Politiķiem izdevīgāka ir minimālās mēnešalgas, kas rada papildus ieņēmumus sociālajās iemaksās, nevis neapliekamā minimuma paaugstināšana, kas nepalielina darba devēju izmaksas, bet tik un tā dod lielākus ienākumus darbinieku maciņos

Nodokļi

To rāda nodokļu eksperta un Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes locekļa Aiņa Dābola aprēķini. «Lielāka minimālā alga nozīmē, ka darba devējiem palielinās izmaksas, nodokļos valsts iegūs vairāk un valdošie politiķi varēs pārdalīt vairāk nodokļu naudas nekā iepriekš, jo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēri pieaugs ne tikai uz minimālās algas saņēmēju rēķina, bet arī uz strādājošo darba samaksas (pašlaik ir nedaudz - 50-100 eiro - virs minimālās algas) pieauguma,» skaidro A. Dābols. Viņš norāda, ka papildu nauda, ko pārdalīt, politiķiem nerodas tad, ja tiek paaugstināts ar IIN neapliekamais minimums. «Cilvēkam būtībā ir vienalga, vai makā banknošu paliek vairāk tāpēc, ka tiek paaugstināta minimālā alga vai neapliekamais minimums, savukārt darba devējiem svarīgākais, lai netiktu palielinātas izmaksas un līdz ar to ietekmēta konkurētspēja, – tātad viņi iestāsies par neapliekamā minimuma paaugstināšanu, kas savukārt valdošajiem politiķiem samazina budžetā ienākošās naudas pārdales priekus,» tā A. Dābols. Viņš piekrīt daudzu uzņēmēju viedoklim, ka vislabākais risinājums būtu tieši ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma paaugstināšana. «Nodokļu reformas kontekstā jau ir paredzēta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma paaugstināšana līdz 250 eiro pašreizējo 230 eiro vietā, taču ar to nepietiek,» tā A. Dābols.

Iegūst valsts maks

Nodokļu eksperta aprēķini rāda, ka pašlaik darba devējs, kurš maksā strādājošajam (nav apgādājamo) minimālo algu 430 eiro, valsts sociālās apdrošināšanas iemaksās ik mēnesi samaksā 150,89 eiro, bet pie 500 eiro minimālās algas maksātu 175,45 eiro. Pieņemot, ka nemainās iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamais minimums 230 eiro apmērā mēnesī, 430 eiro minimālās algas saņēmējs pašlaik savā makā ierauga 352,16 eiro, bet pie 500 eiro tie būtu jau 402 eiro. «Starpība ir 49,89 eiro, kas minimālās algas saņēmējam ir būtiska summa, un, lai sasniegtu tādu pašu efektu ar neapliekamo minimumu, tā apmērs ir jāpielīdzina minimālajai alga, kas faktiski nozīmē, ka, mainot tikai vienu – neapliekamā minimuma vai arī minimālās algas apmēru, nav īsti iespējams sasniegt pieaugumu,» analizē A. Dābols. Viņaprāt, lai nepalielinātu izmaksas darba devējam (soc.nodoklis), bet palielinātu algu darba ņēmējam uz rokas vidēji par 30 eiro (līdz 382 eiro) uz neapliekamā minimuma rēķina, tad neapliekamais minimums pie minimālās bruto darba algas 430 eiro būtu jāpalielina līdz 400 eiro. «Piemēram, ja minimālo bruto darba algu palielina līdz 500 eiro un neapliekamo minimumu - līdz 400 eiro, tad soc. nodoklis (kopumā darba devējs+ darba ņēmējs) 175,45 eiro minimālās bruto algas saņēmējam uz rokas ir 436 eiro,» skaidro A. Dābols. Viņš arī atgādina, ka minimālās algas palielināšanas līdzgaitniece ir inflācija, kura sadārdzinās visas preces un pakalpojumus, un faktiski katrs eiro zaudēs savu vērtības daļu. «Tas viss jau ir bijis Latvijā daudzus gadu desmitus, tikai par to vairums sen ir piemirsuši, jo šodien minimālā alga ir vairāk nekā četras reizes lielāka par to, kāda tā bija pirms 15 gadiem, bet tajā pašā laikā it īpaši pirmās nepieciešamības pārtikas produktu, komunālo pakalpojumu un medikamentu cenas ir kāpušas tikpat strauji, ja ne vēl straujāk,» norāda A. Dābols. Viņš arī atzīst, ka inflācija kā dabisks preparāts kausē naudas vērtību, kas nozīmē nemitīgu vajadzību pēc papildu pensiju, pabalstu indeksācijas prasībām.

Uzmanīgi ar ietekmi

Darba devēji arī vērš uzmanību, ka ar minimālās algas mehānisku celšanu faktiski tiek veikta mazāko algu saņēmēju ienākumu līmeņa pacelšana, taču vienlaikus darba algu varot pacelt, tikai paaugstinot darba ražīgumu. Savukārt, ja šāds darba efektivitātes pieaugums neesot iespējams, tad spiediens ir vērsts uz gala produkta vai pakalpojuma cenu.

Tomēr jārēķinās, ka eksporta tirgū paaugstināt realizācijas cenas tikai tāpēc, ka Latvijā tiek paaugstināta minimālā darba alga, neesot iespējams, kas nozīmējot produkcijas pasūtījumu portfeļa maiņu, peļņas samazināšanu vai izmaksu samazināšanu, vai arī visi minētie procesi vienlaikus.

Tāpat jārēķinās, ka minimālās algas palielināšanas rezultātā vēl vairāk strādājošo oficiālā alga varot būs mazāka par valstī noteikto. Pēc Finanšu ministrijas sagatavotās Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018.- 2021. gadam īstenošanas 2018. gadā starpposma novērtējumā norādīts, ka, salīdzinot 2018.gada novembra darba devēja ziņojumus ar iepriekšējā gada novembri, redzams, ka samazinājies gan darbinieku skaits, gan to procentuālais īpatsvars algu grupā līdz 430 eiro, kas liecina par pozitīvu atdevi arī no tādiem nodokļu reformas pasākumiem kā ēnu ekonomikas mazināšana un nodokļu administrēšanas uzlabošana, vienlaikus pieaugot darbinieku skaitam augstākās algu grupās. Proti, algu no 0,01 līdz 430 eiro 2017. gada novembrī saņēma 199 746 darbinieki jeb 24,5% no visiem nodarbinātajiem, savukārt pēc gada 2018. gada novembrī šādas algas saņēmēju skaits bija sarucis līdz 150 548 jeb 18,2% no visiem strādājošajiem.

Eiropas astē

Ir vēl kāds aspekts, proti, Latvijā minimālā alga ir otrā zemākā ES. Šobrīd tā vēl mazāka, pēc Eurostat datiem, ir tikai Bulgārijā – 286,33. Minimālās algas apmērs arī tiek uzskatīts kā faktors, kas liks cilvēkiem doties peļņā uz Lielbritāniju, Vāciju, kur minimālās algas apjoms ir ap 1500 eiro. Tāpēc arī skan aicinājumi saprast, ka mūsu valsts interesēs ir tas, lai Latvija ilgstoši nebūtu darbaspēka paradīze ārvalstu kompānijām. Tāpēc arī šie 50 eiro ir kaut kas, lai cilvēki, kuri ir ilgstoši saņēmuši minimālo algu, saņemtu daudz vairāk.

Vajadzēs atrast balansu

«Priecē valdības locekļu progresīvā pozīcija attiecībā par neapliekamā minimuma paaugstināšanu, vienlaikus neradot papildu spiedienu uz darba algām, it īpaši attiecībā uz ierēdniecību,» vērtē  Latvijas Biznesa savienības prezidente Elīna Egle. Viņa atgādina, ka ilggadējās diskusijas par neapliekamā minimuma un minimālās algas celšanu privātajam sektoram ir pastarpinātas, jo uzņēmējiem (gan reģionāli, gan arī globāli) jāspēj konkurēt darbinieku piesaistē, kur viens no būtiskākajiem faktoriem ir tieši darba alga. «Diemžēl jau pašlaik ir jomas, kurās darba algas pieaugums netiek līdzi konkurētspējas kāpumam un ietekmē pieejamību,» tā E.Egle. Viņasprāt, pašreizējās diskusijas salīdzinājumā ar 10 gadus senu pagātni ir pozitīvs risinājums. E. Egle prognozē, ka, gatavojot nākamā gada budžetu, priekšplānā izvirzīsies jautājums par nodokļu ieņēmumiem. «Svarīgākais bija, ir un būs atrast sava veida balansu visu minēto interešu saskaņošanai,» uzver E. Egle.