Lauksaimniecība Saeimas interese par mazajām un vidējām zemnieku saimniecībām tieši saistīta ar Eiropas Savienības atbalsta politikas izmaiņām un, visticamāk, Latvijā nesīs jaunus nodokļu atvieglojumus un kreditēšanas politiku

Līdz šim valstī īstenotā lauksaimniecības politika ir bijusi veidota par labu lielajām zemnieku saimniecībām, bet mazo un vidējo saimniecību vajadzības nav uzklausītas, tā teikts Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijas priekšsēdētāja Jāņa Vitenberga oficiālajā paziņojumā presei šā gada jūnijā. Dienas Bizness mēģināja rast izskaidrojumu, kādēļ valsts lauksaimniecības politika pēc nemainīga attīstības virziena kopš 2004. gada maija var piedzīvot krasas pārmaiņas nākamajā Eiropas budžeta plānošanas periodā.

Grib dot mazajiem

«Latvijā daudzviet saimnieko lielās zemnieku saimniecības, kur ar lauksaimniecības tehniku apstrādā lielas zemes platības, bet nodarbina maz cilvēku. To veicinājusi līdz šim īstenotā lauksaimniecības politika, kura veidota par labu lielajām saimniecībām, aizmirstot par mazo un vidējo saimniecību vajadzībām. Šāda politika veicinājusi darba vietu trūkumu un iedzīvotāju skaita mazināšanos reģionos, kam lavīnas efektā sekojusi skolu slēgšana. Lielāks atbalsts ģimeņu saimniecībām ļautu palielināt iedzīvotāju skaitu reģionos,» šādu atklāsmi pauda Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs.

J. Vitenbergs sola, ka Tautsaimniecības komisija turpinās sekot līdzi, lai mazās un vidējās zemnieku saimniecības saņemtu pietiekamu atbalstu savai attīstībai, kā arī to prasības tiktu uzklausītas valsts līmenī. Kopā ar Latvijas Zemnieku federāciju komisija pat devās izbraukuma sēdē uz mazajām un vidējām saimniecībām. Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Grasbergs komisijas deputātus informēja par patlaban lauksaimniekiem pieejamo atbalstu, kā arī aktualitātēm Eiropas Savienības kopējā lauksaimniecības politikā pēc 2020. gada, tostarp par ieceri samazināt finansējumu lauku attīstībai, pret ko iebilst Latvija.

Plāno nākamo periodu

Kādēļ tieši šobrīd aktualizējies jautājums par mazo saimniecību vajadzībām, Dienas Bizness jautāja J. Grasbergam. «Šis jautājums ir aktualizējies, jo pašlaik gan Briselē, gan Latvijā intensīvi lemj par ES kopējo lauksaimniecības politiku pēc 2021. gada. Līdz rudenim katrai dalībvalstij ir jāizstrādā stratēģiskais plāns, kā darbosimies nākamajā plānošanas periodā no 2021. līdz 2027. gadam. Mēs iestājamies par vienlīdzīgu Eiropu un vienlīdzīgu konkurenci arī lauksaimniecībā,» paskaidroja J. Grasbergs.

Plāns ir atbalstīt ražojošas saimniecības, lai rosinātu cilvēkos uzņēmību radīt, ražot un pārstrādāt. Tas, pēc ZM parlamentārā sekretāra domām, motivētu cilvēkus palikt un turpināt strādāt laukos. Viņš arī atzīst, ka sociālekonomiskā aktivitāte laukos nav iedomājama bez lauku saimniecībām un uzņēmējdarbības, bez iedzīvotājiem. Tikai ar iedzīvotājiem ir iespējama valsts un tās struktūra.

Atlaidīs nodokļus

Jautāts, kur radīsies līdzekļi mazo un vidējo saimniecību atbalstam, J. Grasbergs norādīja, ka tiešais atbalsts lauksaimniekiem, piemēram, platībmaksājumi, kā arī investīciju atbalsts ir Eiropas finansējums, savukārt valsts atbalsts lielā mērā tiek sniegts dažādu nodokļu atvieglojumu veidā.

«Šobrīd saimniecībām ar mazāku apgrozījumu ir noteikti vairāki nodokļu atvieglojumi, piemēram, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiek apliktas summas, kas izmaksātas kā ES vai valsts atbalsts lauksaimniecībai vai lauku attīstībai, noteikts arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais ienākums līdz 3000 eiro. Tāpat arī lauksaimniekiem, kas nav pievienotās vērtības nodokļa maksātāji, piegādājot savu saražoto lauksaimniecības produkciju pārstrādātājam, ir tiesības saņemt pievienotās vērtības nodokļa kompensāciju 14% apmērā no piegādātās produkcijas vērtības. Mazajām un vidējām saimniecībām ir tiesības iegādāties dīzeļdegvielu ar samazinātu akcīzes nodokļa likmi, maksājot 15% no akcīzes nodokļa standartlikmes, kas būtiski samazina ar lauksaimniecisko ražošanu saistītās izmaksas,» skaidro J. Grasbergs.

Visbūtiskāko nodokļu slogu lauksaimniekiem veido tieši darbaspēka nodokļi. J. Grasbergs saredz, ka sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīms, ko šobrīd savās saimniecībās var izmantot sezonas laukstrādnieku nodarbināšanai augļu, ogu un dārzeņu ražotāji, būtu jāsaglabā arī pēc 2020. gada, turklāt jādod iespēja to piemērot arī citās lauksaimniecības jomās, piemēram, lopkopības un augkopības saimniecībām.

Turpinās aizdot

2018. gada rudenī Zemkopības ministrija sadarbībā ar akciju sabiedrību Attīstības finanšu institūcija Altum sākusi īstenot aizdevumu programmu lauku uzņēmēju un zivsaimniecības saimnieciskās darbības veicējiem. Kopējais finansējums ir 13,8 miljoni eiro. Aizdevumu programmas mērķis ir veicināt iedzīvotāju iesaistīšanos saimnieciskajā darbībā un palielināt finanšu resursu pieejamību saimnieciskās darbības veicējiem, kuri darbojas vai plāno sākt strādāt lauksaimniecības, lauku attīstības vai zivsaimniecības nozarē. Lai arī programma darbojas tikai gadu, tā ir pieprasīta. 2018. gada 4. ceturksnī tika pieņemti 47 lēmumi par 874 tūkstošu eiro lieliem aizdevumiem, bet jau šā gada jūnijā lēmumi ir pieņemti par aptuveni diviem miljoniem eiro.

Dzīvos laukos

Jautāts, ko konkrēti valsts cenšas sa- sniegt, J. Grasbergs akcentē galveno mērķi – lai cilvēki paliktu dzīvot laukos.

«Atbalstot ražošanu un nišas produktu attīstību, kā arī lauksaimniecības dažādošanu, varēsim piesaistīt cilvēku interesi palikt dzīvot lauku teritorijās. Šos mērķus plānojam sasniegt, izmantojot vairākus lauku attīstības investīciju pasākumus, kurus varētu kombinēt ar finanšu instrumentiem no Altum. Pamatmērķis ir apdzīvoti reģioni un augsta saimnieciskā aktivitāte,» tā ZM parlamentārais sekretātrs.

Līdz šim sekmīgi darbojas arī Lauku atbalsta pasākums LEADER, kas, pēc J. Grasberga domām, ir mērķtiecīga un savstarpēji koordinēta aktivitāte lauku attīstības veicināšanai. Viens no LEADER projektu pamatprincipiem ir «no apakšas uz augšu», kad iniciatīva nāk no iedzīvotājiem, iesaistoties savas teritorijas problēmu identificēšanā un risināšanā. LEADER ieviešanai ir ieplānoti 79 miljoni eiro, kas paralēli nodokļu atlaidēm, kreditēšanai un Eiropas atbalstam var sniegt rezultātu. Nākamajā Eiropas budžeta plānošanas periodā līdz 2027. gadam LEADER projekti būs obligāts lauku attīstības instruments, kura īstenošanai novirzīs vismaz 5% no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai paredzētā finansējuma.

Skaits samazinās

2018. gada beigās Latvijā bija 78,1 tūkst. lauku saimniecību, kuru vidējais lielums bija 38,2 hektāri, kas ir par 8,7 hektāriem jeb 29% vairāk nekā 2010. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par Latvijas lauksaimniecību 2019. gadā. Taču kopējais lauku saimniecību skaits Latvijā samazinās. 2010. gadā Latvijā bija 96,4 tūkstoši saimniecību, un deviņu gadu laikā to skaits samazinājies par 18,3 tūkstošiem.

Salīdzinot ar Latvijas pirmās neatkarības laiku, lauku saimniecību skaits ir samazinājies par 188 tūkst. jeb 70%, bet lauksaimniecības zemes platība 2018. gadā samazinājusies par 1,8 milj. hektāru jeb gandrīz uz pusi, salīdzinot ar 1935. gadu.

Produkcijas cenas

2018. gadā lauksaimniecības cenu indekss palielinājās par 6% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. CSP norāda, ka cenu indeksu galvenokārt ietekmēja augkopības produkcijas cenu indeksa kāpums par 14%. Augkopības nozarē 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, cenu kāpums bija vērojams gandrīz visiem produkcijas veidiem, ko ietekmēja ražas samazinājums ilgstoša sausuma apstākļos, kā arī graudaugu cenas kāpums biržās. Graudu vidējā iepirkuma cena pieauga no 145,17 eiro par tonnu 2017. gadā līdz 168,34 eiro 2018. gadā jeb par 16%, sasniedzot augstāko cenu kopš 2014. gada. Dārzeņiem un kartupeļiem cenas pieauga attiecīgi par 15,4% un 10,2%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bet rapša sēklai bija vērojams cenas samazinājums par 2,4%. Lopkopības produkcijas cenu indekss samazinājās par 4,1%.