Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja priekšrocības no 2019. gada vēlējušās izmantot 706 personas, savukārt šo statusu zaudējis vairāk nekā 7,5 reizes lielāks skaits – 5488 – personu

Uzņēmējdarbība

To liecina Valsts ieņēmumu dienesta informācija. Šie dati būtībā norāda, ka aktīvo mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāju skaits ir 39 801 un būtībā tie paši aptuveni 40 000 arī ir, un tos nav ietekmējis nedz savulaik īstenotais šī nodokļa likmes pieaugums līdz 15% no to neto apgrozījuma, nedz arī šajā formā strādājošo gada neto apgrozījuma griestu samazināšana no 100 000 eiro (2017. gadā) līdz 40 000 eiro 2018. gadā. Turklāt spēkā ir norma, kura nosaka, ka darbinieks var strādāt tikai vienā mikrouzņēmumā.

Nezināmā nākotne

DB jau 29.05.2019. vēstīja, ka, iespējams, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem var nākties domāt par savu nākotni, ja Latvija izvēlēsies īstenot OECD rekomendāciju – pakāpeniski pārtraukt mikrouzņēmumu nodokļa režīmu. Par to, kāds liktenis sagaida mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu un tā izmantotājus, pašlaik ir grūti spriest, taču ir vairāki atšķirīgi viedokļi attiecībā uz šo nodokļu maksāšanas režīmu. Vairāki aptaujātie MUN maksātāji atteicās publiski paust savu nostāju, jo «tās ir tikai rekomendācijas» un neesot arī skaidrs, ko nozīmējot «pakāpeniski pārtraukt» šo režīmu, jo tādējādi varot saprast, ka nevienam jaunpienācējam vairs nav iespējas izmanot šādu nodokļu maksāšanas režīmu vai arī tiek noteikts laiks, piemēram, trīs vai pieci gadi, kuru laikā esošie, godīgi strādājošie MUN maksātāji pāriet uz citu nodokļu režīmu, vai varbūt valsts piedāvā citu nodokļu maksāšanas un darbības režīmu mazajam biznesam. Vienlaikus dažādos sabiedrības slāņos un arī kabinetos ir atšķirīgs viedoklis par MUN sistēmu kā tādu. Proti, daļa uzskata, ka MUN sākotnēji esot bijis izveidots kā savdabīgs nodokļu ofšors, ko sekmīgi izmantojuši daudzi apsviedīgi cilvēki, savukārt otra daļa uzskata, ka MUN bija iespēja cilvēkiem uzsākt savu biznesu, it īpaši ekonomiskās recesijas laikā.

Vairāki mēģinājumi

Jāatgādina, ka MUN startēja 2010. gada 1. septembrī un šajā laikā šajā statusā strādājošie ir piedzīvojuši dažādus raibus laikus – nodokļa likmes paaugstināšanu, apgrozījuma griestu samazināšanu, ieceri ieviest minimālo fiksēto valsts sociālās apdrošināšanas maksājumu par katru darbinieku, kas gan pēdējā brīdī tika atcelts, tāpat arī bija plānots iegūt MUN, darbojoties konkrētās jomās. DB jau vēstīja, ka parlaments 2015. gada nogalē nobalsoja par to, ka no 2017. gada tiek ieviesta minimālā valsts sociālās apdrošināšanas iemaksa (sākotnēji 97,16 eiro mēnesī, vēlāk tās apjomu bija plānots pielīdzināt iemaksai no minimālās mēnešalgas), bet 2016. gada nogalē tas tika atcelts. Politiķi MUN maksātājiem būtiski samazināja neto apgrozījuma griestus, jo iepriekšējo 100 000 eiro vietā tie 2018. gadā ir 2,5 reizes mazāki – 40 000 eiro apmērā. Bija iecere noteikt 37 nozares, kurās MUN režīms vairs nebūtu darbināms, bet tā netika realizēta.