Reģionos kultūrtūrismu veicina gan reģionālās koncertzāles, gan mākslinieki un mūziķi, kuri dodas ārpus Rīgas ar izstādēm un koncertiem, un kultūrā ieguldītā nauda atgriežas tautsaimniecībā

Kultūras bizness

Abpusēja nepieciešamība – šādi Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) valdes locekle Indra Lūkina raksturo LNSO došanos pie skatītājiem ārpus Rīgas.

Koncerti reģionos nepieciešami gan pašiem mūziķiem, gan vietējiem iedzīvotājiem, un LNSO piekto gadu augustā savā koncertdarbības programmā iekļāvusi festivālu LNSO Vasarnīca. Paralēli mūzikas notikumiem Vasarnīcā LNSO savos reklāmas materiālos un sociālajos tīklos stāsta par iespējām apmeklēt dažādas apskates vietas un potenciālās aktivitātes reģionā, tādējādi veicinot reģiona attīstību.

Uz GORU

LNSO Vasarnīca šogad otro gadu norisināsies Latgales vēstniecībā GORS no 23. līdz 25. augustam, un koncerti tiek organizēti sadarbībā ar reģionālo koncertzāli un Rēzeknes Mūzikas vidusskolu. Pirms festivāla organizēšanas Rēzeknē festivāls trīs gadus notika Cēsīs. I. Lūkina norāda, ka nav škēršļu festivālu citus gadus turpināt pārējos Latvijas reģionos. «Esam definējuši, ka vasaras festivālu rīkosim vietās, kur ir koncertzāle ārpus Rīgas, kur mūs vēlas uzņemt,» kritērijus Vasarnīcai nosauc orķestra valdes locekle.

Skatītāju portretā Rīgā un reģionos ir gan līdzības, gan atšķirības. Vienojošais – koncertu auditorijā ir dažādu paaudžu skatītāji: no bērniem līdz sirmgalvjiem.

Par Vasarnīcas skatītājiem I. Lūkina saka: «Klausītāji novērtē, ka simts cilvēku orķestris ir atbraucis tālu ceļu, ir uzmanīgi un ieinteresēti.»

Neredzamā puse

Kā jebkura festivāla, arī Vasarnīcas tapšanā ir ieguldīts darbs, kas koncertu norises laikā paliek neredzams, un tā ir festivāla sagatavošana. Par šā gada Vasarnīcu var teikt, ka darbs pie tā uzsākts pirms trim gadiem, radot ideju par skaņdarba tapšanu un pēc tam piesaistot finansējumu tā komponēšanai. Trīs dažādu valstu komponisti – zviedru komponiste Brita Bīstrema, dāņu komponists Anderss Nordentofts un latviešu komponists Andris Dzenītis – ir radījuši skaņdarbu, kas piedzīvos pirmatskaņojumu Rēzeknē. Tas arī ir viens no orķestra 2019. gada muzikālajiem izaicinājumiem. «Intriga par pirmatskaņojumu saglabāsies līdz pirmatskaņojuma vakaram. Tas ir neparasts projekts, kuru atskaņos orķestris un pūšaminstrumentu kvintets. Šis projekts parāda, cik savlaikus ir jāplāno darbu pasūtīšana pieprasītiem komponistiem,» skaidro I. Lūkina.

Runājot par skatītājiem neredzamo sagatavošanās daļu, jāmin arī paša orķestra došanās uz GORU, kas notiek ar vairākiem autobusiem, kas uz koncerta vietu nogādā gan mūziķus, gan instrumentus, tostarp arī smagāko instrumentu – arfu. Bet par lielāko praktisko izaicinājumu var saukt viesnīcu rezervēšanu, tās festivāla norises laikā ir pārpildītas.

Lai Vasarnīca notiktu, ir piesaistīti dažādi finansējuma avoti. 68 % no kopējā festivāla budžeta ir iegūti dažādos projektu konkursos, piemēram, VKKF, Skolas somas programmas, Latvijas simtgades programmas projektiem. u.c. Koncertzāle GORS Vasarnīcas organizēšanā piedalās ar 18 % no kopējā festivāla budžeta, bet biļešu pārdošana ienes 14% no Vasarnīcas budžeta.

Atpakaļ uz Rīgu

Galvaspilsētā orķestra mājvieta ir Lielā Ģilde, kur ēkas telpas ir pielāgotas orķestra vajadzībām un tiek arī izīrētas, lai sabalansētu LNSO ieņēmumus un izdevumus.

«Veicam biznesa darbību, lai naudu ieguldītu mākslinieciskā darbībā, Mums ir jānopelna, lai varētu savus darbinieku materiāli stimulēt,» īsumā finansiālo situāciju komentē I. Lūkina. Finansiālās iespējas ir viena no problēmām, kas apgrūtina mūziķu piesaisti. Kaut arī interese par izsludinātajām vakancēm parasti ir liela, daļa pretendentu, piemēram, no ārvalstīm, atbirst, kad uzzina atalgojuma apmēru, kas nav konkurētspējīgs, salīdzinot ar Rietumeiropas profesionālajiem orķestriem. Piemēram, uz flautas grupas koncertmeistara vietu LNSO saņēmis 40 pretendentu pieteikumus. «Darba tirgus Eiropas Savienībā ir atvērts, valodas barjeru nav, un jaunie talanti var pretendēt uz dažādām pozīcijām orķestros,» jauno kadru aizplūšanu pamato I. Lūkina. Orķestra valdes locekle uzsver, ka daļa no mūzikas vidusskolas absolventiem līdz augstākajai izglītībai nenonāk, jo nolemj mainīt profesionālo virzienu par labu ienesīgākai nodarbei.

Savukārt pie praktiskām problēmām jāmin Lielās Ģildes ēka, kurai nepieciešams remonts. «Ar esošajām telpām nepietiek ne orķestra darba apstākļu nodrošināšanai, ne skatītājiem. Telpas ir pielāgotas mūziķiem, tās ir maksimāli noslogotas, bet tās nav atbilstošas mūsdienu orķestra prasībām, kaut gan pati ēka ir šarmanta. Sarunas par Rīgas koncertzāli turpinās,» uz iespējamo atrisinājumu norāda I. Lūkina. Orķestris cer, ka reģionālajām akustiskajām koncertzālēm pievienosies arī Rīgas koncertzāle.