Rekonstrukcijā investē aptuveni pusmiljonu eiro

Infrastruktūra

Lai sakārtotu infrastruktūru prāmju apkalpošanai un palielinātu kapacitāti, stividorkompānija Terrabalt savā teritorijā Liepājas ostā īsteno vērienīgu rekonstrukciju. Līdzšinējos apstākļos darbības jaudu palielināt būtu sarežģīti, atzīst uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Āris Ozoliņš.

Interesē Zviedrijas virziens

Terrabalt galvenais darbības virziens ir prāmju satiksmes apkalpošana. Šobrīd reisus uz Vācijas pilsētu Travemindi piecas reizes nedēļā nodrošina operators Stena Line. Sākotnēji prāmis no Liepājas uz Vāciju kursēja divas reizes nedēļā, vienu – uz Zviedriju. «Stena Line izmainīja darbības stratēģiju un tagad katrā pilsētā attīsta vienu līniju. No Ventspils vairs nekursē prāmis uz Vāciju, bet no Liepājas – uz Zviedriju,» stāsta Ā. Ozoliņš. «Kā būs turpmāk, grūti pateikt. Skaidrs, ka mūs arī interesē Zviedrija.»

Novērojumi rāda, ka kravu šai virzienā būtu pietiekami daudz. «Tomēr tā nav mūsu izvēle. Mums ir jāsakārto infrastruktūra un jāpiedāvā operatoriem,» norāda Terrabalt valdes priekšsēdētājs. Tādēļ uzņēmuma teritorijā notiek vērienīga rekonstrukcija, ko plānots pabeigt oktobrī. Ceļu sakārtošanai un izbūvei, videonovērošanas iekārtām, lielākai publiskajai teritorijai, stāvlaukumam atvēlētas aptuveni 0,5 milj. eiro lielas investīcijas. Paralēli vērienīgu projektu īsteno arī Liepājas SEZ, rekonstruējot piegulošos ceļus.

Pēc rekonstrukcijas beigām Terrabalt būtu gatava apkalpot divus trīs prāmjus dienā. «Būsim konkurētspējīgi ar kaimiņiem – gan ar Ventspili, gan Klaipēdu,» norāda Ā. Ozoliņš, piebilstot, ka vienlaikus šīs ostas ir arī sadarbības partneri.

Platības ziņā viens no lielākajiem

Uzņēmumam pieder divi termināli, 46. un 50. piestātne. Savu teritoriju Liepājas ostā Terrabalt divkāršoja, kad pārtrauca darboties AS Liepājas metalurgs. Iepriekš tā īpašumā esošo 50. piestātni Terrabalt iegādājās pirms trim gadiem no bankas un pēc tam par izmantošanu noslēdza līgumu ar Liepājas SEZ.

«Tas bija pats loģiskākais ceļš, lai mēs varētu attīstīt prāmju satiksmi,» atklāj Ā. Ozoliņš. Jau piestātni iegādājoties, tika plānots veikt savas teritorijas rekonstrukciju. Tagad kopējā platība, kurā strādā Terrabalt, ir vairāk nekā 10 hektāru. Ņemot vērā teritorijas izmēru, tas varētu būt otrais lielākais uzņēmums Liepājas ostā aiz LSEZ SIA Ekers Stividors LP. «Citās piestātnēs teritorija vairāk piemērota kravu pārkraušanai. Mums tā ir pietiekami liela, lai izmantotu stāvlaukumiem, mašīnu uzbraukšanai un nobraukšanai no prāmja. Ar to nevar pelnīt, bet šāda teritorija ir nepieciešama,» atzīst uzņēmējs. Kamēr citas prāmju līnijas nav atvērtas, piestātni izmanto dažādu kravu apkalpošanai.

Terrabalt savu nišu atradis negabarīta kravu pārvadāšanā, jo meklē lielāku pievienoto vērtību. Sarežģītās kravas arī ir virziens, kurā plāno doties nākotnē. «Ir jānoslogo esošās jaudas, un nav pieļaujams, ka stāv tukšas teritorijas. Ja atradīsim vairāk sarežģīto kravu, skaidrs, ka kravu, kur ir mazāka pievienotā vērtība, būs mazāk,» viņš piebilst.

Viens no lielākajiem un ilgstošākajiem klientiem ir AS UPB. Uz Skandināviju, pamatā – Zviedriju, ar kuģiem pārvadā dzelzbetona konstrukcijas. «Dzelzbetons ir ļoti sarežģīta krava, tam ir sarežģīta kraušana. Tādas ne katrs vēlas ņemt,» norāda Ā. Ozoliņš. Ar trim kompānijām sadarbojas šķeldas pārvadāšanā, krauj arī šķembas.

Terrabalt daudz strādā arī ar kravām, ko pārvadā pa dzelzceļu. Šobrīd ir projekti abos virzienos – gan uz rietumiem, gan austrumiem. Nākotnē varētu atsākt arī konteinerkravu pārkraušanu. Savulaik konteinerlīnija jau bijusi.

Pievērš uzmanību termiņiem

Kopumā gada laikā Terrabalt pārkrauj aptuveni miljons tonnu kravu. Tā nav gala robeža, un pēc rekonstrukcijas, cerot piesaistīt vairāk prāmju kravu, šo apjomu varētu krietni palielināt. «Kravu apjomu visi rēķina pēc pārkrautām tonnām, bet tas nav īsti objektīvi. Nevar salīdzināt – pārkraut ogles vai dzelzbetonu. Ja varam kuģī divtūkstoš tonnu iekraut divās diennaktīs, tad domāju, ka kaimiņi ogles šajā laikā iekrauj vairāk nekā divdesimt tūkstoš tonnu,» salīdzina Ā. Ozoliņš. Uzņēmumam svarīgi pakalpojumus veikt, ievērojot termiņus. Stena Line pievērš uzmanību, lai transports pēc iespējas ātrāk tiktu izkrauts un arī iekrauts. «Laiks ir nauda, līdz ar to mēs īpaši pievēršam uzmanību, lai varētu savlaicīgi visus šos darbus veikt,» norāda Ā. Ozoliņš. Tam sarūpēta atbilstoša tehnika pietiekamā daudzumā, taču arī šajā pozīcijā ir potenciāls. Ar esošo darbinieku skaitu un tehnikas apjomu varētu apkalpot daudz vairāk prāmju.

Priekš Liepājas ostas Terrabalt piestātnēm ir pietiekami liela iegrime – maksimāli 10 metru, arī, apkalpojot esošos kravu veidus un apjomu, lielāka nav vajadzīga. Taču, salīdzinot ar Klaipēdu, Rīgu vai Ventspili, ideāla būtu vismaz 15 metru dziļumā, lai varētu kraut lielos Panamax tipa kuģus. «Tas ir ierobežojošs faktors. Pilsēta un SEZ strādā, lai padziļinātu akvatoriju un veidotu jūras ceļus,» teic Ā. Ozoliņš. «Jebkuri kraušanas darbi ir pietiekami dārgi. Ja tie jāveic jūrā vai kuģim jāpārtauvojas uz citu ostu, tas ir ļoti liels sadārdzinājums.»

Darba drošība pirmajā vietā

Runājot par izaicinājumiem nozarē, uzņēmējs min gan Krievijas embargo, gan valūtas kursa svārstības. «Kad dolāra kurss bija simt rubļu, neviena krava no Eiropas uz Krieviju negāja,» viņš saka. «Krievija, saprotams, būvē savas ostas, ir kravas, kas iet citos virzienos.»

Vidēji uzņēmumā strādā 50–60 darbinieku. Nodrošinot labu algu, panākta maksimāla kolektīva stabilitāte. Taču, ja nepieciešams kāds papildu darbinieks, atrast atbilstošu speciālistu ir sarežģīti. «Lai apstrādātu prāmju kravas, jābūt pietiekami meistarīgiem. Šis darbs tomēr ir diezgan specifisks. Viss ir jādara uz centimetriem un pietiekami ātri. Disciplīna mums ir ļoti stingra. Ja ir kādi nopietnāki pārkāpumi, nevienam to nepiedodam,» apgalvo Ā. Ozoliņš. Lai arī fiziskā darba stividoriem kļūst aizvien mazāk, profesija ir ļoti sarežģīta. Mēdz būt stresa situācijas, nestan- darta darbalaiks un augsta bīstamība. «Drošība jebkurā gadījumā mums ir pirmajā vietā. Skatāmies, lai visi to ievērotu, notiek speciālas apmācības.»

Uzņēmums spējis pastāvēt vairāk nekā 25 gadus. Kas ir tā ilgdzīvošanas pamatā? «Galvenais princips ir strādāt uz attīstību, nedrīkst apstāties, jo mainās ģeopolitiskie un ekonomiskie apstākļi. Lai ietu līdzi laikam, pietiekami daudz jāinvestē gan darbiniekos, gan apmācībās, gan tehnikā. Ir bijuši grūtāki laiki, bet, kad veiksim rekonstrukciju, būsim vairāk pelnoši nekā šobrīd,» plāno Ā. Ozoliņš.