Egļu un priežu skujas var kļūt par vienu no Latvijas bioekonomikas stūrakmeņiem, jo tās var kalpot kā izejviela biofarmācijai, uztura bagātinātājiem, kosmētikai, augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī sadzīves ķīmijai

Bioekonomika

Pašlaik skujas lielākoties tiek atstātas cirsmās, daļa tiek izmantotas kā kurināmais, šķeldojot zarus, tomēr tās var kalpot kā izejviela, lai ražotu dažādus bioproduktus. Pēc aptuvenām aplēsēm ik gadu mežā paliek apmēram 360 000–400 000 t ekoloģisku skuju, kuras pārstrādājot varētu gūt ne tikai miljardiem eiro ienākumus, bet arī radīt jaunas darba vietas. To, ka iespēju ir daudz dažādās jomās, apliecina arī SIA BF-ESSE valdes priekšsēdētājs Dr. med. Juris Rubens. Viņš norāda, ka skujas ir labs resurss, kuru pārstrāde būtu pamats zaļajai ķīmijai, un paver iespējas iegūt industriālos produktus kā ekstraktu, pastu, kas izmantojami augu aizsardzības līdzekļu, cilvēku un dzīvnieku uztura bagātinātāju, kosmētikas un medikamentu ražošanai.

Pieredze jau ir

«Skuju izmantošanai ir gara vēsture, jo tautas medicīnā priežu un egļu skujas bija ne tikai vitamīnu avots, bet arī sava veida pretiekaisuma, sirds, asinsvadu un citu slimību (radikulīts, bronhīts) ārstniecības līdzeklis,» skaidro J. Rubens. Viņš norāda, ka sava veida skuju ekstraktu senči izmantojuši ūdens procedūrās, lai mazinātu muskuļu sāpes, stiprinātu nervu sistēmu u.tml. « Savulaik skujas tika izmantotas, lai ārstētu cingu, kuras iemesls ir C vitamīna trūkums,» tā J. Rubens. Viņš atgādina, ka jau kopš pērnā gadsimta piecdesmitajiem gadiem Latvijas valsts mežzinātnes institūts Silava līdzās tādiem pētniecības centriem kā Krasnojarska un Ļeņingrada veica pētījums attiecībā par skuju preparātu īpašībām un arī attiecīgu produktu izstrādi. «Jau 1956. gadā tika atvērta skuju ekstraktvielu ražotne, bet pēc vairāk nekā 20 gadiem skuju pārstrādes cehi Kalsnavā, Strenčos, Piltenē un citur. Pašlaik šāda skuju pārstrāde nelielos apmēros notiek Piltenē,» skaidro J. Rubens. Viņš pozitīvi vērtē situāciju, ka Piltenē ir saglabājusies skuju ekstrakta ražotne, taču šodienas apstākļiem tās ražošanas jaudas ir mazas salīdzinājumā ar tām iespējām, ko varētu iegūt, pārstrādājot kaut vai tikai 1% no to skuju daudzuma, kas paliek cirsmās kā mēslojums. «Pašlaik Latvijā ir vairāki uzņēmumi – SIA BF-ESSE, a/s Biolat un vēl daži –, kuri nodarbojas ar skuju ekstraktu un pastu pārstrādi dažādos produktos, visvairāk cilvēku un dzīvnieku uztura bagātinātājos,» norāda J. Rubens. Viņš atgādina, ka pasaulē arvien pieaug spiediens sintētisko produktu nomaiņai ar augstvērtīgiem, bioloģiski aktīviem dabas produktiem, kas iegūti no atjaunojamām augu valsts izejvielām, pielietojot videi draudzīgas bezatlikumu tehnoloģijas.

Vajag vismaz miljonu

«Protams, lai Latvija varētu kļūt par industriālo skuju ekstrakta piegādātāju, ir vajadzīgas ne tikai attiecīgās ražotnes, bet arī ražošanas procesa un paša produkta sertifikācija,» norāda J. Rubens. Viņš atzīst, ka vienas mūsdienīgas skuju ekstrakta ražotnes ar jaudu 200 t gadā izveidei ir nepieciešams vismaz viens miljons eiro. Investīcijas ir atkarīgas no iekārtu iegādes un rafinēšanas procesā izmantojamajiem šķīdinātājiem (CO2; nefrāze). «Tā ir liela nauda,» uz jautājumu, vai SIA BF-ESSE būtu gatava būvēt šādu ražotni, atbild J. Rubens. Viņš norāda, ka uzņēmuma rīcībā šādas naudas nav, bet bankas nebūt nesteigsies aizdot šādas ražotnes izveidei nelielam uzņēmumam. «Tā kā attiecīgas pieredzes skuju ekstraktvielas ražošanai rūpnieciskos apjomos nav un līdz ar to nav arī iespēju noslēgt kādus nodomu protokolus par saražotā realizāciju ārvalstu pircējiem, tad faktiski bez valsts vai ES struktūrfondu finansiāla atbalsta mūsdienu ražotnes izveide vietējā kapitāla nelieliem uzņēmumiem ir grūti īstenojama,» uz apburto loku norāda J. Rubens. Viņš atzīst, ka viens no risinājumiem varētu būt ceļš, kādā tika izveidota lielizmēra liekti līmēto koka konstrukciju ražotne pie Jelgavas, kas tika izveidota kā zinātniski pētnieciskā eksperimentālā ražotne. «Tās var būt vairākas vietas Latvijā. Pašlaik tiek vērtētas iespējas šādu ražotni izveidot Strenčos un Ventspilī, bet nekādi lēmumi nav pieņemti, jo pašlaik viss atduras pret naudu – investīcijām,» skaidro J. Rubens.

Iestrādes ir

To, ka šajā virzienā tiek lēnām strādāts, rāda arī SIA BF-ESSE piemērs, kurā pašlaik uz skuju ekstrakta bāzes izstrādā hlorofila-karotīna pastas, kas būtu bioloģiska dzīvnieku barības piedeva. «Esam saņēmuši Lauku atbalsta dienesta administrētās ES struktūrfondu programmas atbalstu,» uz jautājumu par finansējuma avotu atbild J. Rubens. Viņaprāt, līdzīgu risinājumu varētu piemērot arī attiecībā uz kosmētikai un farmācijai nepieciešamo vielu no skujām izstrādei. J. Rubens arī norāda, ka uzņēmums savulaik uz priežu skuju ekstrakta bāzes izstrādājis preparātu Fitesten (2011. gadā ieguva Inovatīva produkta balvu) kuņģa-zarnu trakta veselībai (stimulē imunitāti un iedarbojas uz zarnu mikrobiotu).

Darbs pētniekiem

J. Rubens vērš uzmanību uz vēl kādu svarīgu niansi, proti, pašlaik kosmētikas, farmācijas, augu aizsardzības līdzekļi, kuru bāze ir bioloģiski produkti, ir dārgāki nekā ķīmiskie. «Situācijā, kad daudzi cīnās par zemāku un patērētājiem pieejamāku cenu, bioloģiskās izcelsmes (piemēram, skuju) ekstrakta cena ir augstāka nekā ķīmiskajiem analogiem. Ir grūti tos tirgū realizēt par ekonomiski pamatotu cenu (iegūt peļņu),» skaidro J. Rubens. Viņš arī atzīst, ka šo situāciju var mainīt tikai ar diviem instrumentiem – ES liedz lietot vārdu bio (produkts), ja tam bioloģiskās izcelsmes vielu ir mazāk par 90% vai arī, ieviešot nosacīti ekoloģisko nodokli tiem izstrādājumiem, kas iegūti no ķīmiskiem preparātiem. «Augu aizsardzības līdzekļu segmentā ir vēl kāda nianse – bioloģiskās izcelsmes preparātu iedarbības efektivitāte, kas bieži vien atpaliek no ķīmisko preparātu iedarbības, un kāpēc lai zemnieks pirktu dārgākos, bet mazefektīvākos?» tā J. Rubens. Viņš pieļauj, ka šajā jomā ir daudz darba tieši pētniecībai. «Iespējams, ka šie faktori ir arī iemesls, kāpēc salīdzinoši atturīgi uz bioloģiskās izcelsmes augu aizsardzības līdzekļiem ir daudzu ekonomiski spēcīgu pasaules valstu ražotāji,» norāda J. Rubens. Viņaprāt, šajā jomā darbs ir gan dažādu jomu zinātniekiem, gan uzņēmējiem.