Jau tuvāko gadu laikā Andrejsala var kļūt par dinamiskāko attīstības vietu, jo ostas kravas pamet pilsētas centru. Ir visi priekšnoteikumi šo vietu padarīt par īstu pilsētas pērli

Pilsētvide

Īpašnieku intereses gan Andrejsalā, gan Andrejostā, gan Rīgas Pasažieru terminālī pārstāv SIA Riga Port City. Uzņēmums norāda, ka Andrejsalai jābūt dzīvai un ilgtspējīgai pilsētas apkaimei, kas pievelk cilvēkus – dzīvošanai, darbam, izklaidei.

Riga Port City mērķi saskan ar Rīgas pašvaldības attīstības nostādnēm.

Andrejsala strauji mainīsies no industriālas zonas uz sabiedrisku, Dienas Biznesam apstiprināja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora biroja Sabiedrisko attiecību vadītāja Solvita Brence.

«Andrejsalas un Andrejostas teritorijas mēs saredzam kā apkaimi ar lielu potenciālu, kurai nepieciešama tās identitātes izkopšana. Andrejsalai ir divi lieli trumpji: pirmais – ūdensmala, kas, kā zinām, ir viena no nozīmīgākajām Rīgas telpiskajām struktūrām, un otrais – teritorijas atrašanās Rīgas vēsturiskā centrā tiešā tuvumā, tātad viegli un ērti sasniedzama,» norādīja S. Brence.

Neapgūtā krastmala

Patlaban Andrejsalas teritorija Rīgā ir viena no retajām Eiropas lielpilsētu ūdeņu krastmalām, kas nav apgūta. Pēc Rīgas pilsētas Attīstības departamenta norādes, labi piemēri dažādu projektu realizācijai ir teju visās Eiropas metropolēs un pat pašreizējā stāvoklī Andrejsalai piemīt magnētisms, kas piesaista jauniešus, atpūtniekus, māksliniekus, sportistus, romantiķus un pilsētas viesus. Jau patlaban salā notiek radošās darbnīcas, darbojas mākslas telpas, notiek Andrejostas kvartāla koncerti, ir tirdziņš, rinda kafejnīcu un notiek dažādas sporta aktivitātes. Attīstības plānos Daugavas krasta ērta sasniedzamība un labiekārtošana ir viens no galvenajiem uzsvariem. Rīgas platība ir 304 kvadrātkilometri, un 40% no tās aizņem zilās un zaļās teritorijas. Diemžēl daudzas no tām ir grūti sasniedzamas un neapgūtas, tostarp Daugavmala Andrejsalā.

«Ir jāparedz brīva piekļuve ūdenim. Jāveic dažāda tipa un līmeņa krastmalu labiekārtošana, lai veidotu dažādu un interesantu publisko ārtelpu ar skatu punktiem un laukumiem dažādos līmeņos. Būtiski paredzēt arī infrastruktūru krasta sasniegšanai no ūdensobjekta – nelielu piestātņu vai pontonu izveidi dažāda tipa motorizētiem un nemotorizētiem peldlīdzekļiem, kā arī jāveicina ūdens teritoriju izmantošanas dažādošana gan vasaras, gan ziemas sezonā,» teikts Rīgas ilgtspējīgas stratēģijā 2030.

Iespējama dažādība

Rīgas attīstības plānos Andrejsala paredzēta kā daudzfunkcionāla darījumu, mājokļu un nozīmīgu publisku objektu teritorija, kas iecerēta kā pilsētas apakšcentrs, kas tieši saistīts ar jūras pasažieru transportu, jahtu sportu, rekreāciju un tūrismu. Vienkārši runājot, patlaban Andrejsalā var būvēt teju visu tipa būves – gan izklaides parkus, gan koncertzāles, gan dzīvojamās mājas, gan konferenču telpas, gan viesnīcas.

Pašvaldībai salā nepieder neviens zemesgabals, un tas nozīmē, ka noteicēji būs privātīpašnieki un valsts, informēja Rīgas domē. Par Andrejsalas iespējām domāts jau iepriekš. 2009. gadā apstiprināts Andrejsalas detālplānojums, kas izstrādāts pēc SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums pasūtījuma. Teritorijas plānojums piedzīvojis nelielas izmaiņas, ievērojot Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības teritorijas plānojuma grozījumus 2013. gadā. Ir vēl citas ietekmes, kas mazliet maina sākotnējo detālplānojumu. Izmaiņas nav ietekmējušas būvniecības brīvību salā kopumā, un nopietnu ierobežojumu attīstītājiem nav. Pavisam Andrejsalā ir 11 zemesgabali, kuri pieder dažādiem privātuzņēmumiem, kā arī valstij un AS Latvenergo. Andrejsalā atrodas viena dzīvojamā māja, vēsturiskā Rīgas spēkstacija, Enerģētikas muzejs, vēsturiskā Andrejsalas šķirotavas stacija, vēsturiskais elevators, kā arī jaunais elevators.

Kā būvēs

Pašvaldība attīstības procesus privātajā teritorijā ietekmē, nosakot prasības teritorijas plānojumā atbilstoši pilsētas attīstības stratēģijai. Tālāk plāni tiek detalizēti un apstiprināti konkrētos detālplāna darba uzdevumos. Pašvaldība šos detālplānojumus uzrauga izstrādes procesā un vēlāk apstiprina. Būvprojektu fāzē pašvaldība var izvirzīt nepieciešamos nosacījumus, un tās pienākums ir apstiprināt tikai kvalitatīvi izstrādātus būvprojektus.

Andrejsalas attīstības un apbūves koncepcija un noteikumi ir izstrādāti. Attīstības vīzijas ir publiski pieejamas, tomēr saprotams, ka tās var arī mainīties, jo kopš to radīšanas ir pagājis laiks un, iespējams, mainījušās īpašnieku ieceres, kā arī biznesa perspektīvas.

Īsāk sakot, Andrejsalas nākotnes plāni ir starta pozīcijās un viss vēl ir maināms.

«Andrejsalā ir 11 zemes īpašumi un vairāk nekā 50 dažādu telpu un īpašuma nomnieku. Nomnieku struktūra ir ļoti dažāda – gan daudz īslaicīgu nomnieku, gan atsevišķi ilglaicīgi nomnieki. Iepriekš kā Andrejsalas enkurobjekts bija iecerēts Modernās mākslas muzejs, kuru paredzēja veidot bijušajā TEC, tomēr, laikam ejot, šī ideja ir aizgājusi un patlaban meklējam kaut ko jaunu,» Dienas Biznesam sacīja SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums valdes priekšsēdētājs Valters Māziņš.