Ārpakalpojumi Mazķibele var palīdzēt loģistikas nozarei attīstīties, un vēl ir vieta jauniem spēlētājiem; AS Via 3L Latvia ievieš IT sistēmas pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda loģistikas kompānijas Via 3L Latvia valdes loceklis un komercdirektors Agris Ozoliņš. Iepriekš viņš ir vadījis distribūciju uzņēmumā Sanitex un attīstījis eksportu Dobeles dzirnavniekā. Savukārt mācījies Rīgas Tirdzniecības tehnikumā un Latvijas Lauksaimniecības universitātē ekonomiku un uzņēmējdarbību, ko patlaban turpina studēt maģistrantūrā.

Kāda laikā, kad pasaulē tiek runāts par gaidāmo krīzi, ir tirgus situācija?

Mūsu tirgus – 3PL (noliktavu saimniecības, distribūcijas nodošana ārpakalpojumā) ‒ vēl aizvien attīstās vairāku faktoru dēļ. Pirmkārt, 3PL bizness Latvijā nav ļoti attīstīts, un daudzi ražošanas un distribūcijas uzņēmumi loģistiku veic saviem spēkiem. No vienas puses, tas viņiem dod plusus, piemēram, zināmu elastību. No otras puses, tas rada arī mīnusus, proti, bieži vien tas iznāk dārgāk. Otrkārt, pieaug ārvalstu uzņēmumu interese Rīgā veidot savu loģistikas centru Baltijas vai Skandināvijas tirgum. Mēs bieži vien cīnāmies, mēģinot cits citam nocelt kādu vietējā tirgus klientu, bet daudz būtiskāks ir tirgus, ko varam paņemt no Austrumeiropas vai Skandināvijas.

Cik plaša īsti ir jūsu darbības ģeogrāfija?

Via 3L Latvia ir daļa no Via 3L grupas, kura darbojas visās Baltijas valstīs. Šobrīd strādājam Baltijas līmenī, lai visās valstīs būtu vienāds pakalpojumu standarts. Protams, katrā valstī mums atšķiras darbības veids un cenu politika. Ir klienti, ko apkalpojam Baltijas līmenī kā centrālā Baltijas noliktava – veicam piegādes no Rīgas uz Lietuvu un Igauniju, palīdzam savām māsas organizācijām Igaunijā veikt piegādes Latvijā, nodrošinot transportu vai noliktavas. Skatāmies, kas ir izdevīgāk. Atkarībā no apjoma varam aizvest preces līdz Igaunijai, kur viņi tālāk tās piegādā mazumtirgotājam, vai arī paši vest klientam. Lai piegādes būtu izdevīgas, tās jāveic konsolidētā veidā, izmantojot noteiktus grafikus.

Cik liela ir konkurence Baltijā un Latvijā?

Lietuva attīstījās ātrāk un lielākos apmēros, tostarp arī lielāka iedzīvotāju skaita dēļ. Taču šobrīd tirgus attīstība ir straujāka Latvijā, ja ņemam vērā visus topošos vai plānotos industriālos parkus. Attiecībā uz konkurenci Latvijā, te ir vēl pāris lielāki un pāris mazāki uzņēmumi, ar kuriem konkurējam un cīnāmies ražotāju, izplatītāju iepirkumos, kuri tiek organizēti reizi divos, trīs vai četros gados. Taču ir potenciāls tirgū ienākt vēl kādam, un sagaidu, ka ar laiku tas notiks. Paredzu, ka šī nozare attīstīsies vēl vairāk. Nepieciešamību pēc šī (3PL) pakalpojuma varētu radīt ekonomiskā stagnācija, kas, manuprāt, būs mazķibele, nevis tik liela kā iepriekšējā. Kad tas notiks, ražotāji un distributori izjutīs spiedienu uz cenām un būs spiesti skatīties, kā samazināt izmaksas.

Kā loģistikas tirgu ietekmēs mazumtirgotāja Lidl ienākšana? Cik daudz sadarbojaties ar lielveikalu ķēdēm, kam ir savi loģistikas pakalpojumu sniedzēji?

Sadarbojamies pilnīgi ar visām. Uz to centrālajām noliktavām piegādājam mūsu sadarbības partneru preces. Visiem pārējiem tirgus spēlētājiem, kam nav centrālo noliktavu, preces izvadājam pa veikaliem visā Latvijā, nodrošinot piegādes katru nedēļu. Piemēram, esam LaTS centrālā noliktava un izvadājam konsolidētās preces pa viņu veikaliem.Runājot par Lidl, viņiem ir daudz starptautisko iepirkumu, bet būs, protams, arī Latvijas preces. Saredzu to kā potenciālo sadarbības partneri, kam mēs varētu piegādāt daļu preču un laika gaitā, iespējams, varētu sadarboties citās noliktavu biznesa sfērās.

Ja reiz ir vieta vēl kādam spēlētājam, kas traucē jums un konkurentiem paplašināties?

Līdz galam nav pārliecības, kā tirgus attīstīsies un kāda varētu būt mazķibeles ietekme. Šobrīd telpu nomas maksa ir diezgan augsta salīdzinājumā ar laiku pirms pāris gadiem. Līdz ar to daļa spēlētāju – arī mēs ‒ nogaida. Pašlaik izvēlamies jaunas telpas, jo mūsu mērķis ir trīs gadu griezumā attīstīt ne tikai sauso, akcīzes preču apstrādi un muitas noliktavu, bet arī iet termorežīmā.

Visos (no -18 līdz +20 C) temperatūras režīmos? Arī medikamentus?

Visos režīmos, bet zālēs pagaidām ne. Taču, ja ir termonoliktavas, to var viegli izdarīt.

Vai jums pašiem ir savs transports?

VIA 3L tiešā veidā ne. Vienam no akcionāriem gan ir, un tas mums nodrošina zināmu elastību. Par savu floti, kas būtu multitemperatūru mašīnas, domājam akcionāru līmenī saistībā ar iecerēto darbību termorežīmā.

Kāpēc gribat mainīt telpas?

Savulaik Via 3L Latvia visu konsolidēja šajā noliktavā (Dreiliņos), un pāris gadu laikā mums beidzas nomas līgums. Ņemot vērā attīstības plānus, mums nepieciešamas lielākas platības. Šobrīd mūsu kapacitāte ‒ 13,5 tūkst. m2 ‒ ir izsmelta. Telpas meklējam jau tagad, jo, ja izvēlēsimies attīstītāju, kam tās vēl būs jāuzbūvē, tas prasīs aptuveni 18 mēnešus.

Atgriežoties pie konkurences – jāsaprot, ka cenu līmenis šajā nozarē ir salīdzinoši zems un pagaidām tirgus nav gatavs maksāt augstāku cenu par kvalitāti. Nozares standarts ‒ 5% peļņa ‒ pagaidām ar 3PL nav viegli sasniedzams. Kļūdas pakalpojumu sniegšanā, kas var būt tīri dabiskas, piemēram, darbaspēka trūkums, rada lielus riskus zaudēt atsevišķā ceturksnī gūtu peļņu.

Kur īsti ir problēma tajā, ka, piemēram, piegādes uz DUS ārpus Rīgas loģistiķi grib veikt tikai reizi nedēļā, nevis biežāk, kā intervijā DB norādīja Kool vadītājs?

Peļņa mūsu nozarē ir atkarīga no konsolidācijas – un tas attiecas ne tikai uz noliktavām, bet arī transportu. Izdevīgāk, protams, ir vest lielāku apjomu, dažāda veida preces uz vairākiem DUS, veikaliem. Pie maza apjoma transporta izmaksas uz preces vienību iznāk pārāk augstas.

Kas ir jūsu klienti?

Aptuveni 43% mūsu biznesa veido alkohola apstrāde, kas ietver gan akcīzes, gan vairumtirdzniecības noliktavu, gan piegādi pa veikaliem.

Uz Krieviju neko nevedat?

Nē. Kaut arī tā ir vēl viena joma, kur pastāv iespēja attīstīties, pagaidām to neaiztiekam gan telpu kapacitātes dēļ, gan tāpēc, ka prioritāte ir paaugstināt esošo pakalpojumu kvalitāti, ieviešot noliktavu pārvaldīšanas sistēmas.

Tad mums, protams, ir FMCG (ātras aprites patēriņa preces), kas veido 50% biznesa. Un 7% ir nišas preces, piemēram, speciālas izejvielas, ar ko apgādājam visus lielākos gaļas pārstrādes uzņēmumus Baltijā. Piegādājam izejvielas arī saldumu ražotājam. Tāpat darbojamies kā IKEA preču noliktava. Esam arī Latvijas Futbola federācijas loģistikas partneri. Ir svarīgi, lai nebūtu atkarīgi tikai no 3PL biznesa kategorijas, bet riski būtu sadalīti un pārklātu plašākas kategorijas un pakalpojumu virzienus.

Cik daudz jūsu klientu ir Rīgā, cik reģionos?

Rīga un Rīgas reģions ir 65% no apjoma un apgrozījuma naudas izteiksmē, kas ietver loku līdz Zvejniekciemam, Augšlīgatnei, Aizkrauklei no vienas puses un Tukumam, Jaunpilij, Lietuvas robežai aiz Dobeles no otras puses. Nākamais reģions pēc apjoma ir Latgale, un tad seko Kurzeme un Vidzeme.

Cik tālu esat tikuši ar IT sistēmu attīstību?

Šajā jomā pēdējos gados esam ieguldījuši vislielākos līdzekļus – kopumā 210 tūkst. eiro, neskaitot investīcijas akcīzes noliktavas projekta atvēršanā. 2016. gadā nogalē sākām ieviest sistēmu, lai konsolidētu visus projektus vienviet, lai darbs būtu efektīvāks, mazāk tērētu laiku un resursus preču meklēšanai. Vēl gan daudzas lietas jāpilnveido, lai mūsu sistēmas savienotu ar partneru programmām, datu nodošanu automatizējot. Šobrīd īstenojam projektu, lai no septembra varētu veikt preču pieņemšanas, atlases, papildināšanas un konsolidācijas procesu, izmantojot skenerus. Šobrīd pasūtījums uz kādu veikalu tiek izdrukāts uz papīra lapas, tostarp ietverot preces nosaukumu, svītrkodu un lokāciju, uz kurieni darbinieks dodas, atlasa nepieciešamo daudzumu un uzkrauj (uz paletes), pēc tam dodoties un nākamo vietu. Tagad komplektētājs pieslēgsies sistēmai un uz sava skenera saņems atrašanās vietu un nepieciešamo preču daudzumu. Lokācijas un preces skenēšana izslēgs iespēju darbiniekam preci sajaukt. Sistēma arī ģenerē pasūtījumu pēc loģikas, ka tiek veikts īsākais ceļš un smagākā prece tiek ņemta pirmā, lai vienmēr būtu sūtījuma apkašā, nevis augšā. Arī attiecībā uz vidi automatizācija ir noderīga, jo ietaupīsim ļoti daudz papīra, ko izmantojam ikdienas operācijās.

Vai bez IT sistēmām šāda apjoma noliktavās ir iespēja ieviest vēl kādas tehnoloģijas, piemēram, veikt automatizāciju, izmantot dronus kā pasaules lielo spēlētāju loģistikas centros?

Tagad vairāk domājam, kā uzlabot preču atlases procesu. Taču ir dažādas plauktu sistēmas, kurās var investēt, lai ātrāk apstrādātu preces, kur nav tik liela aprite vai tās ir vienveidīgas. Uz šī apjoma un pie šīs preču sadrumstalotības – kad komplektācija uz veikaliem aizvien ir nevis pa pilniem iepakojumiem, bet pa gabaliem ‒ nevaram nodrošināt automatizācijas procesu noliktavā. Ir gan atsevišķi projekti, uz kuriem var šādu virzienu attīstīt.

Kādi ir uzņēmuma finanšu rādītāji, kopš to vadāt?

Pirmo finanšu gadu (2016. g. jūlijs‒2017. g. jūnijs) uzņēmums beidza ar 570 tūkst. eiro zaudējumiem, nākamajā zaudējumi bija 459 tūkst. eiro, no kuriem 300 tūkst. tika investēti IT risinājumos un akcīzes noliktavas atvēršanā, šis gads nostrādāts bez zaudējumiem, bet nākamajā (2019.‒2020. g.) jau plānota neliela peļņa.

Vai izjūtat darbaspēka trūkumu? Cik tam pamatā klientu nevēlēšanās maksāt par pakalpojumu vairāk kā līdz šim?

Attiecībā uz otro jautājumu ‒ tirgus grib augstu kvalitāti par zemu cenu, ko ir ļoti grūti panākt. Visi skatās, kā samazināt savas izmaksas, mazumtirgotāji izdara spiedienu uz preču ražotājiem, izplatītājiem, kas savukārt cīnās par zemāku cenu arī loģistiķiem.

Lai risinātu darbaspēka trūkuma jautājumu, ieviešam IT sistēmas, kas ļauj maksāt lielākas algas esošajiem darbiniekiem. Tāpat sadarbojamies ar izglītības iestādēm, piemēram, Rīgas Tirdzniecības profesionālo vidusskolu un Jēkabpils Agrobiznesa koledžu, kā arī augstskolām. Studenti pie mums nāk praksē un arī sezonālajā darbā vasarā.

Kopējais uzņēmuma darbinieku skaits ir 90‒100, no kuriem 80% ir stabili, bet pārējie mainās. Aizpērn ar to bija liela problēma, mēģinājām darbiniekus īrēt no trešajām valstīm. Taču partneris nebija godprātīgs, un sezonas karstākajā punktā, kad arī citiem nozares uzņēmumiem trūka darbinieku, cits uzņēmums piedāvāja pārmaksāt likmi par 10%. Man tika paziņots, ka visi darbinieki saslimuši, lai gan reāli tie tika aizsūtīti strādāt kaut kur citur. Lai no šīs kļūdas mācītos, Via 3L Latvia ar sadarbības partneriem pati sāka meklēt darbiniekus Ukrainā, formēt izsaukumus. Šobrīd mums ir 16 darbinieki no Ukrainas. Pirmajā brīdī šķiet, ka tas ir dārgi, jo ir jānokārto uzturēšanās atļaujas, jāgarantē noteikta likme, jāapmaksā dzīvesvieta, kaut arī nezini, kādi viņi būs, bet realitātē viņi lielākoties ir centīgi, jo atbraukuši nopelnīt. Aptuveni ar 20% bija slikta pieredze, tos aizsūtījām mājās jau pēc divām nedēļām, bet pārējie ir labi un uzticami darbinieki. Tas ir veids, kā risinām darbaspēka trūkumu, jo citas iespējas nav.

Trūcīgākas ES valstis nav risinājums?

Šiem cilvēkiem vilinošāk ir doties uz Rietumeiropu. Tas, ka Latvijā ir vairāk darbinieku no Ukrainas, Moldovas vai Uzbekistānas, ir arī valodas dēļ, jo viņiem šeit ir vieglāk adaptēties. Tāpēc viņi bieži vien neizvēlas doties, piemēram, uz Vāciju, jo ir vieglāk iedzīvoties šeit, kur vide saprotamāka. Jebkurā gadījumā galvenā uzņēmuma vērtība ir darbinieki, un esmu pateicīgs komandai, ar ko kopā šo ceļu ejam, jo viens pats šajā jomā neko izdarīt nevar.