Lietuvas un Krievijas ostās izaugsme; Latvijā, Igaunijā vērojama stagnācija

Transports

Baltijas jūras austrumu krasta ostās šā gada pirmajā pusgadā apkalpots par 4,7% vairāk kravu nekā pērn šajā laika periodā, kopumā to apjomam sasniedzot 199,8 milj. t. Kamēr sešās mūsu austrumu kaimiņvalsts ostās (Ustjlugā, Sanktpēterburgā, Primorskā, Visockā, Kaļiņingradā, Viborgā) un Lietuvā (Klaipēdas ostā, Būtiņģes terminālī) piedzīvots kāpums, Latvijas ostās un Tallinā vērojami pavisam mazi mīnusi.

Abi uzvarētāji

Būtiņģes termināļa kravu apjomi palielinājušies par 4,6% līdz 4,7 milj. t, bet Klaipēdas ostā – par 6,7% līdz 23,7 milj. t. Latvijas ostu konkurentes izaugsmes pamatā pieaugums beramkravu segmentā par 10,5% līdz 10,3 milj. t un ģenerālkravu segmentā par 7,3% līdz 8,1 milj. t, lejamkravu segmentam piedzīvojot minimālu kritumu par 0,8% līdz 5,3 milj. t.

Krievijas ostās kravu apjomi auguši par 6% līdz 130,1 milj. t. Izaugsmes pamatā galvenokārt kāpums naftas segmentā par 6,6% līdz 39,4 milj. t un ogļu segmentā par 10,8% līdz 20,9 milj t. Tāpat vērā ņemams pieaugums konteinerizēto preču segmentā par 6,8% līdz 14,9 milj. t. Tikmēr mazs kritums par 2,2% līdz 33,3 milj. t naftas produktu segmentā un par 2,3% līdz 5,8 milj. t minerālmēslu segmentā.

Abi zaudētāji

Tallinas ostā kravu apjomi nedaudz sarukuši par 0,8% līdz 10 milj. t. Mūsu ziemeļu kamiņvalstī gan bijis kāpums par 9,7% līdz diviem milj. t beramkravu segmentā un par 8,2% līdz 346 tūkst. t ģenerālkravu segmentā, taču šī izaugsme bijusi mazāka nekā kopumā kritums citos segmentos ‒ lejamkravās par 5,5% līdz četriem milj. t, ro-ro kravās par 1,6% līdz 2,7 milj. t un konteinerizētajās kravās par 0,3% līdz 0,9 milj t.

Savukārt Latvijas ostās pirmajos sešos mēnešos tika piedzīvots minimāls kravu apjomu sarukums par 0,2% līdz 32,4 milj. t. Kamēr kāpums bija oglēm par 3,8% līdz 9,8 milj. t, konteinerizētajām kravām par 1,1% līdz 2,5 milj. t un kokmateriāliem par 2,9% līdz 2,3 milj. t, samazinājums tika novērots ķīmiskajām beramkravām par 15,9% līdz 1,2 milj. t, labībai un tās produktiem par 11,7% līdz 2,3 milj. t, naftas produktiem par 11,6% līdz 6,8 milj. t un ro-ro kravām par 3,7% līdz 1,7 milj. t.

Kamēr iestrādāsies

Ir pilnīgi skaidrs, ka laika periodā, kamēr uzņēmumam bija jāstrādā divās teritorijās (pārceļoties no Andrejsalas Daugavas labajā krastā uz Krievu salu Daugavas kreisajā krastā), tas nestrādāja ar pilnu jaudu, DB norāda SIA Strek nu jau bijušais projektu vadītājs Vladimirs Makarovs. Viņš arī atzīst, ka uz brīdi nācies piebremzēt darbu, apturot ogļu pārkraušanu saistībā ar ogļu putekļu izraisītajiem skandāliem. Iespējams, ka vainīgs varētu būt bijis cilvēciskais faktors, lai gan neviens aiz rokas neesot pieķerts, ka būtu pārkāpis tehnoloģisko procesu attiecībā uz ūdens lielgabalu izmantošanu.

Uz to, ka Rīgas ogļu termināļiem šis pusgads pagājis iestrādāšanās režīmā, norāda arī statistikas dati – galvaspilsētas ostā ogļu apjomi sarukuši par ceturto daļu līdz 5,2 milj. t, savukārt Liepājā ogļu segmentā kāpums par 16,8% līdz 772 tūkst. t, bet lauvas tiesu Rīgai domāto ogļu acīmredzot apkalpojuši Ventspils termināļi, kur šajā segmentā izaugsme par 111,4% līdz 3,8 milj. t. Komentējot šos datus, V. Makarovs vien norāda, ka jebkurai kompānijai ir līgumsaistības, tostarp arī Strekam, kam bijis jādomā, uz kurieni kravas, kuras paši nevar apkalpot, pārvirzīt, lai nezaudētu Baltijas virzienu. Viņš gan atzīst, ka pagriezt atpakaļ uz brīdi pārtraukto tecējumu varētu būt pagrūti. Tai pašā laikā «uzskats, ka (ogļu) kravu nebūs, ir maldinošs». Šis gads (Rīgai) gan nebūs pats optimistiskākais, bet nākamais izskatās visai cerīgs, jo visas līnijas ir palaistas un visi (tehnoloģiskie) risinājumi atrasti.

Turklāt Krievija iecerējusi par 50% palielināt ogļu ieguvi, bet dzelzceļa jaudas kaimiņvalsts ostu virzienā tam joprojām netiek līdzi. Ir gan arī citi pretrunīgi faktori, kas ietekmē ogļu tranzītu caur Latvijas ostām. Pirmkārt, Eiropā ir tendence samazināt ogļu izmantošanu. Otrkārt, aug prasības videi draudzīgu tehnolģiju izmantošanā. Treškārt, Krievijas ogļu kvalitāte ir augstāka nekā konkurējošajai produkcijai no Dienvidāfrikas vai ASV. Komentējot klimata pārmaiņu ietekmi uz tranzītbiznesu, V. Makarovs atzīmē, ka, no vienas puses, pastāv siltu ziemu risks (kad mazāks ogļu pieprasījums), bet, no otras puses, ir arī karstas vasaras, kas liek patērēt vairāk elektroenerģijas gaisa kondicionieriem. Savukārt apmēram viena trešdaļa termoelektrostaciju Eiropā izmanto ogles.

Mazāk un vairāk

Ogļu izmantošana enerģijas ražošanā Eiropā šā gada pirmajā pusē sarukusi par piekto daļu, vēstīts Pasaules Ekonomikas formuma (WEF) mājaslapā, atsaucoties uz klimata domnīcu Sandbag. Vislielāko kritumu Rietumeiropā 79% apmērā piedzīvoja Īrija. Kaut arī absolūtos skaitļos vislielākais samazinājums vērojams Vācijā, tā aizvien nodrošina trešo daļu ogļu saražotās enerģijas Eiropas Savienībā. Pamazām aug saules un vēja enerģijas izmantošana, taču, oglēm izzūdot, aug gāzes un citu fosilo kurināmo apjomi enerģijas ražošanā.

Tikmēr lielākā ogļu pārkraušanas kompānija Krievijas Tālajos Austrumos (Port Vostochny), pabeidzot trešo attīstības kārtu, būs palielinājusi kapacitāti līdz 50‒55 milj. t gadā, pērn stividoram apkalpojot 24,2 milj. t. ogļu, kas bija piektā daļa no visa ogļu eksporta caur krievu ostām, vēstīja Argusmedia.com. Kā secina par enerģētiskajām un izejvielu kravām rakstošais medijs, tas ļaus «Krievijas ražotājiem palielināt ogļu eksportu uz Āzijas Klusā okeāna reģionu, kas ir pievilcīgāks (kravu nosūtīšanas) galamērķis Krievijas ogļu ieguves firmām nekā Eiropa». Šogad šajā krievu ostā paredzēts pārkraut tādu pašu vai nedaudz lielāku ogļu kravu apjomu nekā pērn, pirmos sešos mēnešos ostai uzrādot kāpumu par 6% līdz 13 milj. t. Galvenie produkcijas eksporta tirgi, izmantojot šo Tālo Austrumu ostu, šogad bijuši Dienvidkoreja, Taivāna, Ķīna un Japāna.

Cīņa par lejamkravām

Vaicāts par naftas produktu segmentu, kur Latvijas ostās ilgstoši turpinās kritums, V. Makarovs lēš, ka šīs lejamkravas apjomi ies lejup, turpinoties Krievijas spiedienam baltkrievu naftas produktus eksportēt caur krievu ostām. Risinājums, viņaprāt, būtu kāda termināļa nonākšana baltkrievu īpašumā. Savukārt attiecībā uz Krievijas naftas produktiem viņš uzsver, ka kaimiņvalsts ir mācījusies no 90. gadu kļūdām (atkarības no Ventspils ostas), lai tās vairs nekad nepieļautu.

«Naftas produktu tranzīts caur Baltijas valstīm samazinās,» raksta Argusmedia.com. Pirmajā pusgadā šī segmenta kravu apjomi, samazinoties naftas produktu pārvadājumiem pa dzelzceļu Baltijas valstu virzienā, sarukuši par 1,7 milj. t līdz 11,8 milj. t. Tā rezultātā aug konkurence par baltkrievu naftas produktiem, kā arī tiek veicinātas piegādes pa jūru produkcijas uzglabāšanai un sajaukšanai klientu vajadzībām. Lielākais kritums vērojams Latvijā, kur, piemēram, lielākais valstī esošais stividors Ventspils nafta termināls pusgadā uzkrāvis uz tankeriem trīs milj. t produkcijas, kas ir par 509 tūkst. t mazāk nekā pērn pirmajos sešos mēnešos.