Peļņas prognozes arvien pieticīgākas; tas ir drauds akciju pieauguma stāstam

Finanšu tirgus

Šā gada sākumā tika spriests, ka Rietumvalstu lielāko kompāniju peļņas pieaugums bremzēsies. Tiesa gan, laikam ejot, šīs prognozes kļuvušas arvien drūmākas. Vēl janvārī vidēji tika lēsts, ka šā gada ASV Standard & Poor’s 500 aprēķinā iekļauto uzņēmumu peļņa pieaugs aptuveni par 6%. Šobrīd šī prognoze apcirpta līdz 1,5%, liecina FactSet apkopotie dati. Tas, ja salīdzina ar pagājušā gada 24% pieaugumu, izskatās maz. Turklāt vairāki Volstrītas tendenču pētnieki pat gaida, ka šā gada skatījumā lielo ASV publiski kotēto uzņēmumu nopelnītais varētu samazināties. Vidēji tiek gaidīts, ka jau trešajā ceturksnī ASV kompāniju peļņa gada skatījumā varētu sarukt par 3,2%. Savukārt ceturtajā ceturksnī tā atkal pieaugšot par nepilniem 4% (tas gan var būt pārlieku optimistiski). Daudz kas gan būs atkarīgs no tālākiem notikumiem, piemēram, kādi pavērsieni būs tirdzniecības karos. Tāpat kompāniju izmaksas un tādējādi bieži vien arī peļņu deldējusi augošā izejvielu, darbaspēka un ASV dolāra cena.

Peļņas recesija

Protams, patiesībā peļņas bilde var arī izrādīties nedaudz labāka. Jau visai ierasta ir situācija, kad uzņēmumu atskaites par iepriekšējā ceturkšņa veikumu parasti ir saulainākas par analītiķu pirms tam izteiktajām aplēsēm. Piemēram, ASV pēdējos gados aptuveni trīs trešdaļas uzņēmumu peļņas ziņā pārspēj Volstrītas analītiķu pirms tam izteiktās prognozes. «Neskatieties uz to, tomēr ieteiktu būt piesardzīgākiem. Peļņas prognozes pēdējo mēnešu laikā cirptas gandrīz visu laiku, un patiesie gada beigu uzņēmumu finanšu rādītāji var būt sliktāki, nekā tiek gaidīts šobrīd. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ domāju, ka akciju tirgus no šī brīža varētu kustēties sāniski,» spriež U.S. Bank Wealth Management pārstāvji.

Par mazāku peļņu un riskiem biznesam pārskatāmā periodā pēdējo nedēļu laikā brīdina vesels lērums uzņēmumu gan ASV, gan Eiropā. «Vēl aprīlī un maija sākumā visi domāja, ka ekonomikai gada otrajā pusē kļūs labāk un tirdzniecības kari drīzāk noplaks, nevis eskalēsies. Šobrīd mēs esam pilnīgi citādā pasaulē. Nav daudz pazīmju, ka gada otrajā pusē mūs sagaidīs ekonomikas atveseļošanās,» spriedusi, piemēram, ASV ķīmijas rūpniecības giganta Eastman Chemical vadība. «Veselīgāka ASV ekonomika ir svarīga. Tiesa gan, tieši uzņēmumu peļņai ir jābūt akciju pieauguma dzinējam. Akciju pieaugumam pretestība vienmēr būs mazāka, ja peļņa augs strauji, un tas samērīgā līmenī uzturētu arī vērtspapīru novērtējumus,» The Wall Street Journal savukārt teic ASV finanšu uzņēmuma Eaton Vance pārstāvji.

Kompāniju peļņas izmaiņu ziņā vēl nepārliecinošāka izskatās Eiropa. Tiek lēsts, ka Vecā kontinenta Stoxx 600 indeksa aprēķinā iekļautajiem uzņēmumiem otrajā ceturksnī gada skatījumā tā saruks par 2,7% un trešajā ceturksnī – vēl par 0,7% (Thomson Reuters aptaujas dati). Ja tā būs, tad Eiropas lielāko kompāniju peļņa gada skatījumā būs sarukusi jau trīs ceturkšņus pēc kārtas. Tāpat tikai aptuveni pusei no Eiropas kompānijām pēdējos gados izdodas pārspēt analītiķu pirms tam izteiktās peļņas aplēses.

Tādējādi aktuālas ir runas par peļņas recesiju, kas mazina tirgus dalībnieku riska apetīti un var raisīt tālāku akciju cenu šūpošanos. Galu galā - ja sarūk peļņa, tad visai pamatotas ir bažas, ka Rietumvalstu kompāniju akcijas ir pārvērtētas. To cena, neskatoties uz visu, šogad ir pieaugusi. ASV S&P 500 indeksa vērtība šogad pakāpusies par 16,6% un Eiropas Stoxx 600 – par 11%.

Aktuālā diverģence

Ne visiem gan ies slikti, un vēsture liecina, ka nopelnīt ir iespējams arī tirgus cenu krituma apstākļos. Pēc dažu kompāniju produktiem pieprasījums ir noturīgs arī tad, kad ekonomikai pienāk grūtāki laiki. Tāpat šādos laikos konkurentiem tirgus daļu var atņemt veiksmīgāk pārvaldītie uzņēmumi. Katrā ziņā - lai gan lielākas daļas ASV kompāniju ienākumi sarūk, ASV tautsaimniecības izaugsme pagaidām turpinās. Un tur tā joprojām izskatās pārliecinošāka nekā, piemēram, tajā pašā Eiropā, kur Vācijas tautsaimniecība nupat izrādījās nedaudz sarukusi. Jau ziņots, ka ASV akcijas pēdējo gadu laikā aug krietni straujāk, ja salīdzina ar pārējo pasaules reģionu akcijām. Šādu situāciju patiesībā var attiecināt faktiski uz visu pēckrīzes ēru. Dažkārt bijuši periodi, kad ASV akcijām gandrīz vienīgajām klājies lieliski. Tikmēr - ja tām sāk iet slikti, tad diverģence pēkšņi pazūd un visi pārējie pasaules tirgi tāpat atrodas straujākā krituma stadijā.

Arī pašlaik priekšroku šim reģionam vismaz daļēji liek dot tas, ka gan ASV uzņēmumu peļņai, gan šīs valsts ekonomikai pārskatāmā periodā tiek paredzēta nedaudz labāka dinamika. Savukārt Eiropu nomoka ilgstoši ļoti lēzena ekonomikas izaugsme un konstanti sarežģīta politiskā situācija. Daudziem analītiķiem gan ir cerības, ka šajā ziņā kādā brīdī varētu ieraudzīt pozitīvākas vēsmas un Eiropas reģionam peļņas pieauguma ziņā beidzot vajadzētu sākt piedzīt ASV. Jānorāda gan, ka līdzīgi straujāks Eiropas uzņēmumu ieņēmumu pieaugums tiek paredzēts jau gadiem, lai gan tas kā nenotiek, tā nenotiek.

Pirkt vai nepirkt kritumu

Kamēr nav zināms kaut kas daudzmaz konkrēts par sekojošiem pasaules ekonomikas attīstības scenārijiem (kam un cik sāpīgi iespers recesija; cik ciets vai mīksts būs Brexit utt.), vērtspapīru tirgos var turpināties lielāka cenu viļņošanās. Daudzas kompānijas šādos laikos arī ierobežo savas investīcijas. Rezultātā šobrīd viens visai populārs ieteikums ir portfeļos nedaudz palielināt skaidras naudas īpatsvaru. Lielāks skaidras naudas īpatsvars portfelī arī mazina risku, ka investoram kādā brīdī savu ikdienišķo vajadzību segšanai akcijas būs nepieciešams izpārdot pie ļoti zemām cenām.

Šajā pašā laikā arī pārlieku liela piesardzība investoram var nenākt par labu – joprojām nav izslēgts, ka ASV akciju cenas turpina palielināties, ko var stimulēt centrālo banku rekordzemās likmes un to īstenotie tirgus cenu un ekonomikas balstīšanas pasākumi. Pēdējo gadu pieredze liecina, ka jebkurš straujāks akciju cenu kritums investoram sniedzis iespēju šos vērtspapīrus iegādāties lētāk.

Iemeslu pesimismam šobrīd ir pietiekami daudz. Tomēr viedokļi par to, vai šīs patiešām ir beigas pēckrīzes buļļu tirgum, ir daudzi un dažādi. «Mūsu tirgus signāli saka, ka šis «kritums ir jāpērk» – gluži kā 2016. gadā. Ir vēl pārlieku agri pielikt punktu šai vairāk nekā 10 gadus ilgajai cenu pieauguma tendencei,» pagājušonedēļ sprieda, piemēram, Citigroup eksperti. Tie norāda, ka šobrīd nav vērojami daudzi tie dziļāku lejupslīdi sološie signāli, kurus mēdz iezīmēt ekonomikas vēlīnā cikla pārmērības.

Salīdzinājumam Šveices UBS bankas analītiķi klāsta: «Akciju tirgus ciklam ieslīdot riska aversijas fāzē, mēs domājam, ka uzņemto risku un attiecīgi potenciālās atdeves samērīgums no «krituma pirkšanas» ir ekstremāli nepievilcīgs.»

Kādus akciju satricinājumus precīzi prognozēt ir faktiski neiespējami. Jau ziņots - pareizo tirgus cenu punktu meklēšana lielākajai daļai arī pārsvarā nav uzskatāma par prāta darbu. Dažkārt ieguldījumu jomas pārstāvji ieguldījumus iesaka veikt regulāri un ar zināmiem laika intervāliem. Tādējādi portfelis tiek diversificēts arī pēc laika principa, un mazinās risks, ka lieka enerģija tiks patērēta uztraukumiem par īstermiņa tirgus svārstībām.