Latvijas Finieris vēlas būt kopā ar globālajiem bioekonomikas līderiem, pirmie soļi šajā virzienā jau sperti – bioloģiskās izcelsmes lignīns saplākšņu līmēšanā izmantots kā daļējs aizvietotājs tradicionāli lietotajam fosilajam fenolam

kokapstrāde

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Finiera padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis un Latvijas Finiera valdes loceklis, rūpnīcas Lignums direktors Māris Būmanis. Viņuprāt, uzņēmumam ir jābūt gatavam gan sekot globālajām tendencēm, gan risināt būtiskus lokālos jautājumus, piemēram, darbaspēka izmaksu pieaugumu, kas sasniedzams ar produktivitātes kāpināšanu. Vienlaikus lēmumu pieņemšanu par lielu investīciju veikšanu ražošanas paplašināšanā bremzē ne tikai ekonomiskās izaugsmes tempu pieauguma samazināšanās, bet arī jautājumi par efektīvākas mežsaimniecības iespējām Latvijā.

Kā vērtējat 2018. gada sasniegtos ekonomiskās darbības rādītājus?

U. Biķis: Vērtējot pērnā gada saimnieciskās darbības rezultātus, ir svarīgi atcerēties 2017. gada nogali, kad lietavas būtiski ietekmēja koksnes resursu pieejamību, kā rezultātā saruka vai dažviet pat pilnībā pārtrūka apļkoksnes piegāžu plūsma no meža uz koksnes pārstrādes uzņēmumiem. Rezultātā ievērojami pieauga koksnes cenas un bija liels izaicinājums sabalansēt ražošanas izmaksu kāpumu ar ieņēmumiem. Šie faktori ietekmēja 2018. gada saimnieciskās darbības rādītājus daudziem nozares uzņēmumiem, arī Latvijas Finierim. No otras puses, būtisku pozitīvu ietekmi uz pērnā gada rādītājiem atstāja 2016. gadā iedarbinātā jaunā bērza saplākšņu rūpnīca Kohilā, Igaunijā, kas mums deva iespēju palielināt saražotās produkcijas apjomu. Minēto faktoru rezultātā 2018. gadu vērtēju kā labu, jo neto apgrozījums pieauga par 9,5% un sasniedza 250,09 milj. eiro. Tiesa, peļņa pieauga tikai nedaudz (līdz 11,898 milj. eiro). Šie skaitļi liecina, ka koncerns sekmīgi risinājis lielo izmaksu pieaugumu gan apaļkoksnei, gan darbaspēkam un spējis to sabalansēt ar nākotnes izaugsmi perspektīvā. Jāatzīmē, ka pērn koncerns nodrošināja darbu vidēji 2665 cilvēkiem mēnesī, no kuriem 2200 strādāja Latvijas struktūrvienībās, kur vidēji uz vienu strādājošo darbaspēka nodokļos (VSAOI un IIN) samaksāti 8200 eiro gadā. Jāatzīmē, ka elektroenerģijas obligātās iepirkumu komponentes (OIK) veidā 2018. gadā Latvijā samaksājām 1,56 miljonus eiro.

Kādu prognozējat 2019. gadu?

U. Biķis: Pērn un jo īpaši šogad izjūtam tautsaimniecības pieauguma tempa piebremzēšanos atsevišķos pasaules reģionos, it īpaši Rietumeiropā. Rezultātā 2019. gads uzņēmumam ekonomiski nebūs tik veiksmīgs, kā varētu gaidīt, un noteikti būs pieticīgāks par pagājušo. Vienlaikus šāda situācija nozīmē, ka mums jākļūst aktīvākiem citos tirgos, kur aktivitātes saplākšņa izstrādājumu pārdošanā līdz šim bijušas mazākas. Paralēli veicam pasākumus, lai savas produkcijas īpatsvaru saglabātu arī esošajos tirgos.

Kāda situācija ir noieta tirgos?

U. Biķis: Latvijas Finiera stratēģija ir būt Eiropas tirgū. Tā nav mainījusies, jo Eiropas ekonomiskās zonas valstīs kopumā tiek realizēti apmēram 80% no visa uzņēmuma produktu apjoma. Nākotnē apjomu ziņā savu klātbūtni Eiropā vēlamies tikai palielināt. Te gan jāteic, ka šobrīd zināmu nenoteiktību ir radījis Brexit. Joprojām nav skaidrības, vai Lielbritānija pametīs ES un, ja aizies, tad kad un kādas būs ES un Lielbritānijas tirdzniecības attiecības. Šī neskaidrība ietekmē situāciju daudzās jomās. Nevar apgalvot, ka saplākšņa tirdzniecībā ir kardināli sliktāk, tomēr klientu pusē jūtama nogaidoša politika. Iespējams, ka tieši šī neziņa arī veicina kopējo Rietumeiropas tautsaimniecības sabremzēšanos.

Viskrasākās pārmaiņas ir piemeklējušas Vidējo Austrumu reģionu, kur izjūtam ievērojamu piegāžu samazināšanos. Piemēram, mums būtisko Turcijas tirgu pēdējos gadus skārusi strauja vietējās valūtas liras inflācija, kas ievērojami piebremzējusi ekonomisko izaugsmi un līdz ar to arī mūsu produkcijas eksporta apjomu uz šo valsti.

Savukārt pretēja aina ir vērojama Dienvidaustrumāzijā – Japānā un Dienvidkorejā, kas ir viens no straujāk augošajiem Latvijas Finiera tirgiem. Ir uzsāktas aktivitātes bērza saplākšņa realizācijas apjomu palielināšanai arī Ķīnā. Pērn atjaunojām sava produktu attīstības un tirdzniecības uzņēmuma darbību ASV – uzskatām, ka arī Ziemeļamerika šobrīd ir ļoti perspektīvs tirgus, kas dod iespēju cerēt uz būtisku realizācijas apjomu pieaugumu. ASV un Kanādā ir senas, uz importu balstītas bērza saplākšņa izmantošanas tradīcijas. Līdz ar to varam prognozēt, ka pieprasījums būs, pat neskatoties uz lielo valstu savstarpējo vēlmi pārskatīt līdzšinējās tirdzniecības attiecības.

Līdz ar to, visdrīzāk, tālo reģionu īpatsvars Latvijas Finiera kopējā produktu portfelī nākotnē tikai pieaugs, taču ne revolucionāri.

Kā izjūtat konkurenci tirgos?

U. Biķis: Domāju, ka vairāk jādomā nevis par saplākšņa ražotāju savstarpējo konkurenci, bet saplākšņa kā produkta konkurētspēju, piemēram, salīdzinājumā ar dažādiem metāliem. Ir ļoti daudz piemēru, kur viens produkts var tikt aizstāts ar otru. Liela nozīme būs arī tam, kā pasaules sabiedrība uztvers klimata pārmaiņas, atjaunojamos energoresursus. Nākotnē var notikt būtiskas pārmaiņas daudzu produktu segmentos, klimata neit- ralitātes kontekstā koksnes produkcijai būtu jāpiedzīvo pieprasījuma pieaugums un līdz ar to arī lielākas iespējas tirgū.

Mūsu uzņēmumā ir definēti divi galvenie konkurētspējas priekšnoteikumi: viens – maksimāli palielināt pievienoto vērtību katram apstrādātās koksnes kubikmetram, un otrs – visu uzņēmuma procesu efektivizācija, racionāli izmantojot uzņēmuma rīcībā esošos resursus. Te gan jāuzsver, ka ir grūti palielināt viena konkrēta uzņēmuma konkurētspēju, ja tā nepieaug visā meža nozares pievienotās vērtības ķēdē. Mežsaimniecība un kokrūpniecība ir cieši saistīti šīs ķēdes posmi, ja gribam kopīgi attīstīties, efektīvākiem jākļūst abiem.

Kokrūpnieki un mežu īpašnieki ir izstrādājuši nozares attīstības stratēģiju, kur viens no mērķiem ir līdz 2050. gadam palielināt Latvijas mežu ražību par 25%. Kokapstrādē tehnoloģijas mainās, ja mežsaimniecība nesekos līdzi un nokavēs šo izmaiņu brīdi, būs ļoti grūti kopīgi saglabāt konkurētspēju globālajā tirgū.

Kādi pasākumi tiek veikti efektivitātes paaugstināšanā?

M. Būmanis: Koncernā ir izveidota visaptveroša darba efektivitātes programma, kuras ietvaros mēs fokusējamies uz dažādu resursu patēriņa optimizāciju – koksnes, līmes, siltumenerģijas, elektrības un darbaspēka. Tas gan nenozīmē, ka cilvēkiem tagad vairāk jāstrādā. Mēs cenšamies atrast un novērst tā dēvētos šauros pudeles kaklus – nedarīt liekas darbības, novērst nevajadzīgas dīkstāves. Ir izveidota īpaša darbinieku motivācijas sistēma, kas mudina ikvienu ikdienā nākt ar ierosinājumiem produkcijas kvalitātes, visa veida resursu taupības un iekārtu darbības uzlabošanai. Ne jau dažādu līmeņu vadītāji, bet gan tieši strādājošie konkrētā vietā vislabāk var ieraudzīt tos mazos pasākumus, kuri kopumā visā koncernā dod iespēju ietaupīt ievērojamas summas. Piemēram, rūpnīcā Lignums no šādiem pasākumiem – sīkiem, ikdienišķiem uzlabojumiem – pērn ietaupīja 2,08 milj. eiro. Protams, vērtējot no koncerna ieņēmumu apmēra, tie ir tikai 0,8%. Arī perspektīvā cīņa būs par procenta desmitdaļu vai pat simtdaļu. Mēs apzināmies, ka darba samaksa neizbēgami turpinās augt un uzņēmuma produktivitātei jābūt ar apsteidzi pret šo pieaugumu. Latvijas Finierī darba samaksas pieaugums pērn bija 7%, bet produktivitāti izdevās palielināt par 10%, līdz ar to attiecība saglabājas pozitīva.

Cik lielas investīcijas uzņēmums veica 2018. gadā?

U. Biķis: Kopumā koncerns ir ieguldījis nepilnus 26 miljonus eiro, kas jāuzskata par vidēju investīciju līmeni, jo lielu projektu nebija. Investīcijas galvenokārt tika novirzītas saplākšņa produktu attīstībai, ražošanas procesu efektivitātes paaugstināšanai, kā arī bērza apaļkoku pirmapstrādes jaudu palielināšanai rūpnīcās Lietuvā un Somijā, tā diversificējot pieeju koksnes resursiem un nodrošinot lielākas sadarbības iespējas ar šo valstu meža īpašniekiem.

Ņemot vērā attīstības tempu palēnināšanos Eiropas vadošo valstu ekonomikās un starptautiskās konkurences palielināšanos bērza saplākšņa tirgū, ar zināmu piesardzību skatāmies uz laika grafiku, kādā plānots īstenot lielākos ar ražošanas jaudu palielināšanu saistītos projektus Latvijā. Konkrēti – nu jau projektēšanas finiša taisnē esošo RSEZ SIA Verems attīstības projektu, kā arī ar to cieši saistīto Kuldīgas finieru fabrikas būvniecību. Te noteikti jāuzsver, ka Latvijas Finiera kā investora pārliecību veikt šīs investīcijas, kas kopumā radītu ap 120 jaunu darba vietu, noteikti stiprinātu ierosinātās izmaiņas normatīvajos aktos, kas dotu meža īpašniekiem plašākas iespējas efektīvi saimniekot savā zemē. Protams, atjaunošanas cirtē iegūstamo koku caurmēru izlīdzināšana ar mūsu kaimiņvalsti Igauniju ir tikai neliels solis pretim Ziemeļeiropas mežsaimniecības praksei, taču tas noteikti ir liels solis pretim meža nozares stratēģiskajam mērķim – līdz 2050. gadam palielināt Latvijas mežu ražību par 25%, kā arī palielināt meža atjaunošanas apjomu ar kvalitatīvu un selekcionētu Latvijas meža koku sugu stādāmo materiālu. Tas noteikti būtu arī nozīmīgs solis vienotas izpratnes veidošanā par nepieciešamību stiprināt Latvijas meža nozares globālo konkurētspēju visā pievienotās vērtības ķēdē – no zemes izmantošanas līdz koksnes pārstrādei. Šādai izpratnei nostiprinoties, ne tikai Latvijas Finieris, bet arī citi kokapstrādes uzņēmumi par lielu investīciju projektu īstenošanu noteikti varētu domāt ar lielāku pārliecību un drošības sajūtu. Šobrīd Latvijas Finieris vairāk koncentrējas uz investīcijām zinātnē, pētniecībā un koksnes ķīmijā, kur globāli pēdējā laikā jaušamas daudzas jaunas vēsmas.

Kādas tad ir šīs jaunās vēsmas?

M. Būmanis: Latvijas Finiera stratēģijā ir iezīmēta vēlme strādāt cieši kopā ar globālajiem bioekonomikas līderiem. Vienā vārdā – gribam piedāvāt saviem klientiem pēc iespējas «zaļākus» produktus un saistītos pakalpojumus, kuros naftas produkti pakāpeniskai tiek aizstāti ar ilgtspējīgi iegūtiem, bioloģiskas izcelsmes materiāliem. Izcils piemērs tam ir mūsu jaunā lignīna bāzes līme, kura tiek izmantota saplākšņa ar tirdzniecības marku RIGA ECOlogical ražošanā. Līme ir izstrādāta trīs gadu ilga projekta ietvaros ciešā sadarbībā ar Somijas koncernu Stora Enso.

Visā pasaulē tradicionāli saplākšņa līmēšanā izmantotajos sveķos jau daudzas desmitgades kā pamata elementi tiek lietoti fosilais fenols un formaldehīds, no kuriem pēdējais Eiropā tiek aizvien stingrāk ierobežots. Lai saražotu 1 m3 saplākšņa, ir nepieciešami 100 kg sveķu. Mēs esam panākuši, ka fenols tajos par 40% var tikt aizstāts ar lignīnu – būtībā koks tiek līmēts ar koku. Tāpat būtiski tiek samazināts arī formaldehīda saturs. Absolūtos skaitļos tas nozīmē, ka uz 100 kg sveķu tiek izmantoti 15 kg lignīna. Turklāt te noteikti jāatzīmē, ka papildu tam katros 100 kg sveķu kā cietinātājs tiek izmantoti arī 17 kg tehnoloģisko miltu, līdz ar to bioloģiskas izcelsmes produktu īpatsvars saplākšņa salīmēšanā izmantotajos sveķos kopumā pieaug līdz 32%. Rezultātā Latvijas Finiera saplākšņa produkti no izmantoto resursu viedokļa kļūst «zaļāki» un ievērojami samazinās to atstātā oglekļa pēda, kas mūsdienās ir ārkārtīgi spēcīga konkurētspējas priekšrocība.

Protams, jāuzsver, ka lignīna kā saplākšņa līmēšanai paredzēto sveķu komponenta izpētes process nebūt nav noslēdzies un priekšā vēl ļoti daudz darba gan lignīna sveķu industriālo ražošanas apjomu mēroga palielināšanā, kas šobrīd ir ierobežots, gan paša lignīna īpatsvara palielināšanā sveķos. Tālākas nākotnes mērķis ir pakāpeniski izmantot lignīnu saturošus sveķus visu Latvijas Finiera saplākšņa produktu ražošanā, kā arī izstrādāt sveķu recepti, kas būtu pilnīgi brīva no fosilas izcelsmes sastāvdaļām. Protams, ciktāl tas ir tehnoloģiski iespējami un ekonomiski pamatoti.

Jāpiezīmē, ka rūpnieciski lignīnu iegūst celulozes ražošanas procesā un pirmā vieta, kur tas industriālā mērogā tiek darīts Eiropā, ir Stora Enso Sunilas rūpnīca Somijā. Tās pašreizējā kapacitāte ir 50 000 tonnu lignīna gadā.

Kādā stadijā ir betulīna ražošanas projekts?

M. Būmanis: Betulīna projekts šobrīd sāk nākamo attīstības fāzi. Meža nozares kompetences centra atbalstītā projekta iet- varos Bolderājā gatavojam pilotražotni jau lielāka mēroga rūpniecisko pētījumu veikšanai. Projekta termiņš ir 2021. gads, un tā mērķis – rast iespēju iegūt augstas tīrības betulīnu no bērza mizām, kas veidojas kā saplākšņa ražošanas blakusprodukts. Pētniecības darbus veiks Koksnes ķīmijas institūta zinātnieki kopā ar uzņēmuma speciālistiem. Kopējās projekta izmaksas tiek lēstas 1,1 milj. eiro apmērā, no kuriem apmēram 0,25 milj. eiro – eksperimentālās pilotražotnes būvniecībā ar jaudu 4 t betulīna gadā, savukārt apmēram 0,3 milj. eiro paredzēti tehnoloģiskajām iekārtām. Tehniskais projekts iesniegts būvvaldē un ceram, ka rudenī varēs sākt būvdarbus. Paralēli notiek tirgus izpēte un meklēti potenciālie sadarbības partneri – betulīna pircēji farmācijas un kosmētikas ražotāju vidū. Vienlaikus, lai varētu runāt par komerciālu betulīna ražošanu no bērza tāss rūpnieciskos apjomos, ir vajadzīgi daudzi gadi, varbūt pat desmitgades. Neliela, eksperimentāla ražotne ir viena lieta, bet pavisam kas cits ir pierādīt produkta kvalitāti un tā īpašības potenciālajiem patērētājiem un iegūt visus nepieciešamos sertifikātus.