Dūlu kļūst vairāk, bet pieprasījums aug lēnām

Aprūpes pakalpojumi

Ar katru gadu arvien vairāk sieviešu izvēlas iegūt zināšanas, lai kļūtu par dūlām, rāda mācību centra Līna informācija. Tomēr pieprasījums joprojām ir salīdzinoši neliels.

Vienā vērtē ar augstskolu

Liepājnieces Laines Laugales-Veilandes ģimenes sievietes ar medicīnas jomu saistītas jau trijās paaudzēs. Pēc otrā bērniņa piedzimšanas viņa sajuta, ka vēlas kļūt par dūlu, un sāka mācības ģimenes psiholoģijas centrā Līna Rīgā. Patlaban tā ir Latvijā vienīgā vieta, kas piedāvā šādu iespēju. Pirmajā gadā dūlas mācās kopā ar tā sauktajām PEP mammām, kas atbalsta jaunos vecākus no bērna dzimšanas brīža līdz trīs gadu vecumam.

Katrā grupā līdz šim bija vidēji 14 cilvēku, no šā rudens būs iespējams uzņemt 18, stāsta ģimeņu centra Līna biroja vadītāja Baiba Dukse. «Tas ir optimāls izglītojamo skaits, lai būtu iespējams dalīties savās sajūtās, novērojumos, kas nepieciešams mācību procesā,» viņa pamato. Gada laikā apmāca aptuveni sešas, septiņas grupas. Interese ir no visas Latvijas. Izbraukāt uz nodarbībām ir iespējams, jo dienas grupām mācības notiek reizi mēnesī, vakara – divas reizes. Pēc pirmā gada sievietes ( vīrieši pagaidām interesi par šo specialitāti Latvijā neizrāda), kas vēlas kļūt par dūlām, divus gadus turpina skoloties ģimenes veselības centrā Stārķa ligzda.

Lai Latvijā apgūtu dūlas specialitāti, kopumā nepieciešami trīs tūkstoši eiro, sarēķinājusi L. Laugale-Veilande. «Naudas summa, kas ir jāatstāj par šīm mācībām, ir augstskolas cenas vērta.» Viņai tam vēl jāpieskaita uzturēšanās un ceļa izdevumi.

«No senām dienām sieviete sievieti ir atbalstījusi dzemdību laikā, sniedzot savas zināšanas, atbalstu un pieredzi. Tāpat pēc dzemdībām dzimtas un ciema sievietes bija līdzās jaunajai mammai. Pagatavoja ēst, rūpējās par pārējo sievietes ģimeni. Tas ir labs piemērs dūlas darbam,» saka L. Laugale-Veilande. «Bet šobrīd tas viss tiek pagriezts kā lielas izglītības jautājums.»

Klasisks biznesa plāns nestrādā

«Mācību process ir ļoti dārgs, nezinu, cik ilgā laikā varētu atpelnīt, ja pēc pirmā gada turpinātu mācīties Latvijā. Tad būtu jāstrādā lielpilsētā, jābūt ar vārdu, kas jau ir kā zīmols, gadu gadiem veidotām iestrādnēm, lai varētu intensīvi strādāt,» spriež L. Laugale-Veilande. Pakalpojums nemaksā tik daudz, lai šos izdevumus ātri vien varētu atpelnīt un vēl sākt pelnīt.

Tādēļ viņa izlēmusi pēc pirmā gada Līnā studijas turpināt starptautiskā programmā Childbirth International, ko piedāvā amerikāņi. Par pusgadu ilgām intensīvām mācībām būs nepieciešams šķirties no 600 eiro. Sadarbojoties ar savu mentoru, viņa jau drīkst praktizēt. «Tas ir vairāk darbs ar sevi – jāspēj sevi disciplinēt, lai mācītos, strādāt ar sevis piedāvāšanu,» stāsta L. Laugale-Veilande. Viņa cer, ka gada beigās jau varēs sevi saukt par sertificētu dūlu.

«Šajā jomā nevar uztaisīt klasisku biznesa plānu – izmācīšos un pelnīšu ar to naudu,» saka Latvijas Dūlu apvienības valdes locekle Līga Liepa-Kivilande. Latvijā tikai dažām sievietēm dūlošana ir pamatnodarbošanās. Pārsvarā šī specialitāte ir blakus lieta. Tas ir ne tikai pieprasījuma, bet arī spēju jautājums. Nevar uzņemties sniegt atbalstu desmit dzemdībās mēnesī, jo šis process var sākties neplānoti, bet dūlai tad jāatliek visas pārējās lietas un jāsteidzas pie topošajiem vecākiem. Tāpēc svarīgi, lai ģimene būtu kā īsta atbalsta komanda un, piemēram, vīram vai mammai būtu gana elastīgs darbalaiks, lai varētu pārņemt ikdienas pienākumus. Tā kā profesija ir emocionāli smaga, pēc piedalīšanās dzemdībās arī pašai dūlai nepieciešama sapratne, jo šajā darbā ir ne tikai skaistie, bet arī ļoti smagie brīži.

Ne visi var atļauties

Pēc DB rīcībā esošās informācijas, Rīgā un tās apkārtnē dūlas atbalsts izmaksā aptuveni 300 eiro, citur Latvijā – uz pusi mazāk. Pakalpojuma cenā var būt ietvertas arī divas, trīs tikšanās pirms dzemdībām un viena pēc tām. Dūlas apmācībā, kurām nepieciešama prakse, reizēm to dara par mazāku summu vai vispār bez maksas.

Atšķirībā no daudzām citām Eiropas valstīm Latvijā ir slimnīcas, kur dūlai nepieciešams piemaksāt 20 līdz 50 eiro par piedalīšanos dzemdībās. Šādā gadījumā pakalpojuma izmaksās ierēķina arī šo summu. «Mēs jau pie tā esam pieraduši, bet, kad stāstu Eiropas kolēģēm, pārsvarā brīnās, kāpēc tā,» atzīst L. Liepa-Kivilande. Līdzīga situācija esot vēl tikai Čehijā.

Tajā pašā laikā ir arī pretimnākošas medicīnas iestādes, piemēram, Siguldā, kas ne tikai neprasa atsevišķu samaksu, bet pat aicina dzemdībās izmantot dūlas atbalstu. Rēķina, ka tas ļaus piesaistīt vairāk pacientu un ka tas ir būtiskāk nekā noteikta summa, ko nopelnīt par vēl viena cilvēka klātbūtni.

«Dūlas atbalsts nemaksā ļoti lēti, bet ceru, ka Latvijā tas kādreiz mainīsies un sievietēm būs izvēles iespēja – vai es gribu vai negribu, nevis varu vai nevaru atļauties,» saka L. Laugale-Veilande. Viņa aicina topošos vecākus ieguldīt līdzekļus tieši gaidību, dzemdību un pēcdzemdību procesā, mantu iegādi atvirzot otrajā plānā. «Labāk padomāt par emocionālo atbalstu, nevis tērēt naudu dārgu zīmolu ratiem. Tas, kas notiek gaidību un dzemdību procesā, ar mums kopā būs visu atlikušo dzīvi, bet zīdainītim būs pilnīgi vienalga, vai viņu vizina modīgos ratos, vai velk mugurā brāļu vai māsu lietotos krekliņus.»

Lielākā konkurence – Rīgā

Arī konkurence jomā patlaban ir gana spēcīga. Latvijas Dūlu apvienībā darbojas 91 biedrs, aptuveni 40 ir sertificētas speciālistes, pārējās – apmācībā, taču tas ļauj praktizēt. Taču organizācijā nav iesaistījušās visas valstī strādājošās dūlas.

Pakalpojums pieejams visā Latvijas teritorijā, taču lielāka koncentrācija ir Rīgā un tās apkārtnē. Tas saistīts gan ar to, ka mācības tomēr notiek galvaspilsētā, gan ar lielāku iedzīvotāju skaitu un augstāku maksātspēju, kas nodrošina lielāku pieprasījumu, apliecina L. Liepa-Kivilande. Ir gan dzemdību nodaļas, kur dūlas atbalstu vēl nav sniegušas, bet tas nav saistīts ar pakalpojuma pieejamību, bet pieprasījuma trūkumu vai specifisku mediķu attieksmi. Dažviet aizvien uztraucas, ka dūla jauksies vecmātes darbā. Taču tā nav.

Iemesls tam, ka profesija kļūst aizvien populārāka un pieprasītāka, ir sociālās vides pārmaiņas. «Mēs vairs nedzīvojam ciematiņā, kur visi cits citu pazīst. Mums nav saiknes un vienotības, lai mācītos no citiem,» secina dūla Anna Kreice, kura praktizē Kurzemē.

Lai arī konkurence ir gana liela, katrai dūlai ir sava mērķauditorija. Vienai veiksmīgāk veidojas saikne ar jaunām meitenēm, citai – ar ezotēriskākām būtnēm un tamlīdzīgi. «Tas vairāk ir jušanas jautājums. Vai sajūtam saikni vai nē,» saka L. Laugale-Veilande. Viņa pasmaida, ka ļoti paveicies, jo viens no pašas mārketinga instrumentiem ir vīrs Gatis, kurš pēc profesijas ir frizieris ar plašu klientu loku. «Varu viņam pateikt paldies par iestrādnēm un atbalstu.» Otra būtiska joma ir sociālie tīkli, tāpat aktivitāte masu medijos, reklāma no mutes mutē.

«Tas skaistākais mūsu darbā ir gandarījums. Ja vēlos mainīt pasauli, tad kad vēl labāk sākt, ja ne pašā radības brīdī!» saka A. Kreice. «Ja kādam kaut mazliet esmu padarījusi to pieredzi pozitīvāku, tas ir tā vērts – celties trijos naktī. Un ja vēl bērniņu nosauc tavā vārdā!»