Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi (LOSP) nelikvidēs, Zemkopības ministrija, sadarbojoties ar Nevalstiskajām organizācijām, likumus nav pārkāpusi, bet pietrūkst daži kilogrami apdrukāta papīra protokolu formātā, kas pārliecinātu Valsts kontroli par sadarbības atklātību

Lauksaimniecības politika

Tāds secinājums Dienas Biznesam radās pēc LOSP tikšanās ar Valsts kontroli un biedrību Delna. Delna iepriekš publicēja rakstu Delna rosina izbeigt nepieņemamu NVO finansēšanas praksi un ieviest sistēmu sabiedriskā labuma organizāciju stiprināšanai, kas savukārt balstīts uz Valsts kontroles ziņojumu Nevalstisko organizāciju iesaiste Zemkopības ministrijas nozarēs aiz necaurskatāma aizsega? Faktiski tika kontrolēta Zemkopības ministrija, nevis LOSP, un daudzi no aptuveni 16 tūkstošiem LOSP veidojošo organizāciju biedriem nosprieduši, ka valsts finansējuma un jumta organizācijas vairs nav. Daži Dienas Biznesam pauda, ka saskata Valsts kontroles secinājumos politisku pasūtījumu, citi – VK kompetences robežu pārsniegšanu.

Sākums un beigas

Visa sākums ir pieminētais Valsts kontroles ziņojums, kurā skaidri nosaukts atbildīgais, proti, Zemkopības ministrija. Ministrija arī neslēpj, ka atklātības lietas labos un nākotnē viss būs kārtībā.

«Pamatojoties uz revīzijā veikto izvērtējumu, Valsts kontrole secina, ka Zemkopības ministrijas sadarbība ar lauksaimniecības nozares nevalstiskajām organizācijām, tostarp, lemjot par valsts un Eiropas Savienības fondu līdzekļu izlietojumu vairāk nekā miljarda eiro apmērā, nav atklāta un izsekojama, lai varētu gūt pārliecību par izsvērtu lēmumu pieņemšanu visas sabiedrības interesēs. Turklāt izveidotā kārtība, katru gadu garantēti piešķirot finansējumu pusmiljona eiro apmērā deviņām nevalstiskajām organizācijām, nevērtējot līdzdarbības rezultātus, neveicina valsts budžeta līdzekļu lietderīgu izlietojumu,» teikts ziņojuma galveno secinājumu sadaļā.

Savukārt diskusijā ar LOSP biedriem Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka paskaidroja: «Ministrijai, piešķirot valsts budžeta līdzekļus NVO, jāpamato finansējuma apjoms ar sagaidāmajiem rezultātiem un uzdevumiem, savukārt finansējuma saņēmējiem jānodrošina sabiedrībai pieejama informācija par sasniegto, paveikto un izdevumiem.» Skaidri un gaiši – ir vajadzīgi papīri. ZM solījusi, ka viss būs.

Kā I. Vilka, tā arī Delnas pārstāvji taisnojās, ka nevienam pat nav ienākusi prātā doma likvidēt LOSP. Delnas pārstāvji norādīja, ka nevalstiskajām organizācijām, kas pretendē uz projektu līdzekļiem, jārīkojas atbilstoši saņemtajam finansējumam un par tā izlietojumu jāatskaitās, kā tas pieklājas sabiedriskā labuma organizācijām. Savukārt LOSP biedri šādos piedāvājumos saskatīja apdraudējumu un norādīja Delnas pārstāvjiem, ka ne visi visu darot tikai par naudu.

Beigas ir tādas, ka neviens no LOSP biedriem diskusijā daudz neprātoja, ko Valsts kontrole prasa no Zemkopības ministrijas, bet vairāk satraucās par to, ko Delna prasa no viņiem. Saprotams arī, ka viena nevalstiska organizācija otrai var pārmest visu iespējamo un ka tas ne ar ko prātīgu nevar beigties.

Politiskais zīmogs

LOSP ir ciešas saiknes ar politisko partiju Zaļo un Zemnieku savienība, kas šobrīd nav koalīcijas partija. Starp LOSP biedriem var atrast ZZS biedrus, tādēļ saprotami arī pārmetumi, ka Valsts kontroles ziņojums ir tendenciozs un politisks pasūtījums. Iespējams, ka tā varētu domāt, bet kontrole par noteikto tēmu iecerēta jau 2018. gada maijā, kad zemkopības ministrs bija Jānis Dūklavs no ZZS. Savukārt tendenciozitāte saskatāma tikai ziņojuma ievadā, kur I. Vilka, izsakoties sabiedrības vārdā, LOSP nodēvē par «slēgtu klubiņu».

Pārmetums galvenokārt ir par Konsultatīvās padomes darbu, kas ietekmē politiku veidošanu un tādēļ būtu jāpadara daudz caurspīdīgāks. No otras puses, tiek kontrolēta ministrija, kurai konsultācijas nav saistošas. Proti, loģiski būtu prasīt caurspīdību tikai tajos jautājumos, kurus ministrija pieņem kā saistošus un izpilda reālās politikās. Savukārt par šiem jautājumiem sabiedrībai neizbēgami tiek ziņots, jo visas ministrijas virzītās politikas ir publiskas. Arī LOSP valdes sēdes, kurās formējas viedoklis konsultācijām ministrijai, ir publiskas. Tā kā pēc būtības ir atrasts starpposms, kur ar protokolēšanu viss nav īsti kārtībā, bet patiesībā visa informācija sabiedrībai tāpat ir pieejama. Ir skaidrs, ko LOSP vēlas, un ir zināms, ko ministrija dara, vien nav atspoguļots, kā LOSP savas vēlmes iesaka.

Pēc I. Vilkas uzstāšanās bija skaidrs, ka ZZS biedru runas aizkulisēs ir vairāk vēlme tulkot ziņojumu savā politiskajā interpretācijā un neatkarīga sprieduma apšaubīšanai nav pamata.

Zemnieku dusmas

Diskusijas lielāko daļu aizņēma LOSP biedru dusmu izvirdumi par vienu frāzi - «slēgtais klubiņš», kuru I. Vilka bija pieminējusi ziņojuma ievadā. Te vairs nav tikai stāsts par tiem zemniekiem, kuri partijā, bet arī par tiem, kuri dienu pavada vagā vai tīrumā, un viņus patiesi bija aizskāris I. Vilkas izteikums. Daži pat ieteica kontrolierei publiski atvainoties, jo ziņojums kopumā esot aizskāris lauksaimniekus. Proti, pārmetumi par nelietderīgu naudas izlietošanu nav pamatoti, jo reāli naudas LOSP nepietiek un lielāko daļu no braucieniem un darbības LOSP organizāciju vadītāji apmaksā no savas kabatas. Jāpiebilst, ka tas pusmiljons eiro, kuru dod lauksaimnieku organizācijām gadā, ir samērā niecīga summa. Salīdzinājumam klātesošie minēja Mazā ērgļa projektu, kas saņēmis vairākus miljonus eiro lielu finansējumu. Bija arī citi piemēri.

LOSP arī nav salīdzināma ar ierindas NVO, kā to vēlas Delna. LOSP ir jumta organizācija 58 lauksaimnieku NVO, kuru kopējais biedru skaits pārsniedz 16 tūkstošus cilvēku. LOSP radīšanu priekšnoteikusi Eiropas Savienība, pieprasot jumta organizāciju vēl pirms Latvijas iestāšanās ES. Vajadzēja, lai kāds runātu visu valsts lauksaimnieku vārdā, jo Eiropas Komisija un Parlaments nav gatavi uzklausīt simtiem organizāciju katrā valstī. Tieši šī iemesla dēļ lauksaimnieki diskusijā ik pēc teikuma pārmeta Valsts kontrolei, ka nav gluži kaut kāds «kaktu kantoris» vai «slēgts klubiņš», bet nopietna organizācija.

Aicinājumu publiski atvainoties LOSP par frāzi «slēgtais klubiņš» I. Vilka atstāja bez ievērības, vien atkārtoti uzsvēra, ka Valsts kontroles nolūks nav likvidēt organizāciju vai ierobežot tās darbību, bet gan padarīt to caurskatāmu un saprotamu visiem.

LOSP diskusijas ar Valsts kontroli gala secinājums ir, ka lauksaimnieki ir dusmīgi un aizvainoti, bet tas drīzāk saistīts ar ziņojuma interpretāciju medijos par LOSP kā «slēgtu klubiņu», nekā ar ziņojuma būtību un ieteikumiem Zemkopības ministrijai. Jāpiebilst, ka kopumā dažkārt pārmetums ir pat ne Zemkopības ministrijai, bet visai valdībai, jo vēl aizvien valstī nav Lobēšanas likuma, kas regulētu NVO darbību un skaidri noteiktu, kas tām ir jāparāda pārējai sabiedrībai.