvija nav no pārējās pasaules atrauta teritorija. Te ir runa gan par tehnoloģiju, gan zinātnes attīstību. No likumdevēja tiek gaidīti risinājumi par jaunām sabiedrības attiecībām, kuras nosaka tehnoloģijas un zinātnes attīstība. Mums ir tiesnešu mācību centrs, augstskolas un ir jāizvērtē, kas tur tiek mācīts, kā tiek mācīts, kāpēc ir situācija, ka ir jautājumi, kurus mēs šajā saistībā nevaram atrisināt. Lai panāktu kvalitāti tiesās, būs jāiespringst visiem kopā!» sacīja I. Ziemele.