2018. gadā IT uzņēmuma Visma Enterprise apgrozījums pieauga par 9%, sasniedzot 7,6 miljonus eiro

Informācijas tehnoloģijas

«Ja runājam par pagājušo gadu, man kā vadītājai ir lepnums par to, ka mums ir izdevies izdarīt visu, ko apsolījām akcionāriem. Tas rada ārkārtīgu gandarījumu,» saka Antra Zālīte, SIA Visma Enterprise vadītāja. Akcionāri no Latvijas struktūrvienības sagaida izaugsmi, un viņa teic, ka no tāda viedokļa vēl daudz kas darāms efektivitātes paaugstināšanas jomā. Efektivitātes paaugstināšana līdzās lieliem projektiem ietver arī šķietamus sīkumus. Piemēram, nesen uzņēmums pārskatīja līgumu procesu, to uzlabojot. A. Zālīte ir pret papīra līgumu iešūšanu, jo neredz jēgu, kāpēc kompānijā labākajam pārdevējam būtu jātērē tam laiks. Lai gan tās katru reizi ir tikai dažas minūtes, mēneša griezumā tas ir ilgs laiks, ko varētu izmantot lietderīgāk – atbilstoši speciālistu augstajai kompetencei. «Līgumu iesiešana ir bezjēdzīgi pavadīts laiks. Tas man sāp visvairāk, jo nav dārgāka resursa par mūsu laiku. Šādi laika zagļi arvien ir uz katra trešā soļa,» saka A. Zālīte.

Šobrīd Visma Enterprise strādā 103 darbinieki, un uzņēmumā ir konservatīva pieeja cilvēku skaita palielināšanai. Pirms pieņemt kādu jaunu darbinieku, vienmēr tiek domāts, vai konkrēto darbu vispār vajag darīt, kā to darīt efektīvāk, vai pienākumus nevar pārdalīt starp esošajiem darbiniekiem. «Samazinot tehnisko darbu, paliek vairāk laika vērtības sniegšanai klientiem,» saka A. Zālīte.

140 jauni klienti

Pērn Visma Enterprise bija 140 jauni klienti. «Katrs no tiem ir jauns sistēmas klients, kam jārada licence, jāpalīdz uzinstalēt, jāsakārto visi sākuma parametri, jānokonfigurē sistēma pēc viņa vajadzībām tādā formātā, kas viņam ir derīgs. Viņi visi ir jāapmāca, jāpastāv klāt un jāizdara viss cits, kas nu katram vajadzīgs. Tas nav tas pats, kas izsniegt Microsoft Word licenci - tas ne tuvu nav tik vienkārši,» apgalvo A. Zālīte.

Aizpērn uzņēmumam bija 120 jauni klienti, un tas jau šķita ļoti daudz. Raksturojot jaunos klientus, viņa teic, ka daļa no tiem ir tādi, kam nekad iepriekš nav bijušas nopietnas IT sistēmas, un tie līdz šim ir kaut kā iztikuši, piemēram, pirkuši grāmatvedības ārpakalpojumu. «Kamēr uzņēmumam ir jāizraksta neliels rēķinu skaits, savs grāmatvedis īsti nav vajadzīgs. Ar pliku grāmatvedību ilgi var dzīvot ārpakalpojumā. Taču, uzņēmumam augot, neizbēgami parādās vajadzība pēc grāmatvedības un citām IT sistēmām, un uzņēmumā jābūt cilvēkam, kas to uz vietas var vadīt. Tiklīdz uzņēmums uz lietām skatās plašāk, piemēram, tam ir nopietnāka iepirkumu un sagādes procedūra, vairākas noliktavas, materiāli visu laiku kustas, vērtīgāki pamatlīdzekļi, darbinieki maina lomas, nēsā līdzi informāciju, un tiem jāzina, kur tā atrodas, parādās vajadzība plānot. Tikko šis process kļūst apgrūtinošs un uzņēmums nespēj būt precīzs, zūd efektivitāte. To saprotot, var novērtēt, kā IT sistēmas atvieglo dzīvi,» viņa teic. A.Zālīte secina, ka arvien vairāk uzņēmumu sāk apzināties, ka, lai varētu strādāt efektīvi, jābūt pareiziem rīkiem. Līdzīgi kā mežā vajadzīgs nevis vienkāršs zāģis, bet ass un no laba metāla, tāpat ar IT sistēmām. Turklāt vajadzīga ne vien laba sistēma, bet arī veiksmīgi ieviesta – lietotājiem jāmāk to izmantot, citādi nekad nebūs gaidīto rezultātu. «Uzņēmumi to sāk apzināties, ir gatavi investēt,» tā A. Zālīte.

Prognozē nākotni

Viens no lielākajiem projektiem pērn bija risinājums Tiesu administrācijā biznesa inteliģences jomā. Iestāde izmanto arī prognozēšanas sistēmu ar mašīnmācīšanās elementiem, kas analizē tiesnešu noslodzi un lietu izskatīšanas laiku, kas palīdz plānot, cik tiesnešus, ar kādu slodzi, ar kādu specializāciju un pēc cik ilga laika vajadzēs. Tas ir svarīgi, jo tiesneši ir jāgatavo. Biznesa inteliģences risinājumi ļauj analizēt, vai, piemēram, papildinot tiesnešu skaitu par trīs, samazināsies lietu izskatīšanas ātrums. Tā var analizēt bremzējošos faktorus, izdarīt secinājumus, koriģēt plānus. «Zinām, ka arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests aktīvi lieto mūsu biznesa inteliģences risinājumu, lai plānotu savas ekipāžas, ņemot vērā dažādus apstākļus,» saka A. Zālīte.

Katrai stadijai savs

«Biznesa inteliģences risinājumi iegūst vērtību brīdī, kad spēj palīdzēt pieņemt lēmumus par nākotni no vēsturiskiem datiem. Skaidrs, ka biznesā lēmumus pieņem pēc sajūtām, kas ne vienmēr ir labākais padomdevējs. Protams, sajūtas trenējam uz datiem, savu pieredzi, kas iedod pieņēmumu, ko nevar verificēt. Taču biznesā ir svarīgi pārbaudīt pieņēmumus. Līdzīgi kā investējot – ir svarīgi saprast, vai, ieguldot desmit miljonus, spēšu tos atpelnīt un cik ilgā laikā. Biznesa inteliģences sistēmas var palīdzēt, pieejamos datus papildinot ar dažādu citu informāciju. Šodien iespējas ir fantastiskas,» saka A. Zālīte.

Ar biznesa inteliģences risinājumiem esot tāpat kā ar kurpēm, cilvēkam augot,– katram vecumam ir piemēroti citi apavi. Piemēram, kad bērns mācās staigāt, tam vajag mīkstas un stabilas čībiņas. Kad cilvēks aug lielāks un grib skriet, vajag labas skrienamās kedas, bet vecumā vajag ortopēdiskos apavus un reizēm arī spieķīti. Mazo uzņēmumu, kas bieži vien izmanto grāmatvedības ārpakalpojumus, pamatvajadzības ir elementāras – atskaites, kas parāda uzņēmuma veselības stāvokli. Ilgu laiku ar to arī pietiek. Taču brīdī, kad uzņēmuma attīstības ciklā parādās būtiski plānošanas jautājumi, A. Zālītes skatījumā, ir jāsāk raudzīties plašāk. Mazā mērogā vēl var pietikt ar Excel, arī daži lieli uzņēmumi turpina iztikt, un tas neesot nekas nosodāms. «Jautājums ir par efektivitāti. Ja ir vajadzīgs viens cilvēks, kas uztur Excel, un vēl desmit, kas zina visu līdz smalkākajai detaļai, var palaist garām savas lielās iespējas. Taču ne vienmēr obligāti vajag savu sistēmu. Ir virkne bezmaksas vai zemas cenas rīku, kas ļauj uzbūvēt lietojamu risinājumu. Vēlāk, jo vairāk datu avotu un lielāks informācijas apjoms, jo svarīgāka datu kvalitāte, jo īpaši, ja tie nāk no dažādu struktūru sistēmām. Tad vajadzīgs kaut kas gudrāks, slepenā mērce – gudrie algoritmi, kas spēj palīdzēt analizēt datus,» saka A. Zālīte.

2% atbirums

«Kopsummā mūsu jomas biznesā zaudēt ap 5% klientu gadā tiek uzskatīts par normu, mēs turamies zem 2%. Tas ir ļoti labs rādītājs. Dzīves realitāte ir tāda, ka uzņēmumi dzimst un mirst, tiek pārpirkti, notiek konsolidācija. Es teiktu, ka mūsu 2% no tā arī sastāv. Divu gadu laikā ir bijis tikai viens tāds klients, kurš aizgāja, jo bija neapmierināts, jo mēs nevarējām atbalstīt specifisku uzņēmuma vajadzību. Bēda tāda, ka šajā gadījumā sadarbības sākumā nebija precīzi saprotams, ko viņi grib panākt. Gadījumos, kad klientam nav skaidrs, ko viņš grib panākt, mēs darām labāko un cenšamies ieteikt, bet ne vienmēr tas izdodas. Procesā tiek meklētas atbildes, un pakāpeniski tās tiek atrastas, bet, ja tās netiek atspoguļotas sistēmā, ir sajūta, ka kurpes ir par mazu. Šis ir tipisks klientu panākumu vadības neveiksmes stāsts – mēs laikus neieraudzījām pazīmes un nesapratām, ka jānāk ar idejām, kā palīdzēt,» saka A. Zālīte. Lai gan neviens netika sūdzējies, viņa teic, ka ar to nepietiek. Mūsdienās klientu panākumu vadībā pats ļaunākais ir remdenība. Viņa uzskata, ka panākumi ir toksiski, jo tie iemidzina un ved uz viduvējību, no kā ir grūts atpakaļceļš.

Ar labām kompetencēm

Līdzās Visma Enterprise Latvijā Visma grupā strādā arī Visma Consulting un Visma Labs. A. Zālīte atklāj, ka pirms dažiem gadiem Visma Consulting bija stipri grūti laiki, jo uzņēmums nebija pareizi strukturizēts un organizēts, bet viņa priecājas, ka tagad tas ir sakārtots. Kompānijā strādā divreiz vairāk cilvēku, tiek ieviesti jauni projekti un produkti. «Visma Labs ir milzīgi izaudzis, un uzņēmumam ir nopietni izaugsmes plāni. Grupa attīstās, un Rīga ir kļuvusi par nozīmīgu kompetenču centru,» saka A. Zālīte. Visma Labs nodarbojas ar atbalstu grupas uzņēmumiem dažādās valstīs. Viņa uzsver, ka grupā novērtē, ka Latvijā ir darbspējīgi cilvēki ar ļoti labu izglītību. «Mēs vairs sen neesam lēti. Mēs pat esam salīdzinoši dārgi arī norvēģu acīs, jo vajadzīgas advancētas kompetences un cilvēki ar augsta līmeņa prasmēm. Viņi saņem normālas rietumu līmeņa algas. Varbūt ne tik, cik Vācijā, bet starpība vairs nav ne četras, ne piecas reizes. Grupā tiek novērtēts, ka lielai daļai ir arī cilvēku vadīšanas kompetences. Tehnoloģiju jomā tās ir grūti atrodamas prasmes arī Skandināvijā.»

Izglīto klientus

Horizon konsultāciju biznesā no aizpagājušā gada uzņēmums fokusējas uz zināšanu nodošanu klientiem. «Gudrs klients ir veiksmīgs klients, un mums nav žēl dalīties ar savām zināšanām. Mācību pakalpojums ir pieprasīts, mūsu mācību klase nevienu dienu nestāv tukša. Konsultanti visu laiku gatavo jaunu saturu. Šogad to attīstīsim plašāk un piedāvāsim arī video formātā. Tie nebūs gari manuāļi, bet īsi videoklipi, piemēram, par to, kā norakstīt pamatlīdzekļus,» saka A. Zālīte.