Piedāvājot deviņus principus efektīvas un caurspīdīgas depozīta sistēmas iepakojumam izveidei Latvijā, mazumtirdzniecības tīkls Maxima Latvija aicina pārvērtēt depozīta sistēmas likumprojektu, kuru trešajā lasījumā Saeima skatīs septembrī

depozīta sistēma

«Latvijai būs jāsasniedz tie vides mērķi, kurus mēs kā Eiropas Savienības dalībvalsts esam apņēmušies pildīt no 2025. gada. Šobrīd ir politiska izšķiršanās, ka sistēma ir vajadzīga, tomēr Maxima Latvija diskusijā kā iniciators iesaistās, lai aizstāvētu patērētāju intereses, kas sakrīt ar tirgotāju interesēm. Mūsu definētie deviņi principi efektīvas un caurspīdīgas iepakojuma depozītu sistēmas izveidei Latvijā ir solis atklātas diskusijas virzienā, lai visi spēlētāji tirgū skaidri deklarētu savus nodomus,» Dienas Biznesam sacīja mazumtirdzniecības tīkla Maxima Latvija valdes loceklis Jānis Vanags.

Atbalsta tirgotāji

Pagaidām politiskā izšķiršanās ir par to, ka depozītam tiek paredzēti trīs tipu iepakojumi – stikls, skārdenes un PET pudeles. Maxima Latvija piedāvā jaunu pieeju sarunām par likuma veidošanas iniciatīvu.

«Uz sarunām esam aicinājuši ražotājus, atkritumu apsaimniekotājus un citus iesaistītos. Mēs piedāvājām spēlēt atklātu spēli, deklarēt savus principus šajā sistēmā. Uzrakstīt skaidri, kas ir tās lietas, par ko katrs cīnās, ko vēlas sasniegt. Lai šīs vēlmes ir caurspīdīgas un redzamas visiem. Skaidrus, uz papīra rakstītus nodomus no citiem partneriem sākotnēji nesagaidījām, tādēļ pirmie deklarējām to, kas mums kā tirgotājiem ir svarīgi. Maxima Latvija ir definējusi deviņus depozītu sistēmas principus, un ceru, ka jau tuvākajās nedēļās gan ražotāji, gan atkritumu apsaimniekotāji izteiksies, kuram no šiem principiem viņi piekrīt, kuram – nepiekrīt. Tad arī viss taps skaidrs. Viss ir vienkārši – ir zināms, ka visiem ir savas intereses, bet, ja gribam caurspīdīgu un saprotamu procesu, tad šīs intereses ir jādeklarē,» Maxima Latvija iniciatīvu skaidroja J. Vanags.

Uzņēmums principus deklarēja jūlija sākumā, un to jau atbalstījuši vairāki lieli tirgotāji, piemēram, IKEA, Kurši, Depo, Sky, Mego un citi. Tāds atbalsts nozīmē, ka principi raksturo kopēju tirgotāju viedokli. J. Vanags ir pārliecināts, ka līdz brīdim, kad likums tiks skatīts trešajā lasījumā Saeimā, Maxima Latvija deklarētos principus būs atbalstījuši daudz vairāk tirgotāju. Uzņēmums ir to iniciators un sastādītājs, bet tie ir rakstīti ar kopēju ideju un domu aizstāvēt tirgotāju un patērētāju intereses Latvijā.

Sarunās nesadzirdēti

«Grozi kā gribi, tirgotājiem nav izdevīgi, ka pircēju nauda tiek iesaldēta. Mums ir izdevīgi, ka pircēji pērk preces, nevis burtiski iesaldē naudu iepakojumā, domājot, ka tas ir ieguvējs. Par šādu sistēmu kopumā samaksās tieši patērētājs, līdzīgi kā tika apmaksātas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) vai citas sistēmas, kas teorētiski nodrošina zaļāku dzīvesveidu. Veikala klients ir galapatērētājs, kas maksā par preci, kuras cenā viss ir iekļauts. Tirgotāju interesēs ir nepalielināt vai pēc iespējas mazāk palielināt preču cenu, ja rodas šādas jaunas sistēmas, kas it kā dod pievienoto vērtību. Tas ir iemesls, kādēļ tik aktīvi iesaistāmies diskusijā. Mēs uzskatām, ka, veidojot likumu, kas septembrī Saeimā tiks izskatīts jau trešajā lasījumā, tirgotāju, līdz ar to arī patērētāju viedoklis nav sadzirdēts, un tādēļ Maxima nāk klajā ar savu iniciatīvu un aicina pievienoties tai visus, kuri piekrīt mūsu definētajiem principiem depozīta sistēmas veidošanai,» uzsvēra J. Vanags.

Jautāts, vai pieļauj, ka depozītu sistēma Latvijā varētu tikt veidota bez tirgotāju līdzdalības, J. Vanags norādīja uz vairākiem risinājumiem. Piemēram, stikla taras, PET pudeļu un skārdeņu pieņemšanu varētu organizēt arī pašvaldības pakalpojumu centros, degvielas uzpildes stacijās vai pasta nodaļās. Šīm organizācijām ir loģistikas infrastruktūra un iespējas, tomēr, ievērojot kopējo Eiropas praksi, sistēmas darbība bez tirgotājiem nenotiek. Tirgotāji aprites ekonomikas shēmā ir tikpat lieli spēlētāji kā ražotāji, vien ar to atšķirību, ka piesārņotājs ir ražotājs, nevis tirgotājs, un viņam ir jāsedz izmaksas par piesārņojuma likvidēšanu. Teorētiski šis princips darbojas visā Eiropā, tomēr praktiski ir dažādi izņēmumi. Tieši šis apstāklis mudinājis Maxima Latvija reaģēt pēc iespējas ātrāk, pirms vēl likums pieņemts.

Lietuvas piemērs

J. Vanags Dienas Biznesam norādīja, ka tirgotāja izmaksās depozīta sistēmas uzturēšanā un izveidē iekļaujama gan zemesgabala iegāde, gan telpu būve, gan nepieciešamo darbinieku algas, gan loģistikas izmaksas un daudzi citi faktori.

«Operatīvās izmaksas daudzās Eiropas valstīs ir uz tirgotāju pleciem, bet ideālajā pasaulē par tām būtu jāsamaksā depozīta operatoram, kurš tiek izveidots, lai nodrošinātu sistēmas darbību. Es saprotu, ka lozungu līmenī tieši tā arī ir, bet mēs esam praktiķi. Paskatījāmies, kādas ir depozītu sistēmas, kas ir Eiropā – Dānijā, Igaunijā, Lietuvā, Vācijā, un viss nav gluži tā, kā saukļos sauc,» sacīja J. Vanags.

«Pēdējā, visjaunākā Eiropas Savienības valsts, kur depozītu sistēma ir ieviesta, ir Lietuva. Tur ir izdarīts tā, lai nebūtu tikai divi izšķirīgie spēlētāji – ražotāji un tirgotāji, lomas tiek sadalītas starp trīs spēlētājiem. Tātad juridiski spēku samērs tiek sadalīts trīs trešdaļās, nevis divās pusēs. Faktiski ir tā, ka 1/3 balsstiesību ir ražotājiem, vēl 1/3 – minerālūdens ražotājiem. Tātad tirgotāji ar savu 1/3 iznāk mazākumā un nevar izmainīt būtiskos lēmumus, piemēram, par izmaksu sadalījumu. Rezultāts, vienkāršoti runājot, Lietuvā ir tāds, ka cilvēks, kurš veikalā pērk maizi, subsidē depozītu sistēmu, jo daļa sistēmas izmaksu ir uzliktas uz tirgotāja pleciem. Mēs vēlamies izvairīties no šādas nesabalansētas pieejas,» cer Maxima Latvija pārstāvis.

Jārunā visiem

Maxima Latvija iniciatīvas nolūks ir iesaistīt visas ieinteresētās puses, lai iegūtu maksimāli labāko rezultātu.

«Pirmkārt, pie sarunu galda ir jābūt ražotājam, kas, Eiropas kontekstā lūkojoties, ir piesārņotājs un maksā par depozītu sistēmu. Viņš izvieto iepakojumu, viņš arī maksā par tā savākšanu un pārstrādi. Otrkārt, izšķirīgs spēlētājs depozītu sistēmā ir tirgotājs, jo viņš neizbēgami ir iesaistīts depozītu sistēmas darbībā. Pie tirgotāja atrodas iepakojums, kuru pārdod, un visbiežāk tirgotājs ir arī tas, kurš nodrošina iepakojuma savākšanu. Mēs esam gandarīti, ka procesā aktīvi piedalās atkritumu apsaimniekotāji, Vides ministrija, nevalstiskās organizācijas, piemēram, FICIL. Tikai visu iesaistīto pušu interešu līdzsvarošana dos rezultātu,» teica J. Vanags.

Viņš arī norādīja, ka iepakojumu sistēmas savākšanas punkti tirdzniecības vietās nav vienkārša lieta. Maxima Latvija šādi iepakojuma savākšanas punkti ir jau bijuši, un tīkls no tiem atteicies, jo tīrības un higiēnas ievērošanai bijušas ļoti augstas izmaksas. «Realitātē iepakojumu ne vienmēr piegādā tīru, piegādā tā saucamie «mežu un parku sanitāri», kuriem nav, kur izmazgāt pudeli. Tāda ir ikdiena, kas nav pieņemama pircējiem, kas vēlas ienākt tīrā un patīkamā veikalā,» sacīja J. Vanags.

Klientam taisnība

Maxima Latvija nostāja depozītu sistēmas izveides procesā ir tāda, ka tirgotājs ir patērētāja, proti, sava klienta pusē. «Mēs vēlamies, lai patērētājs iesaldē pēc iespējas mazāk naudas un tērē to ģimenei, atpūtai, un, neslēpsim, – arī veikalā. Tādējādi mūsu biznesa intereses sakrīt ar patērētāja interesēm, un tādēļ varam izmantot savu korporatīvo resursu patērētāja un savu interešu aizstāvībai vienlaikus,» norādīja J. Vanags.

Praksē ir divas lietas, kuras Maxima Latvija vēlas ievērot. Proti, pirmā ir tā, ka klienti alkst tīru vidi, bet otrā, ka nevēlas par to pārmaksāt.

«Brīdī, kad likums stāsies spēkā, cilvēki, kas maksās depozīta maksu un depozīta sistēmas uzturēšanas maksu, to pilnīgi noteikti pamanīs. Viņi to pamanīs katru dienu, nevis reizi četros gados kā gadījumā ar Saeimas vēlēšanām,» sacīja J. Vanags, norādot arī praktisku piemēru.

Maxima Latvija ir uzsākusi fundamentālu iniciatīvu, sistēmiski samazinot cenas svarīgākajam produktu grozam, un ir zināmi pirmie rezultāti.

«Lepojamies, ka pērn Maximai izdevās sabremzēt inflāciju. Tā ir liecība, ka cilvēki pievērš uzmanību cenai, kā arī cilvēki pamana, ka pārtikas segmentā cenu pieaugums ir mazāks nekā vispārējā inflācija valstī,» klientu vērību skaidroja J. Vanags.

Vienlaikus viņš neslēpa arī jebkura tirgotāja interesi mazināt apritē esošo patērētāju līdzekļu iesaldēšanu, kā arī tēriņus sistēmas uzturēšanai.

Par tīru vidi

Jautāts, vai kopumā atbalsta depozītu sistēmas izveidi, J. Vanags atzina: «Tirgotāji atbalsta ideju kopumā. Mēs redzam, kā mainās klientu domāšana, un pieprasījums pēc tīras vides pieaug. Vides apziņa palielinās, un arī mēs kā tirgotāji izstrādājām savu turpmāko septiņu gadu stratēģiju – esam paredzējuši korporatīvās sociālās atbildības sadaļu, kur ir specifiski vides mērķi. Vides atbildība ir tā, ko pircējs pieprasa.»

Maxima Latvija savā distribūcijas centrā Rīgā pārgājusi uz jaunākās paaudzes elektroiekrāvējiem. Šis starp līdzīgiem ir lielākais elektromobilitātes projekts Ziemeļeiropā. Maxima bija iniciators izmaiņām regulējumā, kas ļauj samazināt pārtikas pārpalikumus, un jau tuvākajā laikā Maxima Latvija veiks pirmos pārtikas ziedojumus. Šeit stāsts ir par tiem pārtikas produktiem, kuri pēc derīguma termiņa beigām vēl ir lietojami, bet veikalu plauktos būt vairs nevar, piemēram, putraimi, kafija, maize. Tāpat Maxima ir pirmais mazumtirgotājs Baltijā, kas uzsācis saules paneļu programmu uz veikalu jumtiem. Latvijā pirmais saules enerģijas projekts tiks atklāts jau šogad.

«Ja paskatāmies uz tirdzniecības centru Akropole, tur jumts virs Maximas ir divu futbola stadionu lielumā. Var jau teikt, ka Latvijā klimats nav piemērots un saules paneļi nav īsti izdevīga lieta, bet veikaliem papildu enerģiju vajag tieši vasarās temperatūras samazināšanai aukstumiekārtās. Tā ka mums saules enerģiju vajag tieši tad, kad saules aktivitāte ir visaugstākā. Tiesa, saules paneļu izmaksas vēl aizvien nav pietiekami zemas un kopumā projekts nav ar pozitīvu zīmi. Šeit mēs ar vienu soli esam nākotnē, cerot, ka saules paneļu cenas samazināsies, bet mēs jau ar tehnoloģiju būsim iepazinušies un to pielāgojuši. Līdzīgi ir darbā ar depozītu sistēmas modeli – mēs skatāmies nevis uz lozungiem un saukļiem, bet gan uz praktiskām lietām. Arī obligātā iepirkuma komponentes sistēma tika veidota ar zaļu ideju un cēlu mērķi, tomēr iznākums atšķiras no iecerētā. Saukļiem uzņēmējdarbībā nav liela svara, jo biznesā strādā praktiski risinājumi,» norādīja J. Vanags.

Pēdējais brīdis

Maxima Latvija izstrādātie deviņi principi ir pārstrādāti arī likuma grozījumu formā un iesniegti tālākai virzībai Saeimā. Radot jaunu sistēmu, jebkurā gadījumā ir jārēķinās ar izmaksām, uzturēšanu un investīcijām. J. Vanags Dienas Biznesam izteica bažas, kas balstītas praktiskos apsvērumos, paredzot, ka ir risks radīt papildu slogu patērētājam, veidojot iepakojuma depozītu likumu kā līdz šim.

«Patlaban ir pēdējais brīdis izdarīt nepieciešamo, jo likums Saeimā ir trešajā lasījumā un par to balsos septembrī. Mēs ar saviem argumentiem esam varējuši daļēji pārliecināt likumprojekta izstrādātāju Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Par daļu no izstrādātajiem principiem ir izdevies pārliecināt deputātus. Grozījumi ir iesniegti, un es ceru, ka šo sistēmu var uztaisīt tādu, lai tā ir patērētājam draudzīga. Mēs saprotam, ka tas būs dārgāk, nekā dzīvot bez sistēmas, tomēr šīs izmaksas var mazināt un padarīt saprotamas,» uzņēmuma pozīciju skaidroja J. Vanags.