Jebkurai galvaspilsētai ir vajadzīga mūsdienīga koncertzāle, tas pieder pie džentlmeņa komplekta, Dienas Biznesam pirms Ventspils koncertzāles Latvija atklāšanas skaidro Ventspils pilsētas domes izpilddirektors Aldis Ābele. Četrās Latvijas pilsētās akustiskās koncertzāles uzceltas, un šodien, 26. jūlijā, turpinās koncertzāles Latvija oficiālā atklāšana

Koncertzāles

Ar Ventspils koncertzāles Latvija atklāšanu, visticamāk, noslēgsies reģionālo koncertzāļu būvniecības ēra, piekrīt A. Ābele. Jaunu akustisko koncertzāļu būvniecībai ekonomiska pamata Latvijā nav, jo to būvniecība ir dārga, arī apsaimniekošanas izmaksas ir iespaidīgas, bet demogrāfiskā situācija rāda, ka ar četrām reģionālajām koncertzālēm pieprasījums tiks apmierināts. Taču A. Ābele pieļauj, ka četras esošās reģionu koncertzāles var kalpot par piemēru un iedvesmot citas pašvaldības veidot mazāka izmēra kultūras centrus.

Klients ir mobils

Vēl viens iemesls, kādēļ Latvijā ar Ventspils, Liepājas, Cēsu un Rēzeknes akustiskajām koncertzālēm jau ir izveidots optimāls koncertu norises vietu tīkls, ir Latvijas un potenciālo ārvalstu apmeklētāju mobilitāte. Klausītājs ir gatavs atbraukt uz koncertu reģionā. Par to liecina Cēsu, Gora un Lielā dzintara pieredze. «Meklēsim nišu, lai nedublētu citas koncertzāles. Neizslēdzam kooperāciju ar citām reģionālajām koncertzālēm, lai, apvienojot resursus, mēs varētu uzaicināt augstākas raudzes māksliniekus,» konkurenci ar citām Latvijas koncertzālēm komentē Ventspils pilsētas domes izpilddirektors. Ikdienā vienā ēkā ar koncertzāli sadzīvos Ventspils Mūzikas vidusskola, kurā audzēkņu un pedagogu kolektīvs kopā sniedzas līdz 600 cilvēkiem. Tas noslogos telpas un ļaus ēku apsaimniekot efektīvāk.

Rīgā nevar vienoties

Katra no reģionālajām koncertzālēm atrodas nozīmīgā pilsētas vietā. Citādi ir ar Rīgu. Jau aptuveni 15 gadus ideju par galvaspilsētas koncertzāli nav izdevies īstenot. Kamēr Rīgā valsts ar pašvaldību nevar vienoties par piemērotāko vietu galvaspilsētas koncertzālei, Latvijā jau tapušas četras. «Jebkurai galvaspilsētai ir vajadzīga mūsdienīga koncertzāle, tas pieder pie džentlmeņa komplekta. Vairāk nekā puse iedzīvotāju dzīvo Rīgā un Pierīgā, tādēļ koncertzālei Rīgā vienkārši ir jābūt, es uzskatu to par aksiomu,» ar skatu no reģiona dalās A. Ābele.

Dārgs magnēts

Lielā dzintara būvniecības izmaksas sasniedza 38,5 milj. eiro, ieskaitot PVN. Latvija izmaksāja 31 milj. eiro. Gora izveidošana maksāja ap 18 milj. eiro, bet Cēsis – ap 14 milj. eiro. Taču ar būvniecības izmaksām finansējuma nepieciešamība nebeidzas, norāda Latgales vēstniecības Gors vadītāja un valdes locekle Diāna Zirniņa. Gors pētījis koncertzāles ekonomisko ietekmi un guvis apliecinājumu, ka reģionālā koncertzāle ir vērtība un magnēts, kas pievelk kultūrtūristus.

«Gors labvēlīgi ietekmē tautsaimniecību – tūrismu, amatniecību, ēdināšanas biznesu. Lai vieglāk būtu diskutēt ar politiķiem un pierādīt savu jēgpilnību, 2016. gadā veicām ekonomiskās ietekmes izvērtējumu, meklējot atbildi uz jautājumu, vai kultūra naudu tikai patērē,» skaidro Latvijas pirmās reģionālās koncertzāles vadītāja. Pētījumā noskaidrots, ka koncertzāle Gors 2015. gadā devusi pievienoto vērtību vairāk nekā 2 milj. apmērā. D. Zirniņa norāda, ka radītais ekonomiskais vilnis dod atpakaļ rezultātu gan pilsētas, gan reģiona līmenī. Gora vadītāja atzīst, ka koncertzāle ir gan emocionāls, gan ekonomisks magnēts, taču jāsaprot, ka koncertzāles uzturēšana prasa nozīmīgus resursus. Rēzeknes koncertzāles gada izmaksu budžets pasākumu programmu veidošanai un ēkas apsaimniekošanai ir ap 1, 5 milj. eiro. «Koncertzāles nebūs Latvijas vienīgais Laimes lācis, kā tas dažkārt izskan. Turklāt nedēļā, kad Latvijai pievienojas Ventspils koncertzāle, Latvijā jau ir intensīva pasākumu programma un ir jādomā, kā šo spriedzi novērst, un tas ir valsts kultūrpolitikas jautājums,» uzsver D. Zirniņa.