Latvijā ieviesīs ārpakalpojumu grāmatvežu licencēšanu, ko uzticēs Valsts ieņēmumu dienestam, grāmatveži piedāvāto risinājumu uzskata par «zaļu»

Grozījumi

Sagatavotie grozījumi likumā Par grāmatvedību, kuri pēc to autoru – Finanšu ministrijas – domām varētu būt spēkā jau no 2020. gada, mainīs grāmatvedības pakalpojumu jomu. Latvijas Grāmatvežu asociācija gatavo vēstuli ar ierosinājumiem.

Piecu gadu pārejas laiks

Sagatavotais likumprojekts paredz, ka ārpakalpojumu grāmatvežiem tiks izsniegta licence ar piecu gadu derīguma termiņu. Tām personām, kurām būs atbilstoša pieredze grāmatvedības jomā, taču nebūs atbilstoša profesionālā kvalifikācija, tas ir, vismaz grāmatveža ceturtā līmeņa kvalifikācija, būs iespējams turpināt strādāt par ārpakalpojuma grāmatvedi un saņemt licenci, ja tās studēs valsts akreditētā mācību iestādē. Ņemot vērā, ka vidējais grāmatveža pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības mācību programmas termiņš ir 2–3 gadi, tad tiesības strādāt par ārpakalpojuma grāmatvedi bez atbilstošas kvalifikācijas tiks saglabātas divus gadus pēc pārejas perioda beigām, proti, līdz 2024. gada 1. janvārim. Ja ārpakalpojuma grāmatvedim līdz vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanai atlikuši seši gadi vai mazāk un viņam ir atbilstoša pieredze, līdz vecuma pensijas piešķiršanai noteiktā vecuma sasniegšanai, bet ne ilgāk kā līdz 2026. gada 1. februārim, viņš var saņemt grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšanas licenci arī bez augstākās izglītības iegūšanas, norādīts likumprojekta anotācijā. Lai saņemtu licenci, personai būs jāiesniedz profesionālo kvalifikāciju (diploms, apliecība) un pieredzi (uzņēmuma līgums) apliecinošu dokumentu kopijas, iekšējās kontroles sistēma un aizpildīta pieteikuma veidlapa. Licencējošā iestāde izvērtēs personas sodāmību, pārkāpumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā, iekšējās kontroles sistēmu un pieteikuma veidlapu. Neatbilstību gadījumā tiks izdots administratīvs akts, kurā būs norādītas konstatētās nepilnības un termiņš to novēršanai. Licences izsniegšanas gadījumā persona saņems paziņojumu Elektroniskās deklarēšanas sistēmā un tiks ierakstīta VID ārpakalpojuma grāmatvežu reģistrā. Lēmumu par licences neizsniegšanu būs iespējams apstrīdēt. Tā kā akadēmiskā izglītība nedod visas nepieciešamās iemaņas, lai persona uzņemtos atbildību patstāvīgi sniegt grāmatvedības ārpakalpojumus, kā arī to, ka grāmatvedības ārpakalpojumu nozarē pastāv salīdzinoši augsts noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas risks, grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzējam būs nepieciešams iegūt atbilstošu pieredzi. Piemēram, par pieredzi apliecinošu dokumentu var tikt uzskatīts darba līgums par personas nodarbināšanu grāmatveža palīga vai grāmatveža amatā vismaz trīs gadus.

Savukārt, ja persona pati sniedz grāmatvedības ārpakalpojumu, tad par pieredzi apliecinošu dokumentu var tikt uzskatīts uzņēmuma līgums par grāmatvedības ārpakalpojuma nodrošināšanu.

Skarbi secinājumi

Pēc likumprojekta autoru domām, grozījumos iekļautās prasības grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem un to uzraudzība mazinās negodīgus darījumus un uzlabos to caurskatāmību, mazinās ēnu ekonomiku un uzlabos nodokļu iekasēšanu, kā arī paaugstinās sniegtā pakalpojuma kvalitātes standartu. Atbilstoši VID datiem, uz 2018.gada 29. augustu bija iesniegti 135 550 uzņēmumu gada pārskati par 2017. gadu, no kuriem var secināt, ka: 52 726 jeb 38,9% uzņēmumu grāmatvedību kārto ārpakalpojumu grāmatvedis; 61 263 jeb 45,2% uzņēmumu grāmatvedību kārto uzņēmuma grāmatvedis; 21 561 jeb 15,9% uzņēmumu grāmatvedības pakalpojumu sniedzējs nav norādīts. Atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finasēšanas novēršanas likuma prasībām grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem ir jāreģistrējas VID kā šī likuma subjektiem. Reģistrēto grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju skaits svārstās 7400 robežās (uz 2018. gada 31. decembri VID bija reģistrēti 7282 ārpakalpojumu grāmatvedības veicēji (~6000 juridisku personu un ~1300 fizisku personu)) ar tendenci samazināties. Ņemot vērā statistikas datus, viens grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējs vidēji apkalpo vismaz septiņus uzņēmumus. Ja pieņem, ka tie uzņēmumi, kuri nav norādījuši grāmatvedības pakalpojumu sniedzēja statusu, saņem pakalpojumu no grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēja, tad vidēji viens grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējs apkalpo vidēji vismaz 10 uzņēmumus. Papildus jāņem vērā, ka uzņēmumu gada pārskati jāsniedz juridiskām personām un individuālajiem komersantiem, ja to gada apgrozījums pārsniedz 300 000 eiro vai grāmatvedība tiek kārtota divkāršā ieraksta sistēmā. Attiecīgi pastāv iespēja, ka vidējais viena grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēja apkalpoto uzņēmu daudzums var būt arī lielāks, norādīts likumprojekta anotācijā.

Trūkst skaidrības

«Tas, ka grāmatvedības pakalpojumu tirgus ir jāsakārto ar licencēšanu, ir atbalstāms, taču piedāvātais risinājums neko īsti neatrisinās,» uzsver grāmatvedības ārpakalpojumu SIA Numeri valdes locekle Lilita Beķere. Viņa savu sacīto pamato ar to, ka likuma grozījumu projekts vairāk rada jautājumus nekā atbildes. «Nav skaidrības par to, ko tad īsti licencēs: fiziskās personas – grāmatvežus vai tomēr juridiskās personas – uzņēmumus. Jā, ir paredzēts, ka grāmatveža licenci saņems fiziskā persona, bet kas atbildēs par pareizu grāmatvedības kārtošanu, gada pārskatu sagatavošanu, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas normatīvu prasību izpildi – tā pati fiziskā persona vai tomēr uzņēmums – grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējs, vai tā vadītājs, kuram varbūt nemaz nav attiecīgās grāmatvedības licences?» uz lūgumu minēt neskaidrības atbild L. Beķere. Viņa rāda hipotētisku piemēru, kur ārpakalpojumu grāmatvedības pakalpojumu sniedzējs piesaista licencētu grāmatvedi, kurš nav sodīts, kuram ir atbilstoša izglītība, bet problēmu gadījumā šis grāmatvedis zaudēs savu licenci, bet uzņēmums piesaistīs nākamo licencēto grāmatvedi un visu turpinās tāpat kā iepriekš vai arī šīs kompānijas īpašnieks reģistrēs jaunu tāda paša profila uzņēmumu un atkal turpinās iesākto. «Šis piemērs tikai rāda, ka ir vajadzīga piedāvāto grozījumu slīpēšana,» norāda L. Beķere. Viņa pieļauj, ka daļu no neskaidrībām varētu mazināt paredzētie Ministru kabineta noteikumi, taču visu tie diez vai spēšot atrisināt. Turklāt L. Beķere atgādina, ka grāmatvedības kārtošana nav tikai un vienīgi saistīta ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas normatīvajām prasībām, tādējādi piedāvātie grozījumi faktiski neko nerisina nozares sakārtošanā. «Jā, ir prasības attiecībā uz grāmatveža izglītību un kvalifikāciju, bet tādas taču ir arī pašlaik, bet jautājums ir par to, vai šīs prasības tiek ievērotas, kurš tad to vispār kontrolē,» piemetina L. Beķere. Viņasprāt, iecerētā licencēšana var pārvērsties par sava veida ķeksīti. «Latvija varēs atskaitīties Moneyval, ka tās rekomendācija ir ieviesta, bet to, ka piedāvātais risinājums neko būtisku nemaina, «pamanīs» tikai pēc kādiem gadiem,» prognozē L. Beķere. Viņai esot skumji, ka nevienam īsti neinteresē, vai pareizi tiek aprēķināti nodokļi, ka joprojām varēs pastāvēt šaubīgi pakalpojumu sniedzēji. «Sākotnējā ideja bija citāda, kas bija aizgūta no citu Eiropu valstu prakses un par ko iestājās Latvijas Grāmatvežu asociācija,» tā L. Beķere.

Iegūs 3,28 milj. eiro

Kopš 2013. gada 1. janvāra VID, konstatējot būtiskus pārkāpumus grāmatvedības kārtošanā, papildsodu – tiesību atņemšanu – 2013. gadā ir piemērojis 113 valdes locekļiem, 2014. gadā – 93 valdes locekļiem un 2015. gadā – 124 valdes locekļiem, norādīts Finanšu ministrijas informācijā. Statistika liecina par to, ka Latvijā bieži ir sastopamas situācijas, ka uzņēmuma vadītājs uztic grāmatvedības kārtošanu personām bez pienācīgas izglītības un profesionālajām zināšanām vai arī pats kārto grāmatvedību, savukārt, ja uzņēmuma vadītājs ir bez nepieciešamajām zināšanām grāmatvedības jautājumos, tad viņš nespēj pienācīgi izkontrolēt grāmatvedības dokumentu kvalitāti, kā rezultātā apzināti vai dēļ nezināšanas pieļauj būtiskus pārkāpumus grāmatvedības kārtošanā. Administratīvais slogs palielināsies, tomēr, saskaņā ar VID veiktajiem aprēķiniem, grāmatvežu licencēšana varētu radīt fiskālo efektu 3,28 milj. eiro apmērā. Fiskālā efekta aprēķinam tika ņemti vērā dati par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, par kurām VID rīcībā nav datu par grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju un netiek algots grāmatvedības speciālists, bet sabiedrības gada apgrozījums norāda uz pietiekami lielu saimnieciskās darbības aktivitāti, lai būtu nepieciešamība pēc kvalificēta grāmatveža pakalpojumiem. Par 2017. gadu tika konstatēti 2359 nodokļu maksātāji, kuriem nebija zināms grāmatvedības speciālists un kuru apgrozījums bija diapazonā no 120 000 eiro līdz 500 000 eiro. Atbilstoši darba devēju ziņojumiem tika noteikta grāmatvedības speciālistu darba stundu mediāna jeb sadalījuma viduspunkts – 122 stundas, kā arī vidējā stundu tarifa likme – 6,4 eiro. Līdz ar to potenciālais nedeklarētais grāmatvedības pakalpojumu tirgus tiek novērtēts 22,10 milj. eiro apmērā, norādīts Finanšu ministrijas informācijā.

Ideja laba, bet pilnveidojama

«Tas, ka beidzot tiks ieviesta ārpakalpojumu grāmatvežu sertifikācija, ir apsveicami, jo pašlaik Latvijā jebkurš, kurš ir beidzis jebkādus grāmatvedības kursus un saņēmis attiecīgu dokumentu, var sevi nodēvēt par grāmatvedi un sniegt grāmatvedības pakalpojumus,» norāda grāmatvedības pakalpojumu SIA Kamelota valdes locekle Sigita Keiša. Viņa uzsver, ka tādējādi tiktu sakārtota šī pakalpojuma joma un tajā strādātu zinoši speciālisti, kuri ne tikai seko līdzi visiem jauninājumiem, bet spēj konsultēt uzņēmēju pareizā likumu normu piemērošanā, lai tādējādi mazinātu risku uzņēmējiem nonākt konfliktā ar nodokļu administrāciju kādu neiesniegtu atskaišu vai nepareizu aprēķinu dēļ, vienlaikus arī risinot jautājumu par ēnu ekonomikas samazināšanu. «Tirgus beidzot ir jāsakārto,» uzsver S. Keiša. Viņa norāda, ka piedāvātais grāmatvedības likuma grozījumu projekts ir pilnveidojams.