Izglītības un zinātnes ministrijas (IzM) pārmetumi par Latvijas Universitātes rektora vēlēšanām ir nebūtiski, Ministru kabinetam (MK) nav pamata neapstiprināt no valsts autonomas juridiskas personas vadītāju

Rektora vēlēšanas

Tāds ir divu neatkarīgu juristu biroju slēdziens par nu jau trīs mēnešus ilgstošo strīdu ap jaunievēlētā LU rektora Indriķa Muižnieka apstiprināšanu amatā. Neatkarīgus pētījumus veica Starptautiskais zvērināto advokātu birojs PricewaterhouseCoopers Legal, kura slēdzienu publiski pauda zvērināts advokāts Benno Butulis, un zvērināta advokāta Linarda Muciņa birojs, kuru pārstāvēja pats Linards Muciņš. Abi juristu biroji ar paziņojumu par gala slēdzienu LU rektora vēlēšanu auditā klajā nāca šā gada 12. augustā, uzsverot, ka tas ir neatkarīgs slēdziens, kas nevienam nav saistošs.

Gaida apstiprināšanu

Apstiprināt vai nē – tieši šādi jautājumi radās pēc divām LU Satversmes sapulcēm šā gada 24. maijā un 6. jūnijā. Pirmajā sapulcē I. Mužnieks saņēma mazākumu balsu, bet otrajā - vairākumu, un tika paziņots, ka rektors ievēlēts.

Ar to nebija mierā izglītības ministre Ilga Šuplinska un izteica pārliecību, ka aicinās Ministru kabinetu neapstiprināt rektoru. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) paziņoja, ka konstatēti 10 pārkāpumi LU rektora vēlēšanās. Neatbilstības esot bijušas procedūrā, dokumentos, kā arī termiņos, jo ministrija par augstskolas vadības vēlēšanu iznākumu informēta mēnesi vēlāk, nekā norādīts normatīvos. Turklāt rektora vēlēšanās esot piedalījušies studentu pārstāvji, kas juridiski to nedrīkstēja darīt.

LU juriste A. Ozola, atklājot preses konferenci 12. augustā, informēja, ka LU jau šā gada 25. jūnija vēstulē IzM ir atspēkojusi un noraidījusi visus pārmetumus, kas iepriekš izteikti. Proti, ka būtisku likuma un LU Satversmes normu pārkāpumu nav.

«Rektora vēlēšanu tiesiskums ir vērtējams stingrā tiesiskā ietvarā, atsakoties no spekulācijām, patikas vai nepatikas, personiskā vai politiskā viedokļa. Tāpēc, lai gūtu pārliecību par šā gada maijā un jūnijā notikušo rektora vēlēšanu tiesiskumu un IzM paziņojumu, kā arī tajā norādītajiem pārmetumiem, LU lūdza minētos advokātu birojus veikt juridisko izpēti un sniegt atzinumu šajā jautājumā,» sacīja A. Ozola.

Jāpiebilst, ka Ministru kabineta vilcināšanās jautājumā par rektora apstiprināšanu pēc pieredzes var ilgt arī vairāk nekā trīs mēnešus.

Bija sagaidāms, ka šā gada 13. augusta Ministru kabineta sēdē LU rektora jautājums parādīsies, tomēr tas netika skatīts. Zināms arī, ka izglītības ministre I. Šuplinska augusta sākumā vēlreiz apstiprināja savu nostāju, ka aicinās Ministru kabinetu neapstiprināt jauno LU rektoru.

Piekasīšanās par sīkumiem

Zvērināts advokāts B. Butulis, sākot skaidrojumu par juridisko izpēti, uzsvēra pamatuzdevumu – izvērtēt rektora vēlēšanu tiesiskumu atbilstoši tiem likumiem, kurus ministrija ir minējusi paziņojumā universitātei.

«Mūsu izvērtējumā ietilpa tās dokumentācijas izvērtēšana, no kuras izriet ministrijas secinājumi, kā arī minēto normatīvu analīze. Mēs pirmkārt noteicām tiesisko ietvaru, lai izvairītos no spekulācijām par to, ko tad īsti paredz vai neparedz normatīvie akti. Būtiskākie apsvērumi par tiesisko ietvaru saistāmi ar vairākiem normatīvajiem aktiem. Jāsāk ar Augstskolu likuma 17. panta 5. daļu, kas paredz, ka Ministru kabinets var neapstiprināt rektoru, ja ir pieļauti Augstskolu likuma vai LU Satversmes pārkāpumi. Tas var radīt maldīgu priekšstatu par to, ka Ministru kabinets lemj, kurš amata kandidāts ir lietderīgs, ka Ministru kabinets piešķir kādam kandidātam uzticību. Tā nav. Rektoru ievēl augstskolas sapulce, bet Ministru kabinets veic ārējo tiesiskuma kontroli. Pašu kandidātu lietderības izvērtēšana no kabineta puses nav iespējama kā nesaderīga ar normatīvajiem aktiem, kas paredz augstskolu autonomiju,» teica B. Butulis.

Advokāta sniegtais atzinums īsumā ir paziņojums par to, ka visi IzM minētie pārkāpumi ir nebūtiski un tādi, kas neietekmē LU rektora vēlēšanu rezultātus, tādēļ tālāka iejaukšanās no valsts autonomas juridiskās personas iekšējās lietās nav adekvāta un rektora neapstiprināšanai nav pamata.

«Vārdu salikums «var neapstiprināt» ir juridiska metode, kuras saturs ir šāds – tā ļauj un pat uzliek par pienākumu apstiprināt rektora amata kandidātu, ja pieļautie procedūras trūkumi neietekmē vēlēšanu rezultātu. Te nekādā gadījumā nav ietverta rīcības brīvība par politisku izvēli. Šāds formulējums tiek lietots arī citās jomās, kur ir jāizvērtē procedūras trūkumu būtiskums,» norādīja B. Butulis.

Advokāts savos secinājumos gāja pat tālāk, norādot, ka IzM dažos no saviem pārmetumiem pārkāpj LU ar likumu noteikto autonomiju. Proti, nepilnības LU iekšējos normatīvajos aktos, ja tās tieši neietekmē vēlēšanu rezultātu, nevar būt pārmetumu pamats, jo tā ir augstskolas iekšēja darīšana. Var būt pārmetumi par sliktu pārvaldību vai kavēšanos, bet tas nekādi nav saistāms ar LU rektora vēlēšanu leģitimitāti. Tieši tāds arī ir PWC gala slēdziens – pārvaldību var uzlabot, bet nav pamata neapstiprināt rektoru.

Universitāte ir autonoma

Zvērināta advokāta Linarda Muciņa slēdziens praktiski neatšķiras no PWC slēdziena, tomēr viņš savā skaidrojumā uzsvēra LU autonomiju un to mēģināja izskaidrot līdzībās.

Advokāts atgādināja, ka LU autonomija ir pielīdzināma pašvaldību autonomijai Latvijā un vēlēšanas tajās ir tikai jāuzrauga. Viņš atgādināja, kā LU klājies dažādos laikos. Autoritāros režīmos tai autonomija tikusi atņemta, bet PSRS laikā tā bijusi formāla, t.i., kādu rektoru komunisti norādījuši ievēlēt, tāds arī ievēlēts. Viņš arī atgādināja, ka Latvijā LU autonomija ir samērā jauna lieta. Likums grozīts tikai 2005. gadā, tikai šajā gadā augstskolas saņēmušas autonomiju. Tikai tad augstskolu īpašums, līdzīgi kā pašvaldībām, nodalīts no valsts. L. Muciņš norādīja, ka pašreizējā augstskolu uzbūve prasa pašpārvaldi un nevar būt kā līdz 2005. gadam, kad LU bija IzM pakļautības iestāde, gluži tāpat kā Valsts policija pakļaujas Iekšlietu ministrijai vai Nekustamo īpašumu pārvalde - Ekonomikas ministrijai.

«Pašpārvalde jau paredz pašu pārvaldību. Protams, ka varbūt uzreiz neveicas tik labi, jo universitātē ir sarežģīta daudzpakāpju vēlēšanu sistēma. Ir tehniskas kļūmes, nesanumurēja lapas pareizi vai ierakstīja ne to datumu datorā. Pasniedzējiem ir lekcijas, bet šaubas nezinātājiem rada fakts, ka vienā brīdī balso viens skaits cilvēku, bet pēc laika - par 10 mazāk. Es saprotu, ka gribas ietekmēt procesus universitātē. Te ir jautājums likumdevējiem. Vai 2005. gadā, kad augstskolām piešķīra juridiskās personas tiesības, arī izņēma no ministrijas nolikuma ārā, ka universitāte pakļaujas ministrijai?» jautāja L. Muciņš, tā norādot, ka, iespējams, visa ministres I. Šuplinskas saceltā jezga ir valsts likumdošanas nepilnība un ierēdņu centība nevietā.

Politiskā griba nevietā

Gan LU studentu pārstāvji, gan citi pārstāvji jau pauduši bažas par to, ka politiķi mēģina ietekmēt neatkarīgas augstskolas vēlēšanu iznākumu. LU eksperte juridiskos jautājumos A. Ozola atklāti secina, ka patlaban politiskā griba prevalē pār juridisko vērtējumu, tā netieši norādot, ka I. Šuplinska, iespējams, lobē kādas sabiedrībai slēptas Jaunās konservatīvās partijas intereses, nevis rūpējas par LU rektora vēlēšanu tiesiskumu.

Gan premjers, gan partiju pārstāvji pagaidām ir rezervēti izteikumos, un nav konkrētu norāžu, kāds varētu būt ministru balsojums kabineta sēdē par LU rektora apstiprināšanu.

Pieņemot iespēju, ka ministri neapstiprina I. Muižnieku, ir jāparādās jauniem un pietiekamiem pierādījumiem par pārkāpumiem, kas tiešām ir ietekmējuši LU rektora vēlēšanu iznākumu. Citādi trīs mēnešus ilgušais strīds atgādina politisku gribu nevietā, jo LU jau teju 15 gadus ir no IzM neatkarīga juridiska persona.