No 2020. gada Uzņēmumu reģistra informācijas pieejamība tiks gradēta trijos blokos – pirmais – pieejama bez identifikācijas, otrais – tikai ar identifikāciju un trešais – pieejama pēc pamatota pieprasījuma

Informācijas pakalpojumi

To paredz Valsts sekretāru sanāksmē pieteiktie grozījumi Uzņēmumu reģistra likumā. Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere norādīja, ka izmaiņu mērķis ir palielināt tās informācijas daudzumu, kuru Uzņēmumu reģistra mājaslapā varēs redzēt bez maksas. Paredzēts, ka bez identifikācijas būtu redzami visi aktuālie UR reģistru ieraksti, tostarp amatpersonu un dalībnieku personas kodi, kā arī aktuālās ziņas par aizliegumiem, ja tādi noteikti, ziņas par patiesajiem labuma guvējiem, kā arī citas ziņas, kuru pieejamību reģistrā nosaka normatīvie akti. Savukārt otra daļa – ar identifikāciju (autorizācija ar eID karti, eParaksta viedkarti, eParaksts mobile, internetbankas starpniecību) – vēsturiskie UR ieraksti, kā arī dokumenti no reģistrācijas lietas. Turklāt UR vērš uzmanību, ka attiecībā uz dokumentu pieejamību UR likuma grozījumi nemaina esošo situāciju – pieejamo dokumentu saraksts ir pieejams UR mājaslapas sadaļā Saņem informāciju, un jau kopš 2018. gada augusta dokumenti netiek nodoti informācijas atkalizmantotājiem, bet ir pieejami tikai UR. Paredzēta arī trešā sadaļa – pārējie (neuzskaitītie) – reģistrācijas lietā esošie dokumenti un ziņas tiks iekļauti reģistrācijas lietas nepubliskajā daļā, un tie būs pieejami pēc personas pamatota pieprasījuma. G. Paidere atgādināja, ka, lai izdarītu ierakstus reģistros, UR rīcībā nonāk dažāda informācija – gan dati, kas ir jāreģistrē un jāpublisko, gan dokumenti, daļa no kuriem ir jāpublisko, bet daļa kalpo kā papildu pierādījums, lai UR valsts notārs var izlemt, vai pieteiktie dati būtu reģistrējami. Ņemot vērā, ka ne viss tiek iesniegts ar mērķi publiskot, tika uzsākts darbs pie jauna koncepta – nodalīt UR uzkrāto informāciju divos lielos šķīrumos – publiskā daļa, kas pieejama visiem, un nepubliskā jeb ierobežotas pieejamības informācija, kas pieejama tiesībsargājošajām iestādēm, tiesām, kā arī pēc jebkuras personas pamatota lūguma.

«Tā kā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā ir noteikts, ka UR dati no 2020. gada 1. janvāra ir jānodrošina visiem interesentiem bez maksas, tad UR likumā tiek noteikti principi datu saņemšanai – kāda informācija visiem brīvi pieejama tiešsaistē, kāda – tiešsaistē, bet ar autorizāciju, un kāda – tikai pēc pamatota pieprasījuma,» skaidroja G. Paidere. Viņa atgādināja, ka šobrīd informāciju no UR reģistriem var saņemt gan elektroniskā, gan papīra formā – ir jāizdara pieprasījums un jāveic maksājums par pakalpojumu, un tādējādi var iegūt informāciju tieši no UR. Jāuzsver, ka tikai UR sniegtajai informācijai no publiskiem reģistriem ir publiskas ticamības raksturs – tā ir juridiski uzticama informācija, kurai ir pierādījuma spēks. Tā kā UR informācijas izplatīšanā kā informācijas atkalizmantotājs ilgstoši ir piedalījies arī privātais sektors – sākotnēji viens ekskluzīvs informācijas izplatītājs, un pēc 2011. gada tam pievienojās vēl trīs informācijas atkalizmantotāji – tad sabiedrība ir pieradusi informāciju iegūt arī ar privātā sektora starpniecību piedāvātiem pakalpojumiem. Šie pakalpojumi ir informatīvi, kam nav publiskas ticamības rakstura.

Savukārt jaunais regulējums nosaka, ka ikviens interesents varēs iegūt informāciju no UR reģistriem tieši un tiešsaistē bez autorizācijas un bez maksas.

Atkalizmantotāju lieta

G. Paidere uzsver, ka likumprojekts neaizliedz UR informācijas atkalizmantošanu jaunu pakalpojumu veidošanai. Informācijas atkalizmantošana ir regulēta Informācijas atklātības likumā, nosakot, ka atkalizmantošana ir iestādes rīcībā esošas un iestādes radītas vispārpieejamas informācijas izmantošana komerciālam vai nekomerciālam mērķim, kas nav šīs informācijas radīšanas sākotnējais mērķis, ja to dara privātpersona, kura iestādes rīcībā esošo informāciju izmanto, neveicot valsts pārvaldes uzdevumus. Proti, atkalizmantošana ir informācijas izmantošana citiem nolūkiem, nekā tā tiek vākta, jeb jaunu produktu un pakalpojumu ar pievienoto vērtību sniegšana. Kontekstā saistošs ir nosacījums, ka publiski ticamas reģistru informācijas sniegšana ikvienam – privātpersonām (fiziskām un juridiskām) un publiskām personām un to iestādēm – ir UR darbības mērķis un funkcija.

Turpmāk datu pieejamība UR informācijas tīmekļvietnē tiks nodrošināta lietotājiem ērtā formātā, bet informācijas atkalizmantotājiem UR reģistru ieraksti arī turpmāk būs pieejami tiešsaistē elektroniskā formātā. G. Paidere uzsver, ka likumprojekts nekādā veidā neierobežo informācijas atkalizmantotāju konkurenci un nerada atkalizmantošanas monopola situāciju. Tieši pretēji – tā kā atkal- izmantotājiem turpmāk vairs nebūs jāmaksā par UR informācijas saņemšanu, UR informācija tiek padarīta pieejamāka plašākam saņēmēju lokam, tā veicinot iespējas atkalizmantošanas nozarē iesaistīties jauniem pakalpojumu sniedzējiem un radīt jaunus pakalpojumus, balstoties uz UR reģistru informāciju.

Raksta vēstuli

Savukārt informācijas atkalizmantotāji – SIA Crefo Rating, SIA Firmas.lv, a/s Kredītinformācijas birojs, SIA Lursoft IT vadītāji – ir nosūtījuši vēstuli tieslietu ministram Jānim Bordānam un Uzņēmumu reģistra galvenajai valsts notārei Gunai Paiderei, norādot uz vairākām konkrētām ninansēm. Proti, likumprojektā un anotācijā būtu nosakāms, ka UR nodrošina datu saņemšanu atkalizmantošanā tādā apjomā, kā tas paredzēts līdz šim, t.i., datu masveida nodošana, kas nodrošina šo datu izmantošanu analītisku un pievienotas vērtības pakalpojumu nodrošināšanai. Tādēļ likumprojekta pārejas noteikumos un anotācijā jānosaka, ka regulārās informācijas saņemšana atkalizmantotājiem tiek saglabāta un nodrošināta, izmantojot līdzšinējo atkalizmantošanas tehnisko risinājumu vismaz līdz 2023. gada 1. oktobrim, bet pēc tam ar līdzvērtīgu, kas atkalizmantotājiem nepasliktinātu UR datu saņemšanas kvalitāti un apjomu. Uzņēmēju ieskatā, jānorāda, ka par regulāru informācijas sniegšanu no UR vestajiem reģistriem, tajā skaitā par regulāru atjauninātas informācijas izsniegšanu, ar UR ir jāslēdz līgums. Turklāt likumprojekts būtiski maina UR pakalpojumu sniegšanas kārtību, nosacījumus un maksas pakalpojumu apjomu. Tādēļ vienlaikus ar likumprojekta izskatīšanu jāskata grozījumi Ministru kabineta noteikumos.

No likumprojekta anotācijas izriet, ka tā izstrādes nepieciešamība pamatota ar Moneyval ziņojumā ietverto prasību izpildi, t.i., lai stiprinātu Latvijas spēju cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu (AML). Tāpēc, uzņēmēju ieskatā, ietvertais nosacījums, kas paredz noteikt aizliegumu atkalizmantošanā izmantot / nodot publiskās daļas dokumentus, nav atbalstāms. Anotācijā uzsvērtais, ka publisko dokumentu pieejamība un nodošana atkalizmantošanā nenodrošina pienācīgu personu datu aizsardzību, ir pretējs likumprojekta mērķim, kas nosaka informācijas nodrošināšanu AML un klientu izpētes vajadzībām. Uzņēmēji nevarot piekrist, ka šādu datu nodošana ir pretrunā vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām. Viņi vērš uzmanību, ka AML likuma subjektiem no 2018. gada 1. augusta vairs nav pieejami šie dokumenti vispār, t.i., ne atkalizmantotāju nodrošinātajos servisos (sakarā ar MK noteikumos iekļauto ierobežojumu), ne arī UR tiešsaistes servisos, līdz ar to praksē jau šobrīd ir apgrūtināta AML prasību izpilde klientu izpētē. Šobrīd atkalizmantotāju izstrādātos un nodrošinātos servisus AML likuma subjekti klientu izpētes vajadzībām izmanto ļoti plaši. Turklāt atkalizmantotāji iespēju izmantot UR informāciju un ar to saistītos pakalpojumus nodrošina ikvienam lietotājam, autorizējoties ar drošiem autentifikācijas risinājumiem. Līdz ar to jaunu datu piegādes kanālu izveide, tērējot valsts budžeta līdzekļus, šim mērķim būtu nelietderīga. 2018. gadā atkaliz- mantotāju servisos veikto pieprasījumu apjoms pārsniedz 35 miljonus. Salīdzinot ar likumprojekta anotācijā norādīto UR izsniegto pieprasījumu/izziņu apjomu, redzams, ka tas ir aptuveni 350 reižu vairāk nekā UR. Atkalizmantotāji esot gatavi diskutēt par likumprojektā paredzētās publiskās informācijas nodrošināšanu uz publiskās privātās partnerības pamata vai publiskā deleģējuma uzdevuma ietvaros. Tādējādi būtiski tiktu ietaupīti valsts budžeta līdzekļi šīs funkcijas nodrošināšanai.

Trīs no četriem Latvijā strādājošajiem atkalizmantotājiem esot veidoti uz ārvalstu investīciju pamata. Katru gadu UR datu licencēto atkalizmantotāju saimnieciskās darbības rezultātā Valsts kasē tiek samaksāti 1,35 miljoni eiro, no tiem 350 tūkstoši eiro licenču maksājumu veidā par UR datu iegādi un vairāk nekā viens miljons eiro nodokļu maksājumu veidā. Pieņemot sasteigtus un nepārdomātus likuma grozījumus konkurences samazināšanai UR datu izplatīšanā un atceļot atbilstoši ES direktīvu prasībām noslēgtos UR datu atkalizmantošanas licenču līgumus ar atkalizmantotājiem, Valsts kase šos maksājumus valsts budžeta papildināšanai vairs nesaņems, norādīts uzņēmēju vēstulē.