Pirmo reizi pēdējo 25 gadu laikā stiprie alkoholiskie dzērieni Latvijā kļūs lētāki, jo no 1. augusta uz septiņiem mēnešiem tiek samazināta akcīzes nodokļa likme, taču pircēji lētāku alkoholu varot ieraudzīt ar laika nobīdi

Akcīzes nodoklis

Tādu ainu redz DB aptaujātie. Jāatgādina, ka no 2019. gada 1. augusta ir spēkā grozījumi akcīzes nodokļa likumā, kas paredz stipro alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likmi noteikt 1564 eiro par 100 litriem līdzšinējo 1840 eiro vietā. Tā ir sava veida atbilde Igaunijas parlamenta lēmumam ar 1. jūliju par 25% samazināt akcīzes nodokļa likmes daļai alkoholisko dzērienu – stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem no 2 508 eiro līdz 1 881 eiro par 100 litriem absolūtā spirta, sidram no 84,41 eiro līdz 63,35 eiro par 100 litriem un alum no 16,92 eiro līdz 12,7 eiro par 100 litriem par katru absolūtā spirta tilpumprocentu. Jaunā akcīzes nodokļa likme 1564 eiro par 100 litriem stiprā alkohola būs zemāka arī nekā dienvidu kaimiņvalstī esošā - 1831,54 eiro. Izskanējušas prognozes, ka Latvijas – Lietuvas pierobežā varētu pieaugt dienvidu valstī dzīvojošo vēlme iegādāties stipro alkoholu Latvijā, jo Latvijā akcīzes nodokļa likme un līdz ar to arī cena par analogu produktu grādīgo dzērienu būs zemāka nekā dienvidu kaimiņvalstī. Vienlaikus jārēķinās, ka akcīzes nodokļa likme 1564 eiro par 100 litriem stipro alkoholisko dzērienu būs spēkā līdz 2020. gada 29. februārim, kad tā tiks palielināta atbilstoši iepriekš paredzētajai likmei – līdz 2025 eiro par 100 litriem. Protams, pastāv iespēja, ka Saeima savu šīs vasaras lēmumu var arī mainīt.

Cita risinājuma nebija

«Saprotams, ka pēc Igaunijas lēmuma par akcīzes nodokļa likmju pazemināšanu Latvija nevarēja neko nedarīt, un tāpēc ir loģiska akcīzes nodokļa likmes samazināšana Latvijā,» uzsver Latvijas Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols. Viņš atzīst, ka akcīzes nodokļa likmes samazināšana būtībā nozīmētu viena litra stiprā alkohola pudeles cenu samazināt robežās no 1,5 līdz 2 eiro. «Tā kā nodokļu administrācijas instrukcija neparedz vecā samaksātā akcīzes nodokļa pārrēķinu attiecībā pret jauno, tad tirgotājiem vispirms nāksies pārdot savus krājumus par nosacīti veco cenu, un tas nozīmēs, ka jaunās – samazinātās – akcīzes nodokļa (līdz ar to arī mazāka pievienotās vērtības nodokļa) efektu stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem varēs ieraudzīt tikai pēc kāda laika,» norāda D. Vītols. Viņaprāt, par to, kādas būs jaunās cenas, varēs runāt pēc vairākām nedēļām. «Protams, stiprā alkohola cena mainīsies, taču ātrāk tas varētu būt redzams pie tirgotājiem, kas spēs ātri iztirgot krājumus vai arī nebija ievērojami daudz iegādājušies alkoholu uz priekšu,» prognozē D. Vītols. Ir zināms, ka jūlijā mazumtirgotāji ievērojami mazāk iegādājās grādīgos alkoholiskos dzērienus. Viņš prognozē, ka realizācijas apjomus samazinātā akcīzes nodokļa likme nespēs noturēt bijušajos augstumos, taču tā spēs samazināt to krituma apmēru. D. Vītols norāda, ka pašlaik ir runa nevis par jaunu pircēju piesaisti no ārzemēm, bet gan par esošo pircēju noturēšanu. «To, kāda būs realitāte, rādīs laiks, jo nav iespējams prognozēt, kādu piecenojuma (apmēra) politiku īstenos Igaunijas un Latvijas tirgotāji, jo šobrīd šajā jomā konkurencei robežas nepastāv un abi cīnās par Igaunijas un Somijas pircējiem,» tā D. Vītols.

Dalītas jūtas

«Akcīzes nodokļa likmes samazināšanu vērtējam ar dalītām jūtām,» situāciju atklāj Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henrihs Danusevičs. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka pierobežas tirdzniecībā tas ir būtisks solis konkurētspējas virzienā, taču bažas raisa pats izpildes mehānisms, kas iekšzemes tirgotājiem rada neērtības un pat problēmas – līdzekļu iesaldēšanu. «Proti, šoreiz samazinot akcīzes nodokļa likmi, netiks veikta stiprā alkohola inventarizācija un valsts neatmaksās samaksāto akcīzes nodokļa starpību starp jauno un veco par tiem krājumiem, kas ir veikalu plauktos un to noliktavās. Rezultātā tirgotāji tiks nolikti zem pamatīga spiediena – akcīzes nodoklis ir samazināts, bet cena alkoholam veikalā nebūs zemāka, jo daudziem, it īpaši mazākiem tirgotājiem, nebūs iespēju samazināt realizācijas cenu citādi kā tikai uz savas peļņas rēķina,» skaidro H. Danusevičs. Viņaprāt, minēto iemeslu dēļ no šāda risinājuma mehānisma ieguvēji varētu būt tikai pierobežā strādājošie tirgotāji un arī tādi, kuriem pašlaik nav būtisku alkohola krājumu plauktos un noliktavā. «Tirgotājiem nav arī tādu iespēju izsekot, kāds stiprais alkohols tiek atvests ar jauno vai tomēr veco akcīzes nodokļa likmi,» piemetina H. Danusevičs. Viņš uzskata, ka tirgotājiem stiprais alkohols ar esošo augsto akcīzes nodokļa likmi būs jāiesaldē līdz brīdim, kamēr šī nodokļa likmes atgriezīsies bijušajos apmēros, jo to cilvēki vienkārši nepirks. «Dārgākie dzērieni, kuru patēriņš nav ļoti liels, visticamāk, veikalā lētāk nemaksās, bet inventarizācija tam tik un tā būs jāveic,» prognozē H. Danusevičs. Viņš pozitīvi vērtē nodokļu administrācijas sagatavoto skaidrojumu – instrukciju, kas un kā jādara tirgotājiem.

Igauņu cīņa par somiem

Jebkuras izmaiņas vislabāk var redzēt Valkas un Valgas piemērā, tāpēc arī Latvijas atbildi Igaunijas lēmumam samazināt akcīzes nodokli Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis vērtē kā saprātīgu. «Tas ir Latvijas valsts interesēs, kaut arī risinājums – akcīzes nodokļa samazinājumu terminēt uz septiņiem mēnešiem – nav tas pareizākais, jo loģiskāk būtu, ja šāds lēmums spēkā būtu uz daudz garāku termiņu,» savu pozīciju skaidro V.A.Krauklis. Viņš steidz piemetināt, ka Igaunija samazināja akcīzes nodokļa likmi ar 1. jūliju, tomēr alkohola cenu kritums ziemeļu kaimiņvalstī iestājās ar zināmu nobīdi, jo tajā nav paredzēta akcīzes nodokļa pārrēķināšana tiem krājumiem, kas jau nonākuši veikalu noliktavās. «Tādējādi, izņemot prāmjus, veikalos par būtiskām alkohola cenu korekcijām jūlijā vēl nevar runāt, kaut arī vienai vai divām preču kategorijām tirgotāji spēja samazināt cenas,» secina V. A. Krauklis. Viņaprāt, tikai tad, kad Igaunijas tirgotāji būs pārdevuši noliktavu krājumus un plauktos esošo alkoholu ar veco akcīzes nodokli, tikai tad varēs ieraudzīt jaunās cenas un arī novērtēt to ietekmi. «Šī nobīde parasti ir 1 līdz 1,5 mēneši, un tikai tagad var redzēt, kā sākas cenu kritums alkoholam Igaunijas veikalos,» uzsver V. A. Krauklis. Minēto iemeslu dēl arī Latvijas lēmums par akcīzes nodokļa samazināšanu tikai stiprajam alkoholam ar 1. augustu ir salīdzinoši tuvu reālajam cenu kritumam Igaunijas veikalos, un ziemeļu kaimiņu pircēji, to zinot, esot nogaidījuši. «Valkā joprojām redzam daudz auto ar Skandināvijas valstu numurzīmēm, jo sarafānu radio ziņa «Latvijā ir lētāk» joprojām strādā, vienlaikus ziemeļu kaimiņi ar savu lēmumu atkal ieinteresēja skandināvus vairāk braukt uz Igauniju un līdz ar to arī uz Latviju,» stāsta Valkas novada domes priekšsēdētājs. Viņaprāt, uz šo situāciju ir jāraugās plašāk – Igaunijas lēmums samazināt akcīzi alkoholam bija vērsts uz Skandināvijas pircēju atgūšanu, nevis igauņu pircēju plūsmas apturēšanu uz Latviju.

«Latvijas publiskajā telpā neizskan informācija par to, kas bija galvenais iemesls, kāpēc Igaunija samazināja akcīzes nodokļa likmes alkoholam, bet tas bija par aptuveni 30% sarūkošais Somijas tūristu skaits, kas Igaunijas budžetā ienesa daudz vairāk naudas, nekā Igaunijas pircēji ienes Latvijas valsts budžetā,» tā V.A.Krauklis.