Šonedēļ notikušajam balsojumam par Eiropas Komisijas (EK) vadības grožiem ir divi vēsturiski aspekti

Eiropas Komisija

Bijusī Vācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Lei- ena ir cieša Vācijas kancleres Angelas Merkeles sabiedrotā, EK prezidentes amatā tika ievēlēta ar vismazāko balsu pārsvaru, un viņa ir pirmā sieviete šajā amatā.

Cīņa starp grupām

Lai U. fon der Leiena ieņemtu EK prezidenta amatu, par viņu bija jānobalso vismaz 374 no 746 deputātiem. Viņai bija par deviņām balsīm vairāk – 383.

U. fon der Leienas kandidatūra bija pēdējā mirkļa Eiropas valstu līderu kompromiss. No iepriekš izvirzītajiem politisko grupu kandidātiem neviens netika apstiprināts, un tas bija viens no iemesliem, kāpēc zaļo grupa izlēma balsot pret U. fon der Leienu – arī viņi bija izvirzījuši sievieti, taču viņu kandidatūra tika apieta.

Lai arī viņa pārstāv konservatīvo, centrisko Eiropas Tautas partiju (EPP), uzrunā EP deputātiem bija dzirdamas sociāldemokrātiskas iezīmes. Viena no idejām – vienota ES minimālā alga. Šis iemesls – pārāk sociāli kreisas idejas – arīdzan bija arguments, kāpēc zaļie balsoja pret U. fon der Leienu.

Eiroparlamenta trīs lielās, politiskās grupas bija solījušās atbalstīt U. fon der Lei- enu, balsojums bija slēgts. Par viņu nobalsoja mazāk deputātu, nekā gaidīts. Kā analizē BBC, U. fon der Lei- ena izķepurojās tikai ar Itālijas populistu Piecu zvaigžņu kustības un Polijas valdošās partijas Likums un taisnīgums deputātu balsīm.

«Tas bija pārsteigums arī mums daudziem. Tāda cīņa starp politiskajām grupām ir gandrīz iracionāla. Un, protams, tas atspoguļo arī aizvainojumu uz Eiropadomi, kas parlamentā valda ļoti spēcīgi, par to, ka Eiropadome ignorēja vadošā kandidāta sistēmu,» portālā Lsm.lv citēta Eiropas Parlamenta deputāte no Latvijas Sandra Kalniete.

«Es jūtos ļoti pagodināta. Es pateicos jums par man pausto uzticību. Uzticība, kas izteikta man, ir jūsu pārliecība par Eiropu, pārliecība par vienotu un stipru Eiropu – no austrumiem līdz rietumiem, no dienvidiem līdz ziemeļiem, jūsu pārliecība par Eiropu, kas ir gatava cīnīties par nākotni, nevis vienam pret otru, jūsu pārliecība par Eiropu, kas kopā stāsies pretī mūsdienu lielajiem izaicinājumiem. Tā ir liela atbildība, un mans darbs sākas tūlīt,» pēc balsojuma sacīja U. fon der Leiena.

Taču pat «zaļie», kuri par U. fon der Lei- enu nebalsoja, apgalvo, ka ar viņu varēs sadarboties. «Runa pirms balsojuma bija pozitīvs pārsteigums pēc tā vājā priekšnesuma, kuru dzirdējām pagājušonedēļ grupu sanāksmēs,» Politico atzinusi zaļo grupas līdzpriekšsēdētāja Ska Kellere, kura bija izvirzīta prezidentes amatam. Taču uzruna, kas bija tieši pirms balsojuma, neesot nesusi gaidīto rezultātu. «Tajā bija daži skaisti vārdi, taču saturs nemainījās. Neviens politisks lēmums nedrīkst tikt pieņemts, balstoties uz vienu runu.»

«Klibā pīle»

Jaunā EK prezidente ir dzimusi Briselē septiņu bērnu ģimenē, arī pašai ir septiņi bērni. 60 gadus vecā U. fon der Lei- ena tekoši runā angliski un franciski, pirms karjeras politikā mācījusies par ginekoloģi.

Uzrunā Eiropas Parlamentā viņa pieskārās klimata pārmaiņām, runāja par interneta milžu aplikšanu ar nodokļiem, starptautisko tirdzniecību un vajadzību līdzsvarot sociālo aizsardzību un tirgus ekonomiku. Viņa arī cīnīšoties par sieviešu tiesībām.

Uzrunā EP deputātiem viņa solīja glābt dzīvības bēgļiem, kuri šķērso Vidusjūru, un nebaidījās dalīties ar savu pieredzi. «Pirms četriem gadiem man paveicās uzņemt 19 gadus vecu bēgli no Sīrijas savās mājās, savā ģimenē. Viņš nerunāja vāciski, bija dziļi traumēts no pieredzētā pilsoņu karā un bēgot no tā. Šobrīd, četrus gadus vēlāk, viņš tekoši runā vāciski, angliski un, protams, arābiski. Viņš pa dienu ir kopienas līderis profesionālajā apmācībā, pa vakariem mācās vakarskolā. Viņš mūs visus iedvesmo.»

Frāzi «mans darbs sākas tūlīt» mediji vērš pret Lielbritānijas izstāšanos no ES. U. fon der Leiena paudusi, ka ir gatava pagarināt Brexit termiņu, taču politikas vērotāji šo teikumu tulko arī kā savdabīgu galavārdu Lielbritānijas izstāšanās stāstam – U. fon der Leiena EK prezidentūras pilnvaras no Žana Kloda Junkera pārņems 1. novembrī.

Kā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma norādīja Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes dekāns Andris Sprūds, politikā tiek lietots termins «klibā pīle» – Žana Kloda Junkera pilnvaras oficiāli beidzas 31. oktobrī, taču jau ir skaidrs, ka Eiropas toni vajadzētu diktēt U. fon der Leienai. Ž. K. Junkers turas pie 31. oktobra kā izstāšanās datuma, savukārt U. fon der Leiena parlamentam sacīja, ka ir gatava pagarināt Brexit termiņu. Pārejas posms būs sarežģīts, prognozē A. Sprūds.

Viņš vai viņa?

Izdevums Politico uzsver: lai arī knapi tikusi cauri EP deputātu balsojumam, viņai ir kas svarīgāks – stipra aizmugure. Par viņu kā vislabāko EK prezidenti iestājās Francijas prezidents Emanuels Makrons un Angela Merkele.

«Uzruna jau bija nodeva gan par klimata politiku, gan minimālo algu, gan arī par to, ko fon der Leiena ir runājusi pirms tam – par Eiropas armiju. Tās ir nodevas tai politikai vai tiem virzieniem. Tā ir zināma federāla ievirze, ko atbalsta Emanuels Makrons,» secina A. Sprūds.

U. fon der Leiena publiski paudusi ideju par Eiropas lielāku lomu sociālās labklājības paaugstināšanā, piemēram, nosakot vienu minimālo algu. Solījusi cīnīties ar nabadzību un aizstāvēt sieviešu tiesības.

Viņa aicina Eiropu būt vienotai cīņā pret autoritārismu, protekcionismu un klimata izmaiņām. «Mūsu vissteidzamākais uzdevums ir saglabāt mūsu planētu veselīgu.» Pirmo 100 dienu laikā viņa rosināšot projektu, lai padarītu Eiropu par pirmo «klimatneitrālo kontinentu pasaulē līdz 2050. gadam». Viņasprāt, ir arī jāmaina veids, kā cilvēki dzīvo un ceļo – siltumnīcefekta gāzu «emisijai jābūt cenai, kas maina mūsu uzvedību».

U. fon der Leiena aicinājusi valstu līderus nominēt labākos kandidātus uz komisāru amatiem. «Un es gribu redzēt vienādu vīriešu un sieviešu skaitu ap galdu.»

Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš neredz pamatu atsākt diskusijas par Latvijas kandidātu darbam jaunajā EK sasaukumā, jo valdība jau pirms vairākām nedēļām pieņēmusi lēmumu uz šo pozīciju virzīt līdzšinējo komisāru Valdi Dombrovski. K. Kariņš telekanālam LNT sacīja, ka diskusijas par šo jautājumu Latvijā nav jāatsāk un dzimumu līdzsvara jautājums vairāk attiecas uz tām valstīm, kas vēl nav izvirzījušas kandidātus darbam EK. Pēc K. Kariņa domām, svarīgāk ir debatēt par to, kāpēc Eiropas amatu sadalē līdz šim nav ievērots reģionālais līdzsvars – par to viņš runāšot ar U. fon der Leienu.

V. Dombrovskis no Latvijas tika ievēlēts EP, taču atteicās no mandāta, un viņa krēslā tagad sēž Inese Vaidere.

U. fon der Leienas vēstījums parlamentam bija aicinājums strādāt kopā un strādāt konstruktīvi. Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Dāvids Sasoli pēc balsojuma sacīja, ka «tagad sāksies Eiropas iestādēm ļoti nozīmīga fāze: mums jāsagatavojas komisāru kandidātu uzklausīšanai, kam, kā jūs zināt, Parlaments pievērsīs ļoti rūpīgu uzmanību».

Kandidātu uzklausīšana Parlamenta komitejās paredzēta no 30. septembra līdz 8. oktobrim. Pēc tam Parlamentam jābalso par visu EK sastāvu, un tas, visticamāk, notiks plenārsēdē no 21. līdz 24. oktobrim.