Cilvēki ar invaliditāti – viens no risinājumiem darbaspēka trūkuma problēmai

Darba tirgus

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētajiem bezdarbniekiem ar invaliditāti ir labs potenciāls, lai iekļautos darba tirgū. Atsevišķu personu nodarbinātības iespējas atkarīgas no invaliditātes grupas un traucējumu veida, bet vairākums šo cilvēku, saņemot atbalstu, spējīgi veikt profesionālos pienākumus, norāda NVA direktore Evita Simsone.

Cilvēki ar īpašām vajadzībām ir viena no Nodarbinātības valsts aģentūras prioritātēm. Kādēļ tā?

Visi zinām, ka šobrīd ir ļoti aktuāls jautājums par darbaspēka pieejamību, darbaspēka rezervi. Mēs redzam, ka personu ar invaliditāti grupā tā ir atrodama. Tikai jāmeklē pareizie risinājumi, kā šie cilvēki varētu integrēties darba tirgū.

Gan no uzņēmējiem, gan izglītības iestādēm ir dzirdēts viedoklis, ka cilvēki ar īpašām vajadzībām, kas sev noticējuši, spēj atrast darbu. Tajā pašā laikā diezgan bieži ir situācijas, kad pašiem liekas – viņi neko nevar. Vai NVA pakalpojumi palīdz iziet no šī apburtā loka?

Šī ir viena no Nodarbinātības valsts aģentūras būtiskākajām lomām – dot apziņu ne tikai personām ar invaliditāti, bet visiem tiem, kuri zaudējuši ticību būt nodarbināti, ka var atrast sev piemērotu darbu. Mūsu komandā strādā karjeras konsultanti, kuri primāri palīdz cilvēkiem atrast viņu stiprās puses, ir arī speciāla programma – Atbalsts ilgstošajiem bezdarbniekiem – un speciāla programma personu ar invaliditāti integrēšanai darba tirgū. Piedāvājam motivācijas programmu. Kad tā pabeigta, ar šiem cilvēkiem personīgi strādā mentori, kas palīdz atrast darbu vai iesaistīties kādā no aģentūras pasākumiem – apmācību programmās, subsidētajās darbavietās. Nereti mentori palīdz praktiski, piemēram, sagatavot CV un uzrakstīt motivācijas vēstuli. Ir gadījumi, kad pat kopā ar klientu dodas uz darba interviju, lai būtu iedrošinājums.

Tātad var piekrist viedoklim, ka ir situācijas, kad cilvēkiem pietrūkst motivācijas strādāt?

Nepārprotami. Bezdarbnieku ar invaliditāti īpatsvars reģistrēto bezdarbnieku kopskaitā pieaug. Bet tā nav viennozīmīgi negatīva iezīme. Tajā redzam arī pozitīvo aspektu, jo esam ļoti intensificējuši sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām, kas pārstāv personas ar invaliditāti. Tas ir pirmais solis iedrošinājuma virzienā, jo esam varējuši panākt, ka cilvēki ar invaliditāti, kas pirms tam bijuši noslēgušies, nav varējuši atrast iespēju būt nodarbinātiem, spēruši pirmo soli un reģistrējušies pie mums, lai tālāk saņemtu pakalpojumus un nonāktu darba tirgū. Bet tas nav raksturīgi tikai personām ar invaliditāti. Bieži arī cilvēki, kam nav nekādu veselības problēmu, bet kuri ilgstoši nevar atrast darbu, zaudē ticību saviem spēkiem, motivāciju strādāt.

Personas ar invaliditāti mūsu uzskaitē bieži vien ir vecumā virs piecdesmit gadiem un ieguvušas profesionālo izglītību. Iespējams, iepriekš iegūtā izglītība ir novecojusi, jo profesijas šobrīd ļoti strauji mainās. Bet var būt arī situācijas, kad invaliditāte iegūta, tieši strādājot profesijā. Šie cilvēki bieži daudzus gadus strādājuši vienā un tajā pašā darbavietā, un tad pirmā doma ir – es neko citu nemāku, nevaru, kur lai vairs eju piecdesmit gadu vecumā. Mūsu lielais darbs ir atrast stiprās puses, palīdzēt nekoncentrēties uz to, ko nevar, bet ieraudzīt, ko var.

Pēc statistikas datiem, lielākā daļa bezdarbnieku, kuriem ir invaliditāte, ieguvuši profesionālo izglītību. Vai darba devējiem izglītības līmenis ir būtisks vai tomēr lielākais uzsvars liekams uz prasmēm?

Mūsdienu straujo pārmaiņu laikmetā formālā iepriekš iegūtā izglītība arvien vairāk zaudē savu nozīmību. Daudz lielāka vērtība ir mūsdienu darba tirgum atbilstošām prasmēm un spējai pielāgoties, adaptēties jaunā situācijā, mācīties un pilnveidoties. Salīdzinot profesijas pirms desmit, piecpadsmit gadiem un šobrīd, jāsecina, ka, attīstoties tehnoloģijām, vajadzīgas jaunas prasmes, lai darītu to pašu darbu.

Vai mazinās tendence, ka cilvēkus ar īpašām vajadzībām nevēlas pieņemt darbā?

Mazinās, bet, protams, mums gribētos, lai viss notiek straujāk un lielākā apjomā. Sabiedrība kā tāda kļūst sociāli atbildīgāka, un tas notiek arī uzņēmējdarbības vidē. No darba devēju puses esam dzirdējuši, ka nereti cilvēki ar invaliditāti ir vieni no lojālākajiem darbiniekiem, jo ļoti augsti novērtē viņiem doto iespēju, strādā ļoti apzinīgi un labi.

Izpētot NVA mājaslapu, redzams, ka uzņēmējiem pieejami daudz un dažādi atbalsta instrumenti, kas paredzēti, lai veicinātu cilvēku ar īpašām vajadzībām nodarbinātību. Kurus no tiem darba devēji visbiežāk izmanto?

Uzņēmēju visbiežāk izmantotais pakalpojums personu ar invaliditāti iekļaušanai darba tirgū ir subsidētās darbavietas. Mums ir liels gandarījums arī par darba devēju atsaucību un piedalīšanos akcijā, ko uzsākām 2017. gadā. Aicinājām darba devējus atvērt savu uzņēmumu durvis personām ar invaliditāti, lai palīdzētu šīm abām grupām tuvināties, kā arī, lai mazinātu stereotipus kā vienā, tā otrā pusē. Vēlējāmies parādīt šiem cilvēkiem, kā ir strādāt mūsdienu uzņēmumos, un darba devējiem piedāvāt iespēju iepazīties klātienē ar šiem cilvēkiem, novērtēt viņu potenciālu, ieinteresētību būt nodarbinātiem. Pirmajā gadā bijām ļoti piesardzīgi un bažīgi, kā tas izdosies, bet guvām gandarījumu par rezultātiem. Otrajā gadā ieinteresētība no abām pusēm bija vēl lielāka. Pirmajās tikšanās reizēs jau tika noslēgti darba līgumi.

Šogad, īstenojot skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumu, īpašu uzmanību pievērsām skolēnu ar invaliditāti atbalstam. Piedāvājām motivējošākus nosacījumus tiem darba devējiem, kas izvēlējās nodarbināt šos bērnus un jauniešus.

No darba devējiem noprotams, ka ir sarežģīti aizpildīt dokumentāciju, lai saņemtu atbalstu par cilvēku ar īpašām vajadzībām nodarbināšanu, turklāt ieguvums ir salīdzinoši mazs. Vai iespējams atvieglot birokrātisko slogu?

Kad runa ir par valsts un Eiropas fondu finansējumu, tam vienmēr ir zināma birokrātijas deva. No tā nevar pilnībā izvairīties. Brīdī, kad kāds darba devējs pirmo reizi piesakās mūsu pakalpojumam, droši vien var šķist gana sarežģīti aizpildīt vajadzīgos dokumentus. Mūsu darbinieki, kas filiālēs ar šīm lietām nodarbojas, ir gana atsaucīgi un vienmēr gatavi palīdzēt.

Birokrātijas mazināšana vienmēr bijusi aktuāla valsts pārvaldē. Mēs to apzināmies un mēģinām ierobežot, cik vien mūsu spēkos. Esam apņēmušies pārskatīt visus birokrātiskos risinājumus, ko esam radījuši paši, kas netiek prasīti ārējos normatīvajos aktos, ko neprasa sadarbības iestādes. Kopā ar darba devējiem skatāmies, ko varētu pilnveidot un atvieglot.

Vai ir vēl kādi atbalsta mehānismi, ko vajadzētu ieviest no ārzemju pieredzes? Varbūt kādi jauninājumi tiek virzīti varas gaiteņos?

Bez jau minētajiem pakalpojumiem ir vēl citi piedāvājumi. Ja uzņēmumā veido subsidēto darbavietu, nodarbinātajai personai tiek subsidēta darba alga, darba vadītāja atalgojums. Līdztekus iespējams saņemt atbalstu darbavietas pielāgošanai atbilstoši ergoterapeita atzinumam. Ja uzņēmējs neizvēlas darba algas subsīdiju, iespējams saņemt atbalstu arī tikai darbavietas pielāgojumam. Tāpat sadarbībā ar biedrību SUSTENTO piedāvājam izglītojošu pakalpojumu, kas jāzina darba devējiem, nodarbinot personu ar invaliditāti. Reģionos kopā ar kolēģiem no organizācijas aicinām uzņēmējus uz tikšanos. Tāpat arī pārējie mūsu pakalpojumi pieejami personām ar invaliditāti, nav nekādu ierobežojumu.

Par radikālām izmaiņām vai jauninājumiem šobrīd nerunājam, jo piedāvājam diezgan plašu pakalpojumu klāstu. Mēs vairāk gribētu palielināt intensitāti un apjomu, kādā gan darba devēji, gan personas ar invaliditāti iesaistās mūsu pasākumos un pakalpojumos.

Bet pēc laika darba alga uzņēmējam jāmaksā pašam. Cik liela interese nodarbināt cilvēku ar īpašām vajadzībām ir arī pēc tam, kad viņš ievadīts darbā un kompānijai beidzies atbalsta saņemšanas laiks?

Tas ir galvenais pasākuma mērķis – sniegt finansiālo atbalstu sākotnējā posmā, kad cilvēks apgūst vajadzīgās prasmes, lai strādātu konkrētajā darbavietā, kā arī, lai uzņēmums adaptētos jaunai vai citādai situācijai. Pēc tam jau cilvēks iet kopējā plūsmā un strādā pastāvīgi uzņēmumā. Situāciju monitērojam sešu mēnešu periodā. Darbā iekārtošanās procenti ir pietiekami augsti. Gandrīz 80 procenti darbinieku paliek šajās darbavietās.