Zaļāku ikdienu palīdz veidot arī pavisam vienkārši ieradumi – mazāks gaļas patēriņš, atteikšanās no vienreizlietojamās plastmasas izstrādājumiem, korekcijas pārvietošanās paradumos un nevajadzīgo lietu pārdošana, atdošana vai atbildīga pārstrāde

Ilgtspēja

Tā iesaka Kerolaina Reida (Caroline Reid), IKEA Ilgtspējas attīstības vadītāja. Viņa uzskata, ka nepieciešamība pēc ilgtspējas pilnībā maina mūsdienu uzņēmumu biznesa modeli un ilgtermiņā tikai tādā veidā iespējams strādāt. Tas paver arī iespējas biznesam, piemēram, izmantojot mazāk primāro izejvielu, taupot ūdeni un citus resursus. Vairāk par ilgtspējas nozīmi IKEA darbībā un iemesliem to ietvert biznesa pamatā K. Reida stāsta intervijā Dienas Biznesam.

No vienas puses, liela šodienas tendence ir arvien augošā patēriņa kultūra, bet, no otras puses, daudzi runā par atkritumu daudzuma radīšanas samazināšanu un ilgtspējīgu dzīvesveidu. Kā tāds liels tirgotājs kā IKEA tiek galā ar šīm tendencēm?

Mēs esam veikuši daudz pētījumu, kas norāda, ka patērētāji nevēlas justies izšķērdīgi, vēlas mantas nodot tālāk un labot tās, bet tam jābūt ērti. Tāpēc mums var būt sava loma tajā, izstrādājot produktus un nodrošinot pakalpojumus, lai dotu patērētājiem iespēju labot lietas, nodot tās tālāk un paildzināt to dzīvi. Tā mēs vēlamies mēģināt samazināt neilgtspējīgu patēriņu.

Kā jūs to varat izdarīt?

Veidojot produktus, kas iekļaujas aprites ekonomikā. Tas patiesībā nozīmē mainīt visu biznesa modeli. Kad produkts patērētājam vairs nav vajadzīgs, vieglākā lieta šodien ir to izmest atkritumos, kur tas lielā daļā gadījumu nonāk poligonā. Mēs vēlamies būt droši, ka atkritumu poligonā nonāk pēc iespējas mazāk. Mēs cenšamies nodrošināt, ka vispirms lietas nonāk otrreizējā tirgū. Izmantojam arī nomas un abonēšanas biznesa modeļus, piemēram, Nīderlandē testējam mēbeļu nomu studentiem, bet Šveicē un Zviedrijā izmēģinām biroja mēbeļu abonēšanu. Tāpat var būt gadījumi, ka pēc tam, kad pircējam produktu vairs nevajag, mēs varam pieņemt to atpakaļ, varbūt atsvaidzināt un piedāvāt to atkal tirgū, tādējādi paildzinot preces dzīvi. Tāpat ilgtspēja attiecas uz veidu, kā mēs veicam ražošanu, atjaunošanu un atkārtotu ražošanu. Labs piemērs ir matracis – mainot pret jaunu, jābūt ērtam veidam, kā to ievietot pārstrādes ķēdē. Tāpēc ir svarīgi, kādi materiāli tiek izmantoti. Piemēram, varbūt matrača atsperes ir labas un to var atvērt, izņemt atsperes un izmantot atkārtoti, tādējādi lietojot mazāk pirmreizējo izejvielu. Kad tiešām neko nevar izmantot atkārtoti, ir ļoti svarīgi, lai produkts ir radīts piemērots pārstrādei un lai visas detaļas var sadalīt un pārstrādāt. Mēs esam paziņojuši, ka līdz 2030. gadam izmantosim tikai pārstrādātus materiālus mūsu ražošanas procesos un atkāpsimies no pirmreizējām izejvielām.

Jūs minējāt lietoto preču tirdzniecību. Vai ar to jau nodarbojaties, vai arī tas ir nākotnes plāns?

Mums ir daži izmēģinājumi, piemēram, Japānā. Daudzās valstīs mums ir preces, ko kāds ir nopircis un nodevis atpakaļ un kuras mēs pārdodam vēlreiz. Mēs skatāmies vēl uz citiem veidiem, kā varam vairāk iesaistīties lietoto preču tirgū. Pats svarīgākais ir, lai tas būtu ērti patērētājiem – lai ielaist lietoto preci otrreizējā tirgū būtu tikpat viegli kā vienkārši izmest atkritumos.

Uzņēmumi katru gadu aug un attīstās, tas ir kompāniju mērķis – augt. Kā saglabāt izaugsmi un vienlaikus būt ilgtspējīgam uzņēmumam? Vai ir iespējams atrast līdzsvaru?

Izklausās neiespējami, vai ne? Mums ir apņemšanās turpināt augt un būt ilgtspējīgiem. Visus produktus, ko piedāvājam tirgū, redzam kā materiālu banku nākotnei. Tas nozīmē, ka mēs varam turpināt izaugsmi un vienlaikus mums nevajag izmantot tik daudz pirmreizējo izejmateriālu no mūsu planētas. Mums šķiet, ka tas ir ļoti saistīti.

Ja nerunājam tikai par IKEA, bet globālāk – ko citas kompānijas varētu darīt, lai arī saglabātu ilgtspēju?

Ilgtspējībai ir daudzi aspekti. Piemēram, IKEA  vēlas samazināt oglekļa dioksīda izmešus par 15%, turpinot augt. Tas ir izaicinājums. Taču, ja arī citām kompānijām ir tādas pašas ambīcijas, rezultātā no tā būs labums visiem. Papildu tam mums ir arī apņemšanās līdz 2030. gadam izmantot tikai atjaunojamo enerģiju. Protams, ja citiem uzņēmumiem arī ir līdzīga apņemšanās, varam globāli mudināt atjaunojamās enerģijas attīstību. Es domāju, ka tas ir ieguvums, jo, ja visas kompānijas dodas tajā pašā virzienā, būs vieglāk, jo mēs visi sūtām kopīgu ziņojumu citām nozarēm un varam mainīties kopā.

Kāpēc tieši tagad visi runā par ilgtspēju?

Lieliski, ka beidzot par to runā visi. Tam ir daudzi iemesli. Piemēram, cilvēki sāk redzēt efektu no klimata izmaiņām. Daudzviet Eiropā tiek piedzīvots ekstrēms karstums, lieli mežu ugunsgrēki. Pērn Zviedrijā bija mežu ugunsgrēki pie Polārā loka. Tas ir tiešām ekstrēmi, un tas notiek tepat. Otra lieta ir ūdens trūkums. Latvija un Zviedrija ir samērā mitras, un te nav novērojams ūdens trūkums, bet pat Zviedrijā pērnvasar saistībā ar lielo karstumu bija izaicinājums ar ūdeni. Un tad ir tādas vietas kā Čenaja Indijā, kas ir liela pilsēta un kur dzīvo miljoniem cilvēku, un kas piedzīvo milzīgu ūdens trūkumu. Cita lieta, ko cilvēki pamana, ir gaisa piesārņojums.

Sabiedrība pieredz to, ka neilgtspējīgu darbību rezultātā cieš vide, cilvēku veselība, bizness. Tāpēc es domāju, ka ilgtspēja ir svarīga visiem un visām kompānijām – gan lielām, gan mazām – ir jāiesaistās. IKEA kā liela kompānija var radīt lielāku pozitīvo ietekmi.

Kā IKEA izvēlas ražošanas partnerus?

Piegādātāju izvēle ir ļoti svarīga. Mums nav daudz piegādātāju, aptuveni tūkstoš, kas ir samērā maz, salīdzinot ar citiem lieliem zīmoliem. Ir ļoti svarīgi, lai piegādātāji stratēģiski sader ar IKEA un arī mūsu vērtības būtu līdzīgas. Izvēloties piegādātājus, izvērtējam daudzus faktorus – ilgtspēju, kvalitātes standartus, cenu utt. Mums ir svarīgi, lai piegādātāji turpina uzlabot savu atjaunojamās enerģijas īpatsvaru un to, cik efektīvi tie izmanto ūdeni un elektroenerģiju. Tas ir labi gan no ilgtspējas perspektīvas, gan arī cenas ziņā – varam pirkt lietas par zemāku cenu un ražot cilvēkiem pieejamākas preces.

Ja cilvēki iet uz veikalu pirkt dīvānu vai krēslu – kā izvēlēties ilgtspējīgi?

Ir svarīgi izsvērt, no kura zīmola pirkt, un pirms tam izpētīt, vai tas uzņemas sociālo un vides atbildību, vai tas ir ilgtspējīgs. Ir modulārās mēbeles, ko var papildināt, nevis pirkt pilnībā jaunas. Reizēm iemesls, kāpēc vajag jaunu mēbeli, ir tas, ka pārvalks vairs neizskatās tik labi. Tādā gadījumā varbūt pietiek tikai ar jaunu pārvalku. Galvenais, lai vecais nonāk pārstrādē.

Kā tas sākās – kurā brīdī un kā IKEA pieņēma ilgtspējas politiku? Un kā tā līdz šim ir attīstījusies?

Varētu teikt, ka ilgtspēja ir iestrādāta IKEA vīzijā radīt labāku ikdienas dzīvi daudziem cilvēkiem. Vēlos 90. gados mēs sākām attīstīt ilgtspējas rīcības kodeksu un kopš tā laika esam to attīstījuši.

Sākumā ilgtspēja bija kā blakus lieta – tā bija svarīga, bet nebija integrēta biznesā. Tagad tā ir pilnībā integrēta biznesā, tā ir viena no mūsu trim biznesa prioritātēm. Lai būtu veiksmīgs nākotnē, ir jābūt ilgtspējīgiem.

Kā pēdējos gados kopumā sabiedrībā mainās uzskati par ilgtspējību? Šķiet, ka Baltijā mēs par to skaļāk runājam kādus trīs gadus, maksimums - piecus.

Es domāju, ka tas atkarīgs no tā, kā tiek definēta ilgtspēja. IKEA skatījumā ilgtspēja sastāv no trim fokusa jomām, un viena no tām ir veselīga un ilgtspējīga dzīvošana. Domāju, ka arvien vairāk cilvēku sāk domāt par to, kā dzīvot ilgtspējīgi un veselīgi. Cita ilgtspējas sastāvdaļa ir klimata jautājumi un aprites ekonomika. Aprites ekonomika ir diezgan jauna tēma, bet klimats ir nedaudz ilgāk mūsu dienaskārtībā, un cilvēki ir informēti par to, ka, piemēram, braucot ar auto, rodas CO2 izmeši.

Vēl viens aspekts ir cilvēktiesības. Šis jautājums dienaskārtībā jau ir diezgan sen, daudzi saprot, ka ražošanā nevajag izmantot bērnu darbaspēku utt. Tātad ilgtspējas sastāvdaļas ir bijušas aktuālas jau daudzus gadus, bet tagad tās sāk veidot kopēju ainu, kur viss ir savienots.

Mēs pieskārāmies jautājumam par definīciju. Tātad – kas ir jūsu ilgtspējas definīcija?

Pamatā tai ir akadēmiskā definīcija, un man ilgtspēja ir līdzsvars starp sociālajiem aspektiem, vidi un arī ekonomiku. Es domāju, ka tā ir atslēga tam, kā veidot nākotnes biznesa modeli, jo kompānijas joprojām vēlas augt, un ir jautājums, kā to darīt. IKEA lielā mērā strādā atbilstoši aprites ekonomikai – mēs varam nodrošināt nomu, abonēšanu, lietotu preču otrreizējo tirdzniecību, izmantot materiālus, kas atbilst nākotnes vajadzībām utt. Tas ir pilnīgi cits biznesa modelis nekā pagātnē. Taču tas nodrošina vidi, kur ilgtspējai funkcionēt, kamēr mēs vēl joprojām noskaidrojam sociālos un ekonomikas apstākļus.

Jūs diezgan ilgu laiku strādājat IKEA un esat bijusi dažādās pozīcijās. Kā ir mainījies jūsu pašas skatījums par ilgtspēju šajā laikā?

Esmu daudz ko mācījusies šajos 14 gados IKEA, un tagad man ir daudz holistiskāks skatījums. Kad es tikko sāku te strādāt, skatījos uz to, cik lielas CO2 emisijas rada produktu transportēšana vai kā pārliecināties, ka pie mūsu piegādātājiem ir labi darba apstākļi. Tagad saprotu, ka vajadzīga visaptveroša pieeja, lai kompānija būtu patiesi ilgtspējīga.

Jūs, tāpat kā klimata aktīviste Grēta Tūnberga, esat no Zviedrijas. Nesen lasīju, ka, iespējams, saistībā ar viņas aktivitātēm Zviedrijā ir samazinājies iekšzemes lidojumu skaits.

Jā, šis ir pirmais gads daudzu gadu laikā, kad ir samazinājies iekšējo lidojumu skaits. Tas ir fantastiski. Protams, Zviedrijā ir lieliska dzelzceļa infrastruktūra, kas tam palīdz.

Ja runājam par Zviedriju, kāda ir vidējā izpratne sabiedrībā – kā tā attiecas pret ilgtspējas jautājumiem? Cik nozīmīga tēma tā ir?

Jūs jau minējāt – mums ir Grēta. Es domāju, ka visās valstīs ilgtspēja kļūst par arvien nozīmīgāku jautājumu. Ir bijuši pētījumi, kas parāda, ka attīstības valstīs, kur tiešām piedzīvo klimata izmaiņas vai piesārņojumu, ilgtspējība dienaskārtībā ierindojas augstāk. Domāju, ka tā tagad globāli ir visu prātos.

Kas ir jūsu lielākās bažas saistībā ar klimata izmaiņām un ilgtspēju?

Ūdens. Pagaidām ūdens nav dienaskārtībā, jo tas ir pārāk lēts resurss. Tas nākotnē būs liels jautājums, jo, ja valstī trūkst ūdens, kur šie cilvēki dosies? Iespējams, nākotnē būs liela masu migrācija saistībā ar ūdens trūkumu, un tas ietekmēs resursus.

Kāds būtu jūsu padoms no pašas ikdienas dzīves – ko darīt, lai dzīvotu ilgspējīgāk?

Es nesaku, ka es esmu vegāne, bet 80% ēdu vegāni. Domāju, ka samazināt gaļas un dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņu ir labs padoms. Piemēram, ja gatavo ar krējumu, to var aizvietot ar sojas vai auzu krējumu, garšā nav lielas atšķirības. Censties ieviest ēdienkartē vairāk augu valsts produktu ir garšīgi, labi un veselīgi. Otrkārt, es ieteiktu apdomāt savus patēriņa paradumus. Piemēram, ja pērc jaunu lietu, ko dari ar vecajām? Ir svarīgi pārliecināties, lai tās nonāk pie citiem cilvēkiem, tiek pārdotas, nonāk pārstrādē un materiāli tiek izmantoti atkārtoti, un censties darīt visu, lai mantas nenonāk atkritumu poligonā. Treškārt, atteikties no vienreizlietojamās plastmasas produktiem. Man vienmēr ir līdzi sava ūdens pudele vai krūzīte, vai es vienkārši atsakos no plastmasas vāciņa. Mājās mēs visi varam iztikt ar krūzīti bez vāciņa – arī birojā varam darīt tāpat. Ceturtais ieteikums ir padomāt par pārvietošanos un, ja ir iespēja, nebraukt ar auto, bet iet vai braukt ar velosipēdu, vai vismaz braukt ar sabiedrisko transportu. Un, piektkārt, apsvērt, no kura zīmola pirkt lietas. Ja mēs vēlamies ilgspējīgāku planētu, ir nozīme tam, kur liekam savu naudu.