Būtiski jau pirms eksporta uzsākšanas noskaidrot maksājumu tradīcijas konkrētajās valstīs

Eksportspēja

Sākot eksportu uz kādu no Eiropas valstīm, uzņēmumam būtu jāiepazīstas ar šīs valsts uzņēmumu maksājumu disciplīnu – kaut arī visas valstis atrodas vienā reģionā, maksājumu disciplīna valstu griezumā būtiski atšķiras. Tāpat nozīmīgi atšķiras uzņēmumu nākotnes vērtējums par ekonomikas tālāko izaugsmi – daļa prognozē vienmērīgu attīstību, savukārt citi uzskata, ka recesija ir tepat aiz stūra, kā rezultātā uz sadarbības partneriem skatās daudz piesardzīgāk.

Norakstītie apjomi aug

Aprēķini liecina, ka šajā gadā Eiropas uzņēmumu parādu zaudējumi pieauguši līdz 2,31%, salīdzinot ar 1,69% pagājušajā gadā, un kompāniju vadītāji prognozē, ka kavējumu risks pieaugs, liecina kompānijas Intrum veiktais pētījums. Pārsteidzoša ir tendence, ka 50% Eiropas uzņēmumu norādījuši, ka maksājumus kavē nevis maksātspējas vai cita finansiāla iemesla dēļ, bet apzināti. Secināts, ka vidējais rēķinu apmaksas termiņš uzņēmēju vidū Eiropā ir 40 dienas, kas ir ilgāk nekā pērn, kad tas bija 34 dienas. 41% uzņēmumu vadītāju norādījuši, ka ilgu maksājumu termiņu risināšanai nepieciešama palīdzība likumdošanas mērogā, bet 45% uzskata, ka tas nepieciešams kavētu maksājumu problēmu risināšanai.

Latvijas eksporta struktūrā lielu daļu veido tieši Eiropa – maijā eksports uz šo reģionu veidoja 72,9% no kopējā eksporta apjoma. Maijā svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (17,6%), Igaunija (11,9%), Vācija (7,4%) un Zviedrija (7,3%), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tādēļ būtiski jau pirms eksporta uzsākšanas noskaidrot maksājumu tradīcijas konkrētajās valstīs, un, ņemot vērā, ka situācija tirgos mainās, regulāri sekot tai līdzi, iesaka eksperti.

«Maksājumu kavējumi ir problēma gan vietējos, gan ārējos tirgos, un ar tiem saskaras gan mazas, gan lielas kompānijas. Tas neļauj precīzi prognozēt naudas plūsmu, kas var radīt problēmas uzņēmuma darbībai arī nākotnē,» atzīst Intrum vadītāja Baltijas valstīs Ilva Valeika, piebilstot, ka kavēti maksājumi rada daudzus citus sarežģījumus: uzņēmumiem pazeminās likviditāte, rodas grūtības samaksāt saviem piegādātājiem, norēķināties ar darbiniekiem un investēt attīstībā – iegādāties jaunas iekārtas vai pieņemt darbā jaunus darbiniekus. Šo risku apzināšana un laicīga novēršana ir ļoti svarīga uzņēmumiem, plānojot jaunu eksporta tirgu apgūšanu. Kā liecina Intrum veiktais pētījums – grieķi, portugāļi neiespringst ar maksājumu veikšanu, savukārt Vācijas un Norvēģijas uzņēmēji rēķinu apmaksā ir visprecīzākie.

Attieksme dažāda

Uzņēmēju noskaņojums Eiropas valstīs atšķiras – daļā valstu kompāniju vadītāji ir pesimistiski, prognozējot turpmāko ekonomikas izaugsmi, un uzskata, ka recesija ir tepat aiz stūra, kas rezultējas ar jostu savilkšanu, taču daļa tomēr domā, ka ekonomika turpina augt vienmērīgi un nākotnē gaidāma tālāka attīstība. Prognozējot eksporta apjomus, jārēķinās arī ar uzņēmēju noskaņojumu, uzsver eksperti. Intrum veiktajā pētījumā secināts, ka uzņēmēju attieksme pret rēķinu apmaksu būtiski atšķiras – daļā valstu uzņēmēju maksājumu kavējumi sāk bremzēt partneru biznesa attīstību.

Austrijas uzņēmēji neprognozē, ka tuvākajā laikā gaidāma recesija – 65% neuzskata, ka šis jautājums būs aktuāls pārskatāmā nākotnē, un 46% uzņēmēju neplāno ieviest pasākumus, lai sagatavotu uzņēmumu ekonomikas sarukumam. Šajā valstī uzņēmumi neuzskata, ka kredītu zaudējumi ir nozīmīga problēma – kopumā šādi atbildējis 91%. Situācija pesimistiskāka ir Beļģijā, kur uzņēmumi novēro maksājumu termiņu ievērošanas problēmas, turklāt 64% uzņēmēju minējuši, ka rēķinu apmaksu kavē apzināta rīcība. Arī nākotnē uzņēmēji negaida situācijas uzlabošanos un paredz, ka augs parādnieku risks. Savukārt Somijas uzņēmēju vidū palielinājies pesimisms saistībā ar debitoru risku nākotnē – ceturtdaļa uzņēmumu prognozē, ka maksājumu disciplīna pasliktināsies. Lai novērstu parāda risku, valstī iecienīta parādu piedziņas kompāniju pakalpojumu izmantošana, kā arī iepriekš pārbaudīt kredīta informāciju par sadarbības partneri. Lielāks satraukums valda Francijā, kur lielākoties parādniekus skar finansiālas problēmas – šajā valstī septiņi no desmit uzņēmējiem minējuši, ka sadarbības partneri palikuši parādā finansiālu grūtību dēļ, kas ir augstāks rādītājs nekā vidēji Eiropā. Savukārt vācieši uz nākotni raugās diezgan optimistiski, un, prognozējot ekonomikas attīstību, tuvākajā nākotnē neparedz recesiju.

Grieķijā debitoru parādi kavē jaunu darbinieku piesaisti – valstī vairāk nekā trešdaļa uzsver, ka šo iemeslu dēļ nav bijis iespējams audzēt darbinieku skaitu. Šādu apgalvojumu izteikuši arī Lietuvas uzņēmumi. Tajā pašā laikā Lietuvas uzņēmēju vidū arī novērojamas maksātspējas problēmas, un uzņēmumi kā galveno iemeslu tam min maksājumu kavējumus no klientiem, kā rezultātā notiek ķēdes reakcija. Savukārt trešdaļa uzņēmumu kā iemeslu maksājumu kavējumiem min apzinātu rīcību. Arī Igaunijas uzņēmēji nākotnē raugās samērā pesimistiski un paredz, ka tuvākajā laikā gaidāma recesija, līdz ar to plāno samazināt izmaksas, lai sagatavotos šim brīdim laicīgi.

Nodrošinās pret riskiem

Latvijas uzņēmēji, kas būtisku daļu produkcijas eksportē, atzīst, ka izmanto vairākus instrumentus, lai nodrošinātos pret partnera kavējumiem. Tā, piemēram, Orkla Latvija izvērtē klientu maksātspēju un ar pēcapmaksu strādā tikai gadījumos, kad ar klientu jau ir izveidojusies ilgstoša sadarbība, skaidro Orkla Latvija komunikācijas direktore Lineta Mikša. Tādēļ uzņēmuma partneru maksājumu kavējumi nav būtiski un situācijās, kad tomēr maksājums tiek kavēts, iemesli ir ļoti individuāli. «Ar klientiem strādājam ciešā sadarbībā un regulāri arī pārskatām kredītlimitus un apmaksas nosacījumus, lai ņemtu vērā gan mūsu, gan klienta vajadzības, kā arī biznesa specifiku. Elastība un klienta biznesa izpratne (piemēram, sezonalitāte, tālākie pārdošanas kanāli), kā arī attiecību uzturēšana palīdz izvairīties no būtiskiem maksājumu kavējumiem,» viņa uzsver. Savukārt Latvijas maiznieka valdes loceklis, Pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītājs Māris Daude uzsver, ka maksājumu kavējumi vairāk atkarīgi no konkrēta klienta, nevis valstu griezumā: «Lai no šīs situācijas izvairītos, mēs strādājam ar administratīvo faktoringu – tas ir instruments, kurš disciplinē un apdrošina riskus klienta maksātnespējas gadījumā. Līdz ar to mēs kā ražotājs esam pasargāti un klients iegūst viņam tik svarīgo pēcapmaksu,» uzsver M. Daude.