Izveidojot savu atbilstības novērtēšanas laboratoriju, a/s Latvijas valsts meži sākusi minerālo materiālu un to maisījumu ražošanu un piegādes to izmantotājiem būvniekiem un būvmateriālu ražotājiem

Dabas resursi

Šādu ainu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē ieskicēja a/s Latvijas valsts meži (LVM) valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks. Viņš pastāstīja, ka uzņēmums izveidojis savu minerālo maisījumu atbilstības novērtēšanas laboratoriju, jo nevarēja paļauties uz tām, kuras jau tirgū piedāvāja attiecīgos pakalpojumus. «Lai nodrošinātu produktu (minerālo materiālu un to maisījumu) kvalitāti atbilstoši ES standartiem, ir nepieciešams veikt materiālu testēšanu vairākiem simtiem paraugu. Diemžēl nepieciešamos testēšanas rezultātus no laboratorijām, kas ir nesaistītas ar citiem būvniecības tirgus dalībniekiem, nereti nācās gaidīt četrus līdz sešus mēnešus, un tas nav savietojams ar kontrolējamas kvalitātes nodrošināšanu pārdodamajiem produktiem,» uzsvēra R. Strīpnieks. Saeimas deputāte Iveta Benhena-Bēkena pauda bažas, vai šādas laboratorijas izveide nav uzskatāma par sava veida konkurences kropļošanu un arī problēmām tieši atbilstības novērtēšanas segmentā. R. Strīpnieks vērsa uzmanību uz uzņēmuma laboratorijas otro pielietojuma jomu – LVM būvējamajos un rekonstruējamos ceļos iestrādāto materiālu kvalitātes kontroli. «Tikai «paspēlējoties» ar minerālo materiālu (kas tiek iebūvēti ceļa neredzamajā daļā) kvalitāti, ieguvums uz vienu vai otru pusi var būt ar piecām un pat vairāk nullēm,» uzsvēra R. Strīpnieks. Viņš norādīja uz vēl kādu problēmu, proti, lielākā daļa laboratoriju pieder vai ir saistītas ar citiem būvniecības un būvmateriālu tirgus dalībniekiem, un tādējādi var rasties šaubas par laboratoriju ietekmējamību un testēšanas rezultātu ticamību, kā rezultātā LVM nevar paļauties uz to sniegtajiem datiem.

Vispirms paši sev

Jāatgādina, ka savulaik, 2005. gadā, LVM aizsāka apsaimniekošanā esošo smilts un smilts-grants karjeru izmantošanu, lai nodrošinātu pašiem nepieciešamos materiālus meža ceļu būvniecībai un uzturēšanai. Tolaik tika lēsts, ka LVM ik gadu varēs ietaupīt simtiem tūkstošu, meža ceļu remontā un būvniecībā izmantojot savos karjeros iegūtos materiālus, salīdzinājumā ar situāciju, ja tie visi jāpērk tirgū. Minēto iemeslu dēļ arī tika izveidots karjeru tīkls, lai LVM apsaimniekojamajās platībās nodrošinātu ekonomiski efektīvu minerālo materiālu pievešanas attālumu – 30 līdz 50 km. Savukārt 2017. gada sākumā apstiprinātajā vidēja termiņa darbības stratēģijā tika izvirzīts mērķis efektīvāk apsaimniekot derīgo izrakteņu resursus ilgtermiņā, kas loģiski arī derīgo izrakteņu ieguvi iezīmēja kā jaunu biznesa virzienu, kurš papildinās valsts mežu apsaimniekotāja ieņēmumus.

20.03.2017. DB jau vēstīja, ka LVM stratēģija iezīmē jaunus biznesa virzienus, kas sākotnēji tika izmantoti uzņēmuma iekšienē, bet tagad piedāvās arī savas preces un pakalpojumus tirgū. «LVM zemes dzīles pārtop par patstāvīgu spēlētāju ar mērķi maksimizēt to vērtību, kādu zemes apsaimniekotājs varētu saņemt no derīgo izrakteņu resursu ieguves – kūdras, smilts, grants, dolomīta, ģipšakmens, u.c.,» toreiz DB skaidroja R. Strīpnieks. Viņš gan steidza piemetināt, ka šajā klāstā netilpst tādu derīgo izrakteņu kā metāla rūdu, naftas un tamlīdzīgu ieguve vai līdzdalība tādu raktuvju apgūšanā. «Tās jau ir miljardos lēšamas investīcijas, turklāt Latvijā ir specifiska zemes dzīļu īpašumtiesību piemērošana, ko nosaka Civillikums, – katram zemes īpašniekam tā pieder līdz Zemes centram, nevis 10–50 vai 500 m dziļumā,» tā savulaik skaidroja R. Strīpnieks.

Tiešās piegādes

Lai īstenotu savus mērķus, LVM ir izveidojuši savu struktūrvienību LVM Zemes dzīles un arī iestājušies Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijā. «LVM pirmsākumos uzņēmums tirgoja ciršanas tiesības konkrētā cirsmā, un tieši tāpat bija ar derīgajiem izrakteņiem. Tāpat kā savulaik ar koksnes tirdzniecību, tā tagad ar minerālo materiālu pārdošanu uzņēmums piedāvās pakalpojumus konkrēto minerālo materiālu un to maisījumu pircējiem. Tas nozīmē, ka kontrolēsim visu minerālo materiālu un to maisījumu plūsmu, kas pamet LVM karjerus – to kvalitāti, daudzumu un arīdzan cenu,» uzsvēra R. Strīpnieks. Viņš norādīja, ka minerālo materiālu un to maisījumu pircēji no LVM saņems to, kas viņiem ir nepieciešams būvniecībai vai būvmateriālu ražošanai.

Plāno pārdot vairāk

LVM Zemes dzīles šogad paredzējušas realizēt 610 tūkst. m3 minerālos materiālus vai to maisījumus. Savukārt 2020. gadā pārdoto minerālo materiālu produktu daudzums sasniegtu vairāk nekā 680 tūkst. m3 . Savukārt pašu LVM ceļu tīkla uzturēšanai pērn no LVM Zemes dzīles karjeriem tika piegādāti 27 tūkst. m3 minerālo materiālu maisījumu.