Silmachy Remedies īpašniece Marta Šulce un Captain’s beard radītājs Miķelis Visockis nolēma darīt latviešiem netipisko un strādāt kopīgi, lai sasniegtu vairāk

Kosmētika

Marta 2015. gadā sāka nodarboties ar vīriešu kosmētikas ražošanu un visu darīja viena pati – no idejas radīšanas līdz pašu produktu izgatavošanai, mārketingam un lietvedībai. Arī Miķelis ražoja un tirgoja bārdas un ūsu kopšanas produktus, kas līdz ar specializēto vīriešu frizētavu uzplaukumu tolaik bija visai populārs nišas produkts. Tirdziņos viņu ceļi krustojās, un viņi nolēma apvienot spēkus. «Miķelis piezvanīja un uzaicināja uz kafiju, un uzreiz bija sajūta, ka viņš būs īstais cilvēks, ar ko viegli sadarboties. Jau iepriekš bija piedāvājumi strādāt kopā, bet ne ar vienu citu nebija sajūtas, ka tas varētu izdoties. Šoreiz likās, ka mums ir līdzīgs redzējums un vīzija, kādu vēlamies šo zīmolu izveidot. Bieži tā nenotiek, ka konkurenti kļūst par kolēģiem. Patiesībā Miķelim vienam pašam bija grūti tikt galā – tāpat kā man. Forši ir sanācis tas, ka es vairāk esmu atbildīga par idejām un produktu ražošanu, savukārt Miķelim labi padodas viss, kas saistīts ar mārketingu, produktu realizēšanu, sadarbību, kontaktu meklēšanu,» stāsta Marta. Miķelis piebilst, ka viņam sākumā šķitis, ka abi uzņēmumi ir konkurenti, bet, padomājot vēlreiz, viņš sapratis, ka tā nav un sadarbība paver plašākas iespējas. «Mēs laikam esam netipiski latvieši,» tā viņš.

Vaicāti, kā izlēmuši, kurš zīmols paliks, Marta teic, ka Miķeļa produkti nekur nav pazuduši. Viņam joprojām ir Captain’s beard līnija ar produktiem bārdai un ūsām, kā arī Miķeļa ūsu vasks un Miķeļa smērīte. «Tajā brīdī mans zīmols bija nedaudz zināmāks, līdz ar to palikām pie šī varianta. Tāpat tas bija juridiski izdevīgāk, jo Miķelim arī ir savs mikrouzņēmums, kas nodarbojas ar citām lietām,» viņa teic. Pagaidām Martas un Miķeļa uzņēmumus vieno sadarbības līgums, bet, kad apgrozījums pāraugs mikrouzņēmuma apjomu un notiks pāreja uz klasisko SIA, tiek plānots veidot jaunu kopīgu uzņēmumu.

Mērķē augstāk

«Ar nišas produktiņu noteikti var izdzīvot arī vietējā tirgū, bet, ja esi ielicis savu darbu un enerģiju, kāpēc nemēģināt to darīt pasaules līmenī? Kā jau saka – kas neriskē, tas nedzer šampanieti. Vajag tēmēt pasaules kontekstā. Mums ir plāns ielauzties Polijas tirgū, esam arī aizsūtījuši pirmo produkciju uz Lietuvu. Interesanti, ka Lietuvas uzņēmums mūs uzrunāja pēc tam, kad vairāki tā klienti bija jautājuši par Silmachy Remedies,» atklāj Miķelis.

Pagaidām Silmachy Remedies un Miķeļa produkti tiek tirgoti specializētajās vīriešu frizētavās, mazos vietējo produktu un beziepakojuma veikalos. «Ir cerība, ka ar laiku mūsu labie darbi sevi sāks attaisnot. Nopelnīto reinvestējam biznesā, lai attīstītu ražošanas kapacitāti un atvēlētu lielāku budžetu mārketinga aktivitātēm. Šobrīd mēģinām visu darīt mazbudžeta variantā, negribas visu pulveri uzreiz izšaut un tad attapties pie sasitas siles. Gribas darīt visu pakāpeniski un soli pa solim,» norāda Miķelis.

Runājot par nākotni, viņš teic, ka būtu jauki ierindoties starp pasaules kosmētikas spēlētājiem. Vai izdosies – laiks rādīs. «Vēlamies pieturēties pie dabīgā, ekoloģiskā, minimāli saražojot blakusproduktus, kas piesārņo pasauli. Nevienam nepatīk peldēties okeānā, kas pilns ar plastmasas pudelēm. Nevar apstāties, kamēr nejūtam, ka Latvija ir padarīta par labāku vietu. Gribas darīt labas lietas,» uzsver Miķelis.

Neražot atkritumus

Silmachy Remedies sākums bija bārdas eļļas. Tām sekoja ūsu vaski, un vīrieši bez bārdas sāka interesēties par produktiem, kas noderētu arī viņiem. Marta sāka ražot pēcskūšanās losjonus un skūšanās ziepes. Ar laiku arī sievietes izrādīja interesi, un tapa abiem dzimumiem piemēroti lūpu un roku balzami bez izteikti sievišķīga vai vīrišķīga aromāta. «Mūsu pēdējais lepnums, par ko esam ļoti priecīgi, ir šampūnziepes, pie kā labu laiku strādāju, meklējot labāko sastāvu un izpildījumu,» saka Marta. Recepti viņa izstrādāja pēc tam, kad vairāki vīrieši prasīja kaut ko matiem, viņa nolēmusi radīt universālu produktu vīriešiem un sievietēm. «Sākumā ļoti iespringu uz sastāvu un tikai pēc tam domāju, kādā pudelītē to iepildīt. Nav daudz variantu – stikls dušai neder, alumīnijs arī ir trausls. Atliek tikai plastmasa. Protams, ir pudeles, ko var pārstrādāt, bet cik daudzi tās tiešām apzinīgi aiznesīs pārstrādāšanai? Tā kā man ir bērns, man šķita, ka nevajag iesaistīties tajā, lai radītu vēl vairāk plastmasas atkritumu – es negribu būt viena no tiem, kas par to ir atbildīgi,» viņa teic. Marta piebilst, ka katru gadu globālā kosmētikas industrija saražojot vairāk nekā 120 miljardu plastmasas iepakojumu, no kā tikai vidēji 9% tiek pārstrādāti, kas nozīmē, ka pārējais 91% apjoms iegūlies zemē, okeānos, pludmalēs un mežos.

Mulsina nosaukums

«Šampūnziepes cilvēkus mulsina, jo nosaukumā ir ziepes, bet patiesībā tur nav ne miņas no ziepēm, kuru sastāvā tipiski ir sārms un kas sausina ādu. Tiešā tulkojumā no šampūnziepju angliskā nosaukuma «shampoo bar» tas ir šampūna gabaliņš – tas pats kas šampūns, bet bez ūdens. Parastos šampūnos ir līdz 85% ūdens un pārējais ir dažādas putojošās un kondicionējošās vielas, te tas viss ir koncentrētā formā. Taču nevajadzētu mulst no tā, jo iedarbība un mazgāšana ir diezgan maiga arī jutīgas ādas īpašniekiem,» stāsta Marta.

Tik tikko Marta ir izstrādājusi sauso kondicionieri, un paredzams, ka mēneša laikā tas nonāks veikalos. Kondicionieris darbojas līdzīgi kā šampūnziepes, un to pēc mazgāšanas ieklāj matos. Viņa gan teic, ka principā pēc Silmachy Remedies šampūnziepju lietošanas kondicionieris neesot jālieto, jo tās jau ir ar kondicionējošām īpašībām. «Taču sausāku un bojātu matu īpašniekiem, kuri gribēs palutināt matus papildus, esam izstrādājuši jauno kondicionieri, kas jāieklāj matu galos un to garumā, bet ne galvas ādā,» stāsta Marta.

Bez plastmasas pudeles

Šobrīd šampūnziepes ir visai iecienītas, tās piedāvā arī vairāki vietējie uzņēmumi. Pasaulē ir kompānijas, kas pievēršas dažādu kosmētikas produktu ražošanai cietā formā – produkti, kas tipiski ir šķidrā veidā, tiek piedāvāti klucīšos, piemēram, šampūns, kondicionieris, dezodorants. «Domāju, ka tas nāk kopā ar zaļās domāšanas vilni, jo modē ir ne tikai šampūnziepes, bet beziepakojuma domāšana un zaļais dzīvesveids kopumā. Tas saistīts ar to, ka cilvēki ir nobijušies no savas rīcības sekām. Latvijā to varam redzēt, ieejot mežā – kāds tur ir izmetis stiklu, plastmasu, tualetes podu un ko tik vēl ne. Savukārt ārzemēs zeltainās pludmales peldas plastmasā. Cilvēki sāk aizdomāties, kādu planētu atstās saviem bērniem. Visi grib darīt pēc iespējas tā, lai atstātu aiz sevis mazāk atkritumu. Un šampūnziepes ir maza lieta, kas palīdz samazināt ikdienas atkritumu daudzumu savā mājsaimniecībā – pēc to izlietošanas pāri paliek tikai papīrītis, turklāt beziepakojuma veikalos, piemēram, Siguldas Neiepakots, beziepakojuma veikalā Cēsīs un Pārdaugavas Zemes draugā tās un skūšanās ziepes var nopirkt arī pavisam bez iepakojuma,» stāsta Marta.

Klientu mudināti

Silmachy Remedies arī lūpu balzamu iepako papīra tūbiņā. «Jāsaka paldies mūsu klientiem, kuri vaicāja, kāpēc mēs izmantojam plastmasas iepakojumu un vai nevar izdomāt ko videi draudzīgāku. Viens variants ir alumīnija trauciņi, bet daudziem nepatīk balzamu uz lūpām klāt ar pirkstu,» stāsta Marta. Amerikā viņa atrada ražotāju, kas piedāvā kartona tūbiņas. Viņa pieļauj, ka pēc kāda laika arī Eiropā kāds ražotājs tās piedāvās, jo beziepakojuma kustība attīstās un pēc šādiem produktiem ir pieprasījums. «Lūpu balzamu no papīra iepakojuma ir drusku sarežģītāk izspiest ārā, bet, kad iemanās, ir gandarījums, ka pēc izlietotā produkta nepaliek pāri plastmasas tūbiņa, ko nav, kur likt,» tā Marta.

Daži produkti ir iepakoti stikla trauciņos, tos uzņēmums pieņem atpakaļ. «Mēs domājam par vidi un dabu. Tāpēc ar prieku pieņemam atpakaļ trauciņus un dodam atlaidi nākamajam pirkumam,» saka Miķelis. Viņš jau pašā sākumā daļai produktu izvēlējās stikla iepakojumu, jo tajā labāk uzglabājas eļļas un nav riska, ka produkts zaudēs kvalitāti. «Protams, ir plastmasa, kas ir īpaši piemērota kosmētikai vai pārtikai, bet es labāk izvēlos stiklu, jo to var vēlreiz izmantot, tas nenolietojas – pat, ja neatdod mums, to var izmantot mājās dažādu sīkumu uzglabāšanai. Stiklu tomēr ražo no smiltīm, nevis no visādiem polimēriem,» viņš teic. Marta atzīst, ka pāreja uz dabai draudzīgāku iepakojumu notikusi pakāpeniski. «Mēs gan nekad neesam apzināti izvēlējušies plastmasas iepakojumus, bet bieži vien tas ir bijis vienīgais variants,» viņa teic.