Mikromobilitāte Ar pirmās sezonas darbības rezultātiem elektroskrejriteņu koplietošanas platformu īpašnieki ir apmierināti; nākotne būs atkarīga no gaidāmā nozares regulējuma

Pirmos koplietošanas elektroskrejriteņus Rīgas ielās sāka piedāvāt Atom. Pavisam drīz tam sekoja arī Fiqsky, Bolt un CityBee. Jūlijā CityBee īstenoja vairāk nekā 15 tūkstošus braucienu. Atom vadītājs Artūrs Burņins teic, ka Atom kopumā bijuši vairāk nekā desmit tūkstoši braucienu, bet augustā uzņēmums palielināja šo braukšanas līdzekļu skaitu un paredz, ka šajā mēnesī būs aptuveni deviņi tūkstoši jauno braucienu. Fiqsy un Bolt šobrīd nepublisko statistiku par saviem rezultātiem.

Pašlaik CityBee ir 250 elektroskūteri, bet plānots, ka to skaits nākotnē pieaugs līdz 500. Atom ir 100 elektroskūteri, un A. Burņins teic, ka to skaits aug. Tikmēr Fiqsy ir 350 elektroskrejriteņi, un katru dienu pilsētas ielās tiek izvietoti 250 līdz 300 skrejriteņi. «Lai sniegtu iespēju izmēģināt šo pakalpojumu, sākotnēji piedāvājām 100 skrejriteņus, taču, sekojot pieprasījumam, to skaitu šobrīd esam palielinājuši līdz 500 elektriskajiem skrejriteņiem,» saka Kārlis Ķezberis, Bolt vadītājs Latvijā.

Pat vairākas reizes dienā

Lielākā daļa CityBee braucienu ilguši aptuveni 20 līdz 30 minūtes. Visbiežāk elektroskūterus lieto laika posmā no diviem līdz pieciem dienā. «Maršruti ir pāri tiltiem, pa centru un uz mikrorajoniem,» novērojusi Egija Gailuma, CityBee Latvija vadītāja A. Burņins teic, ka braucieni ir vidēji trīs četrus kilometrus gari, brīvdienās – četrus piecus kilometrus gari. Populārākos maršrutus viņam ir grūti pateikt, bet pārsvarā tie ir braucieni pa pilsētas centru. Lielākā aktivitāte ir pirms darba laika, pusdienās un pēc darba laika beigām, bet brīvdienās visu dienu, no 11 priekšpusdienā. Bolt klienti skrejriteņus pārsvarā lieto, lai veiktu nelielus attālumus, visbiežāk līdz trim kilometriem, taču ir arī garāki braucieni, kas, visticamāk, tiek veikti tūrisma nolūkos. K. Ķezberis piebalso, ka pakalpojums vairāk tiek izmantos dienas vidū un darba dienu beigās, kā arī brīvdienās. «Mums ir prieks par to, ka skrejriteņus arvien vairāk cilvēku sāk izmantot vairākas reizes dienā, lai pārvietotos darba laikā. Turklāt arvien vairāk skrejriteņu vakaros ir blakus dzīvojamām mājām. Katru skrejriteni vidēji dienā izmanto četras līdz sešas reizes,» norāda Māris Avotiņš, Fiqsy vadītājs.

E. Gailumas vērtējumā, cilvēki šīs ierīces izmanto ļoti aktīvi, bet klientiem vēl ir daudz jāmācās, lai tos pareizi novietotu un netraucētu apkārtējiem cilvēkiem. Taču ir daudz cilvēku, kuri paceļ nokritušus skūterus, piestiprina atpakaļ baterijas, ja tās ir nokritušas, ziņo par noslēptiem skūteriem un neļauj tos nozagt.

Reklamē cits citu

«Konkurence ir, bet to nejūtam – darām savu darbu, strādājam pēc plāna,» klāsta A. Burņins. Viņš spriež, ka globāli būs daudz lokālu spēlētāju, kuri darbosies katrs savā pilsētā, savukārt lielie cīnīsies par apjomīgākiem tirgiem. «Lokāliem spēlētājiem mazās pilsētās ir savas priekšrocības, jo skūteru koplietošana prasa daudz ikdienas darba,» teic A. Burņins. E. Gailuma uzskata, ka šobrīd īsti nevar runāt par konkurenci, jo pagaidām visi četri pakalpojuma sniedzēji vēl nespējot noklāt visas teritorijas, līdz ar to cilvēkiem vienmēr pietrūkst elektrisko skūteru. «Šobrīd viens otru reklamējam ar savu pakalpojumu,» viņa teic.

M. Avotiņš konkurenci vērtē pozitīvi, jo šis ir jauns mobilitātes risinājums un ir svarīgi, lai cilvēkiem tas būtu pieejams tad, kad tas ir nepieciešams. Parādoties arvien vairāk koplietošanas pakalpojumu piedāvātājiem, ir iespēja vairāk skaidrot ieguvumus gan pilsētai par to, ka elektriskie skuteri atslogo centru no satiksmes, samazina gaisa un trokšņu piesārņojumu, gan arī iedzīvotājiem par jaunu iespēju īstermiņa mobilitātes jomā, iespēju tos izmantot pēc nepieciešamības un netērēt naudu iegādei. «Ļoti būtisks aspekts ir pakāpeniska pilsētas centrālās daļas atslogošana no automašīnām un infrastruktūras uzlabošana velosipēdu un skrejriteņu lietotājiem. Pakāpeniski izveidojot arvien vairāk veloceliņu un stāvvietu šiem transporta veidiem, pilsētas vide kļūtu sakārtotāka un cilvēkiem draudzīgāka,» viņš ir pārliecināts.

Arī E. Gailuma iepriekš norādījusi, ka elektrisko skrejriteņu nomas attīstīšana ir veids, kā piedāvāt Rīgas iedzīvotājiem un tās viesiem ātru, ērtu un videi draudzīgu pārvietošanos.

«Par pakalpojuma popularitāti liecina šī brīža konkurence, kuru vērtējam pozitīvi, jo tādā veidā kopumā tiek vairota izpratne par elektriskajiem skrejriteņiem,» teic K. Ķezberis.

Ne tikai skūteri

«Mums iet ļoti labi, proporcija starp aplikācijas apmeklētājiem un darījumu skaitu ir fenomenāla, tāpat kā atsauksmes no klientiem. Astoņus gadus darbojoties nozarē, nekad neesmu redzējis tik labu konversiju. Pievienojām jaunu biznesa pakalpojumu, kura ietvaros piedāvājam citiem uz mūsu tehnoloģijas bāzes veidot savu skūteru, velosipēdu vai mašīnu koplietošanas platformu. Šobrīd darbojamies jau pie diviem projektiem, un vēl ir interese no 40 citiem,» apgalvo A. Burņins. Paredzēts, ka Atom platformā būs vairāk nekā tikai skūteri. Uzņēmums lūkojas uz to kā multimodālu platformu, kur vienuviet ir vairāki transportlīdzekļu veidi koplietošanai. Līdzīgi darbojas CityBee, kas savā dzimtenē Lietuvā piedāvā auto un Latvijā arī kravas busiņu koplietošanu, un kopbraukšanas transporta platforma Bolt.

Regulējuma gaidās

«Šobrīd pāragri teikt par šī biznesa attīstību Latvijā. Redzēsim, kā būs oktobrī ar pieprasījumu, lai aprēķinātu sezonas ciklu,» atzīst A. Burņins. Arī E. Gailuma gaida rudeni, tad tiks ieviests elektroskūteru regulējums – varēs labāk spriest par nākotni. «Noteikti plānojam, ka elektrisko skrejriteņu pakalpojumu uzlabosim un nodrošināsim arī nākamgad, un papildināsim ar vēl labākiem skrejriteņu modeļiem,» sola K. Ķezberis.

Db.lv jau rakstīja, ka saistībā ar elektrisko skūteru skaita pieaugumu satiksmē Ceļu satiksmes drošības direkcija sadarbībā ar Satiksmes ministriju gatavo normatīvo aktu projektu to lietošanai. Paredzēts, ka tajā būs noteikts elektrisko skūteru statuss ceļu satiksmē, prasības aprīkojumam, principi, kas jāievēro, esot uz ceļa. Pašreiz tiek plānots, ka ar šiem braucamrīkiem varētu ļaut piedalīties ceļu satiksmē no 14 gadu vecuma. Paredzēts, ka maksimālais braukšanas ātrums ar elektriskajiem skūteriem nedrīkstētu būt lielāks par 20 km/h. Elektriskajiem skūteriem būtu atļauts primāri pārvietoties pa velosipēdu infrastruktūru, bet vietās, kur tādas nav, pa ietvi, netraucējot gājējus, ar ātrumu, kas nav lielāks par 6 km/h, bet atsevišķos gadījumos arī izbraukt uz brauktuves. Pasažieru pārvadāšana ar elektrisko skūteri būtu aizliegta.

Pirmie negadījumi

Ergo valdes locekle Baltijas valstīs Ingrīda Ķirse novērojusi, ka pāris mēnešu laikā elektriskie skrejriteņi ir kļuvuši ļoti populāri, un atzīst, ka nepilnīgā satiksmes regulējuma dēļ tas šobrīd rada papildu satiksmes drošības riskus. «Satiksme ir organizēta sistēma, un ir būtiski, ka visiem tās dalībniekiem ir skaidra izpratne par savu vietu, tiesībām un pienākumiem – tas attiecas arī uz elektrisko skrejriteņu lietotājiem. Trūkstot regulējumam, kas paredz lietošanas un pārvietošanās noteikumus, vairums šo satiksmes dalībnieku pārvietojas pa gājēju un velo celiņiem vai šķērso ceļa braucamo daļu, nereti radot bīstamas situācijas gan sev, gan citiem satiksmes dalībniekiem,» viņa teic.

Saskaņā ar I. Ķirses rīcībā esošajiem Valsts policijas datiem, Latvijā kopš šī gada sākuma reģistrēti 15 negadījumi. Arī Ergo kā apdrošinātājs jau saņēmis vairākus atlīdzību pieteikumus par negadījumiem, kuros ir cietuši cilvēki, kuri pārvietojušies ar elektrisko skrejriteni. Līdz ar to tas rosina domāt par papildu drošību, un daudzviet pasaulē ir ieviesti dažādi drošības noteikumi, ātruma ierobežojumi, aizliegumi u.c. Atsevišķās valstīs, kā, piemēram, Vācijā, Ķīnā, skrejriteņu lietotājiem ir obligāta apdrošināšana, tikmēr Latvijā šādas prasības pagaidām nav un tā ir katra paša atbildība. Ergo piedāvā iespēju apdrošināt elektrisko skūteri, arī iegādāties personas civiltiesiskās apdrošināšanas polisi, apdrošināties pret dažādiem nelaimes gadījumu riskiem, lai negadījuma reizē būtu pasargāta gan pārvietošanās ierīce, gan pats lietotājs, tostarp būtu pasargāts no zaudējumiem, ja gadās nodarīt bojājumus trešās puses īpašumam.